Atšķirības starp "Anglijas karaliste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
76. rindiņa: 76. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:England_Scotland_Ireland.jpg|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:England_Scotland_Ireland.jpg|200px]]
 
|}
 
|}
'''Anglijas karaliste''' (''Kingdom of England'') valsts, [[monarhija]] [[Lielbritānija|Lielbritānijas salas]] dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927. līdz 1649. gadam un no 1660. līdz 1707. gadam (t.i. izņemot laiku no 1649. līdz 1660. gadam, kad Anglija bija [[republika]] un [[protektorāts]]). Valsti izveidoja [[Veseksas karaliste]]s [[karalis]] (no 871.) Alfrēds Lielais (vecangl: Ælfrēd, 849.-899.), kuram izdevās apvienot anglosakšu valstis vienā valstī. 1066. gadā [[Normandija]]s [[hercogs]] Viljams II Ārlaulībā dzimušais, ar karaspēku ieradās Anglijā, [[Hastingsas kauja|kaujā pie Hastingsas]] sakāva ievēlēto karali Haroldu Godvinsonu (''''Harold Godwinson) un 26. decembrī hercogs Viljams kronējās par Anglijas karali Viljamu I., ievērojami paplašinot karalistes teritoriju, kura puse zemju bija Lielbritānijas salā, bet otra puse - kontinentā.
+
'''Anglijas karaliste''' (''Kingdom of England'') valsts, [[monarhija]] [[Lielbritānija|Lielbritānijas salas]] dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927. līdz 1649. gadam un no 1660. līdz 1707. gadam (t.i. izņemot laiku no 1649. līdz 1660. gadam, kad Anglija bija [[republika]] un [[protektorāts]]). Valsti izveidoja [[Veseksas karaliste]]s [[karalis]] (no 871.) Alfrēds Lielais (vecangl: Ælfrēd, 849.-899.), kuram izdevās apvienot anglosakšu valstis vienā valstī. 1066. gadā [[Normandija]]s [[hercogs]] Viljams II Ārlaulībā dzimušais (fr. ''Guillaume le Bâtard''), ar karaspēku ieradās Anglijā, [[Hastingsas kauja|kaujā pie Hastingsas]] sakāva ievēlēto karali Haroldu Godvinsonu (angl. ''Harold Godwinson'') un 26. decembrī hercogs Viljams kronējās kā Anglijas karalis [[Viljams I (Anglijas karalis)|Viljams I]], ievērojami paplašinot karalistes teritoriju, kurai puse zemju nu bija Lielbritānijas salā, bet otra puse - kontinentā. Pakāpeniski zaudējot zemes mūsdienu Francijas teritorijā, īstenoja ekspansiju Lielbritānijā, jau XIII gs. iekarojot [[Velsa|Velsu]] un [[Īrija|Īriju]].
  
  

Versija, kas saglabāta 2008. gada 15. decembris, plkst. 11.16

Kingdom of England
200px
pastāv 927.-1707.
galvaspilsēta
karaļi
  • Alfrēds Lielais, 871.-899.
  • Eduards I Vecais, 899.-924.
  • Etelverds, 924.
  • Etelstans, 924.-939.
  • Edmunds I, 939.-946.
  • Edreds, 946.-955.
  • Edvigs, 955.-959.
  • Edgars, 959.-975.
  • Eduards Moceklis, 975.-978.
  • Etelreds Muļķis, 978.-1013. un 1014.-1016. g.
  • Edmunds II Dzelzsvēders, 1016.

  • Svens I Dakšbārdis, 1013.-1014.
  • Knuts I Lielais, 1016.-1035.
  • Haralds I Zaķakāja, 1035.-1040.
  • Hardeknuts, 1040.-1042.

  • Eduards Grēksūdzētājs, 1042.-1066.

  • Haralds II Godvinsons, 1066.

  • Edgars II Etlings, 1066.

  • Viljams I Iekarotājs, 1066.-1087.
  • Viljams II Rudais, 1087.-1100.
  • Henrijs I Izglītotais, 1100.-1135.
  • Stefans Bluā, 1135.-1154.

  • Henrijs II, Īsais apmetnis, 1154.-1189.
  • Henrijs III, Jaunais karalis, 1170.-1183.
  • Ričards I, Lauvassirds, 1189.-1199.
  • Džons Bezzemis, 1199.–1216.
  • Henrijs III, 1216.-1272.
  • Eduards I, Garkājis, 1272.-1307.
  • Eduards II, 1307.-1327.
  • Eduards III, 1327.-1377.
  • Ričards II, 1377.-1399.

  • Henrijs IV, 1399.-1413.
  • Henrijs V, 1413.-1422.
  • Henrijs VI, 1422.-1461. un 1470.-1471.

  • Eduards IV, 1461.-1470., un 1471.-1483.
  • Eduards V, 1483.
  • Ričards III, 1483.-1485.

  • Henrijs VII, 1485.-1509.
  • Henrijs VIII, 1509.-1547.
  • Eduards VI, 1547.-1553.
  • Džeina Greja, 1553.
  • Marija Tjudora, 1553.-1558.
  • Elizabete I, 1558.-1603.

  • Džeimss I, 1603.-1625.
  • Čārlzs I, 1625.-1649.
  • Čārlzs II, 1660.-1685.
  • Džeimss II, 1685.-1688.
  • Marija II Stjuarta, 1689.-1694.
  • Anna, 1702.-1707.
England Scotland Ireland.jpg

Anglijas karaliste (Kingdom of England) valsts, monarhija Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927. līdz 1649. gadam un no 1660. līdz 1707. gadam (t.i. izņemot laiku no 1649. līdz 1660. gadam, kad Anglija bija republika un protektorāts). Valsti izveidoja Veseksas karalistes karalis (no 871.) Alfrēds Lielais (vecangl: Ælfrēd, 849.-899.), kuram izdevās apvienot anglosakšu valstis vienā valstī. 1066. gadā Normandijas hercogs Viljams II Ārlaulībā dzimušais (fr. Guillaume le Bâtard), ar karaspēku ieradās Anglijā, kaujā pie Hastingsas sakāva ievēlēto karali Haroldu Godvinsonu (angl. Harold Godwinson) un 26. decembrī hercogs Viljams kronējās kā Anglijas karalis Viljams I, ievērojami paplašinot karalistes teritoriju, kurai puse zemju nu bija Lielbritānijas salā, bet otra puse - kontinentā. Pakāpeniski zaudējot zemes mūsdienu Francijas teritorijā, īstenoja ekspansiju Lielbritānijā, jau XIII gs. iekarojot Velsu un Īriju.


No 1707. gada Lielbritānijas karaliste.

Galerija

Literatūra

  • Pratt David. The political thought of King Alfred the Great. - Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series, 2007, ISBN 9780521803502
  • The Whole Works of King Alfred the Great. / Giles, J. A. (ed.) - Oxford and Cambridge, 1858