Atšķirības starp "Robespjērs Maksimilians" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Robespierre.jpg‎‎|right|thumb|300px|Maksimilians Fransuā Marija Izidors de Robespjērs]]
+
[[Attēls:Robespierre.jpg‎‎|right|thumb|200px|Maksimilians de Robespjērs]]
 
'''Maksimilians Fransuā Marija Izidors de Robespjērs''' (''Maximilien François Marie Isidore de Robespierre'', 1758.-1794.) - [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas laika politiķis, [[Jakobīņu klubs|Jakobīņu kluba]] prezidents, [[Francijas republika]]s [[diktators]]. Dzimis 1758. gada 6. maijā Arrasā (''Arras''), advokāta ģimenē. Mācījies ''Luija Lielā koledžā'' Parīzē, tad Sorbonnas universitātes juridiskajā fakultātē. 1781. gadā uzsāka advokāta privātpraksi Arrasā. 1783. gadā ievēlēts par Arrasas Zinātņu un mākslas akadēmijas locekli. 1789. gadā kā Arrasas [[pilsonība]]s pārstāvis ievēlēts [[Ģenerālštati|Ģenerālštatos]], pēc tam [[Nacionālā sapulce|Nacionālās sapulces]] deputāts. Savu uzskatu publiskajos izpaudumos kreisi radikāls agrāro problēmu risināšanas jautājumos, kas vairoja tā popularitāti pūļa acīs, taču neatbalstīja ideju par [[monarhija]]s likvidēšanu, neprotestēja pret 1791. gada 14. jūnija Le Šapeljē (''Le Chapelier'') pret strādniekiem vērsto likumu. 1791. gadā bija opozīcijā [[Žirondisti|žirondistu]] nostājai. Kopš 1792. gada pavasara izdeva savu iknedēļas avīzi "Konstitūcijas aizstāvis" (''Défenseur de la constitution''). 1792. gada vasarā izvirzīja prasību ieviest vispārējas vēlēšanu tiesības un ievēlēt [[Nacionālais konvents|Nacionālo konventu]]. 1792. gada 10. augusta sacelšanās procesā pats nepiedalījās, taču 11. augustā tika ievēlēts revolucionārajā [[Parīzes Komūna|Parīzes Komūnā]], bet septembrī ievēlēts kā Parīzes deputāts Nacionālajā Konventā, kur strauji radikalizējās, būdams viens no visaktīvākajiem aicinātājiem sodīt [[Karalis|karali]] ar nāvi. Kļuva par [[Jakobīņu klubs|Jakobīņu kluba]] priekšsēdētāju un vienu no 31.05.-2.06.1793. apvērsuma ideoloģiskajiem vadītājiem, kļūstot par jaunās valdības locekli. Jūlijā tika ievēlēts [[Sabiedriskās glābšanas komiteja|Sabiedriskās glābšanas komitejā]] (''Comité du salut public''), kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem t.s. [[Jakobīņu diktatūra]]s un terora ieviesējiem un vadītājiem, pēc laika kļūstot par vienpersonisku diktatoru. Aktīvi proponēja t.s. ''Augstākās būtnes'' kultu, ko centās ieviest kā valsts reliģiju, pats kļūstot par tā virspriesteri. Šīs Robespjēra [[Masoni|masonu]] dīvainības pūlī izraisīja tikai smieklus, kas viņu tracināja - Robespjērs jutās aizvainots, pusotru mēnesi (līdz 26. jūlijam) neapmeklēja ne Nacionālā konventa ne komitejas sēdes, laiku pa laikam parādījās tikai Jakobīņu klubā, kur savās runās īgni sūdzējās par ienaidnieku intrigām un tautas nepateicību. Ieilgusī pasivitāte mazināja viņa ietekmi. 1794. gada 26. jūlijā nesekmīgi centās panākt Nacionālā Konventa atbalstu opozīcijas nosodīšanā. [[Termidora apvērsums|Termidora apvērsumā]] Robespjērs tika arestēts un 28. jūlijā [[Giljotīna|giljotinēts]].
 
