Atšķirības starp "Anglijas karaliste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Kingdom of England'''
 
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Kingdom of England'''
 
|-
 
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:England_coat_of_arms.png|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:England_Scotland_Ireland.jpg|200px]]
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv'''
14. rindiņa: 14. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''karaļi'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''karaļi'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
* Alfrēds Lielais, 871.-899.
+
* [[Alfrēds (Anglijas karalis)|Alfrēds Lielais]], 871.-899.
* Eduards I Vecais, 899.-924.
+
* [[Eduards I (Anglijas karalis)|Eduards I Vecais]], 899.-924.
* Etelverds, 924.
+
* [[Etelverds (Anglijas karalis)|Etelverds]], 924.
* Etelstans, 924.-939.
+
* [[Etelstans (Anglijas karalis)|Etelstans]], 924.-939.
* Edmunds I, 939.-946.
+
* [[Edmunds I (Anglijas karalis)|Edmunds I]], 939.-946.
* Edreds, 946.-955.
+
* [[Edreds (Anglijas karalis)|Edreds]], 946.-955.
* Edvigs, 955.-959.
+
* [[Edvigs (Anglijas karalis)|Edvigs]], 955.-959.
* Edgars, 959.-975.
+
* [[Edgars (Anglijas karalis)|Edgars]], 959.-975.
* Eduards Moceklis,  975.-978.
+
* [[Eduards Moceklis (Anglijas karalis)|Eduards Moceklis]],  975.-978.
* Etelreds Muļķis, 978.-1013. un 1014.-1016. g.
+
* [[Etelreds (Anglijas karalis)|Etelreds Dumjais]], 978.-1013. un 1014.-1016. g.
* Edmunds II Dzelzsvēders, 1016.
+
* [[Edmunds II (Anglijas karalis)|Edmunds II Dzelzsvēders]], 1016.
 
----
 
----
* Svens I Dakšbārdis, 1013.-1014.
+
* [[Svens I (Dānijas karalis)|Svens I Dakšbārdis]], 1013.-1014.
* Knuts I Lielais, 1016.-1035.
+
* [[Knuts I (Dānijas karalis)|Knuts I Lielais]], 1016.-1035.
* Haralds I Zaķakāja, 1035.-1040.
+
* [[Haralds I (Dānijas karalis)|Haralds I Zaķakāja]], 1035.-1040.
* Hardeknuts, 1040.-1042.
+
* [[Hardeknuts (Dānijas karalis)|Hardeknuts]], 1040.-1042.
 
----
 
----
* Eduards Grēksūdzētājs, 1042.-1066.
+
* [[Eduards Grēksūdzētājs (Anglijas karalis)|Eduards Grēksūdzētājs]], 1042.-1066.
 
----
 
----
* Haralds II Godvinsons, 1066.
+
* [[Haralds II (Anglijas karalis)|Haralds II Godvinsons]], 1066.
 
----
 
----
* Edgars II Etlings, 1066.
+
* [[Edgars II (Anglijas karalis)|Edgars II Etlings]], 1066.
 
----
 
----
* Viljams I Iekarotājs, 1066.-1087.
+
* [[Viljams I (Anglijas karalis)|Viljams I Iekarotājs]], 1066.-1087.
* Viljams II Rudais, 1087.-1100.
+
* [[Viljams II (Anglijas karalis)|Viljams II Rudais]], 1087.-1100.
* Henrijs I Izglītotais, 1100.-1135.
+
* [[Henrijs I (Anglijas karalis)|Henrijs I Izglītotais]], 1100.-1135.
* Stefans Bluā, 1135.-1154.
+
* [[Stefans (Anglijas karalis)|Stefans Bluā]], 1135.-1154.
 
----
 
----
* Henrijs II, Īsais apmetnis, 1154.-1189.
+
* [[Henrijs II (Anglijas karalis)|Henrijs II, Īsais apmetnis]], 1154.-1189.
* Henrijs III, Jaunais karalis, 1170.-1183.
+
* [[Henrijs III Jaunais (Anglijas karalis)|Henrijs III, Jaunais karalis]], 1170.-1183.
* Ričards I, Lauvassirds, 1189.-1199.
+
* [[Ričards I (Anglijas karalis)|Ričards I, Lauvassirds]], 1189.-1199.
* Džons Bezzemis, 1199.–1216.
+
* [[Džons (Anglijas karalis)|Džons Bezzemis]], 1199.–1216.
* Henrijs III, 1216.-1272.
+
* [[Henrijs III (Anglijas karalis)|Henrijs III]], 1216.-1272.
* Eduards I, Garkājis, 1272.-1307.
+
* [[Eduards I (Anglijas karalis)|Eduards I, Garkājis]], 1272.-1307.
* Eduards II, 1307.-1327.
+
* [[Eduards II (Anglijas karalis)|Eduards II]], 1307.-1327.
* Eduards III, 1327.-1377.
+
* [[Eduards III (Anglijas karalis)|Eduards III]], 1327.-1377.
* Ričards II, 1377.-1399.
+
* [[Ričards II (Anglijas karalis)|Ričards II]], 1377.-1399.
 
----
 
----
 
* Henrijs IV, 1399.-1413.
 
* Henrijs IV, 1399.-1413.
73. rindiņa: 73. rindiņa:
 
* Marija II Stjuarta, 1689.-1694.
 
* Marija II Stjuarta, 1689.-1694.
 
* Anna, 1702.-1707.
 
* Anna, 1702.-1707.
|-
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:England_Scotland_Ireland.jpg|200px]]
 
 
|}
 
|}
 
'''Anglijas karaliste''' (''Kingdom of England'') valsts, [[monarhija]] [[Lielbritānija|Lielbritānijas salas]] dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927. līdz 1649. gadam un no 1660. līdz 1707. gadam (t.i. izņemot laiku no 1649. līdz 1660. gadam, kad Anglija bija [[republika]] un [[protektorāts]]). Valsti izveidoja [[Veseksas karaliste]]s [[karalis]] Alfrēds Lielais (vecangl: Ælfrēd, 849.-899.), kuram izdevās apvienot anglosakšu valstis vienā ''angļu zemes karalistē''. 1066. gadā [[Normandija]]s [[hercogs]] Viljams II Ārlaulībā dzimušais (fr. ''Guillaume le Bâtard''), ar karaspēku ieradās Anglijā, [[Hastingsas kauja|kaujā pie Hastingsas]] sakāva ievēlēto karali Haroldu Godvinsonu (angl. ''Harold Godwinson'') un 26. decembrī hercogs Viljams kronējās kā Anglijas karalis [[Viljams I (Anglijas karalis)|Viljams I]], ievērojami paplašinot karalistes teritoriju, kurai puse zemju nu bija Lielbritānijas salā, bet otra puse - kontinentā. Pakāpeniski zaudējot zemes mūsdienu Francijas teritorijā, īstenoja ekspansiju Lielbritānijā, jau XIII gs. iekarojot [[Velsa|Velsu]] un [[Īrija|Īriju]]. 1707. gadā, apvienojoties [[Reālūnija|reālūnijā]] ar [[Skotijas karaliste|Skotijas karalisti]], izveidoja [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalisti]].
 
'''Anglijas karaliste''' (''Kingdom of England'') valsts, [[monarhija]] [[Lielbritānija|Lielbritānijas salas]] dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927. līdz 1649. gadam un no 1660. līdz 1707. gadam (t.i. izņemot laiku no 1649. līdz 1660. gadam, kad Anglija bija [[republika]] un [[protektorāts]]). Valsti izveidoja [[Veseksas karaliste]]s [[karalis]] Alfrēds Lielais (vecangl: Ælfrēd, 849.-899.), kuram izdevās apvienot anglosakšu valstis vienā ''angļu zemes karalistē''. 1066. gadā [[Normandija]]s [[hercogs]] Viljams II Ārlaulībā dzimušais (fr. ''Guillaume le Bâtard''), ar karaspēku ieradās Anglijā, [[Hastingsas kauja|kaujā pie Hastingsas]] sakāva ievēlēto karali Haroldu Godvinsonu (angl. ''Harold Godwinson'') un 26. decembrī hercogs Viljams kronējās kā Anglijas karalis [[Viljams I (Anglijas karalis)|Viljams I]], ievērojami paplašinot karalistes teritoriju, kurai puse zemju nu bija Lielbritānijas salā, bet otra puse - kontinentā. Pakāpeniski zaudējot zemes mūsdienu Francijas teritorijā, īstenoja ekspansiju Lielbritānijā, jau XIII gs. iekarojot [[Velsa|Velsu]] un [[Īrija|Īriju]]. 1707. gadā, apvienojoties [[Reālūnija|reālūnijā]] ar [[Skotijas karaliste|Skotijas karalisti]], izveidoja [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalisti]].

Versija, kas saglabāta 2008. gada 15. decembris, plkst. 11.38

Kingdom of England
England Scotland Ireland.jpg
pastāv 927.-1707.
galvaspilsēta
karaļi






  • Henrijs IV, 1399.-1413.
  • Henrijs V, 1413.-1422.
  • Henrijs VI, 1422.-1461. un 1470.-1471.

  • Eduards IV, 1461.-1470., un 1471.-1483.
  • Eduards V, 1483.
  • Ričards III, 1483.-1485.

  • Henrijs VII, 1485.-1509.
  • Henrijs VIII, 1509.-1547.
  • Eduards VI, 1547.-1553.
  • Džeina Greja, 1553.
  • Marija Tjudora, 1553.-1558.
  • Elizabete I, 1558.-1603.

  • Džeimss I, 1603.-1625.
  • Čārlzs I, 1625.-1649.
  • Čārlzs II, 1660.-1685.
  • Džeimss II, 1685.-1688.
  • Marija II Stjuarta, 1689.-1694.
  • Anna, 1702.-1707.

Anglijas karaliste (Kingdom of England) valsts, monarhija Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927. līdz 1649. gadam un no 1660. līdz 1707. gadam (t.i. izņemot laiku no 1649. līdz 1660. gadam, kad Anglija bija republika un protektorāts). Valsti izveidoja Veseksas karalistes karalis Alfrēds Lielais (vecangl: Ælfrēd, 849.-899.), kuram izdevās apvienot anglosakšu valstis vienā angļu zemes karalistē. 1066. gadā Normandijas hercogs Viljams II Ārlaulībā dzimušais (fr. Guillaume le Bâtard), ar karaspēku ieradās Anglijā, kaujā pie Hastingsas sakāva ievēlēto karali Haroldu Godvinsonu (angl. Harold Godwinson) un 26. decembrī hercogs Viljams kronējās kā Anglijas karalis Viljams I, ievērojami paplašinot karalistes teritoriju, kurai puse zemju nu bija Lielbritānijas salā, bet otra puse - kontinentā. Pakāpeniski zaudējot zemes mūsdienu Francijas teritorijā, īstenoja ekspansiju Lielbritānijā, jau XIII gs. iekarojot Velsu un Īriju. 1707. gadā, apvienojoties reālūnijā ar Skotijas karalisti, izveidoja Lielbritānijas karalisti.

Galerija

Literatūra

  • Pratt David. The political thought of King Alfred the Great. - Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series, 2007, ISBN 9780521803502
  • The Whole Works of King Alfred the Great. / Giles, J. A. (ed.) - Oxford and Cambridge, 1858