'''Maksimilians Fransuā Marija Izidors de Robespjērs''' (''Maximilien François Marie Isidore de Robespierre'', 1758.-1794.) - [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas laika politiķis, [[Jakobīņu klubs|Jakobīņu kluba]] prezidents, [[Francijas republika]]s [[diktators]]. Dzimis 1758. gada 6. maijā Arrasā (''Arras''), advokāta ģimenē. Mācījies ''Luija Lielā koledžā'' Parīzē, tad Sorbonnas universitātes juridiskajā fakultātē. 1781. gadā uzsāka advokāta privātpraksi Arrasā. 1783. gadā ievēlēts par Arrasas Zinātņu un mākslas akadēmijas locekli. 1789. gadā kā Arrasas [[pilsonība]]s pārstāvis ievēlēts [[Ģenerālštati|Ģenerālštatos]], pēc tam [[Nacionālā sapulce|Nacionālās sapulces]] deputāts. Savu uzskatu publiskajos izpaudumos kreisi radikāls agrāro problēmu risināšanas jautājumos, kas vairoja tā popularitāti pūļa acīs, taču neatbalstīja ideju par [[monarhija]]s likvidēšanu, neprotestēja pret 1791. gada 14. jūnija Le Šapeljē (''Le Chapelier'') pret strādniekiem vērsto likumu. 1791. gadā bija opozīcijā [[Žirondisti|žirondistu]] nostājai. Kopš 1792. gada pavasara izdeva savu iknedēļas avīzi "Konstitūcijas aizstāvis" (''Défenseur de la constitution''). 1792. gada vasarā izvirzīja prasību ieviest vispārējas vēlēšanu tiesības un ievēlēt [[Nacionālais konvents|Nacionālo konventu]]. 1792. gada 10. augusta sacelšanās procesā pats nepiedalījās, taču 11. augustā tika ievēlēts revolucionārajā [[Parīzes Komūna|Parīzes Komūnā]], bet septembrī ievēlēts kā Parīzes deputāts Nacionālajā Konventā, kur strauji radikalizējās, būdams viens no visaktīvākajiem aicinātājiem sodīt [[Karalis|karali]] ar nāvi. Kļuva par [[Jakobīņu klubs|Jakobīņu kluba]] priekšsēdētāju un vienu no 31.05.-2.06.1793. apvērsuma ideoloģiskajiem vadītājiem, kļūstot par jaunās valdības locekli. Jūlijā tika ievēlēts [[Sabiedriskās glābšanas komiteja|Sabiedriskās glābšanas komitejā]] (''Comité du salut public''), kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem t.s. [[Jakobīņu diktatūra]]s un terora ieviesējiem un vadītājiem, pēc laika kļūstot par vienpersonisku diktatoru. Aktīvi proponēja t.s. ''Augstākās būtnes'' kultu, ko centās ieviest kā valsts reliģiju, pats kļūstot par tā virspriesteri. Šīs Robespjēra [[Masoni|masonu]] dīvainības pūlī izraisīja tikai smieklus, kas viņu tracināja - Robespjērs jutās aizvainots, pusotru mēnesi (līdz 26. jūlijam) neapmeklēja ne Nacionālā konventa ne komitejas sēdes, laiku pa laikam parādījās tikai Jakobīņu klubā, kur savās runās īgni sūdzējās par ienaidnieku intrigām un tautas nepateicību. Ieilgusī pasivitāte mazināja viņa ietekmi. 1794. gada 26. jūlijā nesekmīgi centās panākt Nacionālā Konventa atbalstu opozīcijas nosodīšanā. [[Termidora apvērsums|Termidora apvērsumā]] Robespjērs tika arestēts un 28. jūlijā [[Giljotīna|giljotinēts]].
  

Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. decembris, plkst. 15.44

Maksimilians de Robespjērs

Maksimilians Fransuā Marija Izidors de Robespjērs (Maximilien François Marie Isidore de Robespierre, 1758.-1794.) - [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas laika politiķis, Jakobīņu kluba prezidents, Francijas republikas diktators. Dzimis 1758. gada 6. maijā Arrasā (Arras), advokāta ģimenē. Mācījies Luija Lielā koledžā Parīzē, tad Sorbonnas universitātes juridiskajā fakultātē. 1781. gadā uzsāka advokāta privātpraksi Arrasā. 1783. gadā ievēlēts par Arrasas Zinātņu un mākslas akadēmijas locekli. 1789. gadā kā Arrasas pilsonības pārstāvis ievēlēts Ģenerālštatos, pēc tam Nacionālās sapulces deputāts. Savu uzskatu publiskajos izpaudumos kreisi radikāls agrāro problēmu risināšanas jautājumos, kas vairoja tā popularitāti pūļa acīs, taču neatbalstīja ideju par monarhijas likvidēšanu, neprotestēja pret 1791. gada 14. jūnija Le Šapeljē (Le Chapelier) pret strādniekiem vērsto likumu. 1791. gadā bija opozīcijā žirondistu nostājai. Kopš 1792. gada pavasara izdeva savu iknedēļas avīzi "Konstitūcijas aizstāvis" (Défenseur de la constitution). 1792. gada vasarā izvirzīja prasību ieviest vispārējas vēlēšanu tiesības un ievēlēt Nacionālo konventu. 1792. gada 10. augusta sacelšanās procesā pats nepiedalījās, taču 11. augustā tika ievēlēts revolucionārajā Parīzes Komūnā, bet septembrī ievēlēts kā Parīzes deputāts Nacionālajā Konventā, kur strauji radikalizējās, būdams viens no visaktīvākajiem aicinātājiem sodīt karali ar nāvi. Kļuva par Jakobīņu kluba priekšsēdētāju un vienu no 31.05.-2.06.1793. apvērsuma ideoloģiskajiem vadītājiem, kļūstot par jaunās valdības locekli. Jūlijā tika ievēlēts Sabiedriskās glābšanas komitejā (Comité du salut public), kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem t.s. Jakobīņu diktatūras un terora ieviesējiem un vadītājiem, pēc laika kļūstot par vienpersonisku diktatoru. Aktīvi proponēja t.s. Augstākās būtnes kultu, ko centās ieviest kā valsts reliģiju, pats kļūstot par tā virspriesteri. Šīs Robespjēra masonu dīvainības pūlī izraisīja tikai smieklus, kas viņu tracināja - Robespjērs jutās aizvainots, pusotru mēnesi (līdz 26. jūlijam) neapmeklēja ne Nacionālā konventa ne komitejas sēdes, laiku pa laikam parādījās tikai Jakobīņu klubā, kur savās runās īgni sūdzējās par ienaidnieku intrigām un tautas nepateicību. Ieilgusī pasivitāte mazināja viņa ietekmi. 1794. gada 26. jūlijā nesekmīgi centās panākt Nacionālā Konventa atbalstu opozīcijas nosodīšanā. Termidora apvērsumā Robespjērs tika arestēts un 28. jūlijā giljotinēts.

Literatūra

  • Robespierre. / Edited by Colin Haydon and William Doyle. - Cambridge, 1999
  • Робеспьер М. Избранные произведения. - Наука, Москва, 1965
  • Гладилин А. Евангелие от Робеспьера - Политиздат, Москва, 1970
  • Захер Я.М. Робеспьер. - Москва, 1925
  • Левандовский А. Максимилиан Робеспьер - Молодая гвардия, Москва, 1959
  • Лукин Н. М. Максимилиан Робеспьер. / Избр. труды. т.1 - Москва, 1960
  • Манфред А.З. Три портрета эпохи Великой французской революции. - Мысль, Москва, 1978
  • Манфред А.З. Максимилиан Робеспьер. Споры о Робеспьере. Робеспьер в русской и советской историографии. / Великая французская революция. - Наука, Москва, 1983
  • Левандовский А.П. Робеспьер. - Феникс, Ростов-на-Дону, 1997

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Robespjērs_Maksimilians&oldid=8089"