Atšķirības starp "Reihstāgs" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | ||
| + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Reihstāga prezidenti (1871.–1918.)''' | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * Eduard Simson: 1871.-1874. | ||
| + | * Maximilian Franz August von Forckenbeck: 1874.-1879. | ||
| + | * Otto Theodor von Seydewitz: 1879.-1880. | ||
| + | * Adolf Graf von Arnim-Boitzenburg: 1880.-1881. | ||
| + | * Gustav Konrad Heinrich von Goßler: 1881. | ||
| + | * Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1881.-1884. | ||
| + | * Wilhelm von Wedell-Piesdorf: 1884.-1888. | ||
| + | * Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1888.-1895. | ||
| + | * Rudolf Freiherr von Buol-Berenberg: 1895.-1898. | ||
| + | * Franz von Ballestrem: 1898.-1907. | ||
| + | * Udo Graf zu Stolberg-Wernigerode: 1907.-1910. | ||
| + | * Hans Graf von Schwerin-Löwitz: 1910.-1912. | ||
| + | * Johannes Kaempf: 1912.-1918. | ||
| + | * Konstantin Fehrenbach: 1918. | ||
| + | |} | ||
'''Reihstāgs''' (vāc. ''Reichstag'' no ''Reich'' - "valsts" + ''Tag'' - "diena") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] zemēs agrās [[monarhija]]s laikā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī [[pilsētniecība]]s pārstāvji). '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados. '''3.''' [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. '''3.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. '''4.''' [[Trešais reihs|Trešajā reihā]] parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam. | '''Reihstāgs''' (vāc. ''Reichstag'' no ''Reich'' - "valsts" + ''Tag'' - "diena") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] zemēs agrās [[monarhija]]s laikā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī [[pilsētniecība]]s pārstāvji). '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados. '''3.''' [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. '''3.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. '''4.''' [[Trešais reihs|Trešajā reihā]] parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. decembris, plkst. 09.42
|
Reihstāgs (vāc. Reichstag no Reich - "valsts" + Tag - "diena") - atkarībā no konteksta: 1. Augstākās bruņniecības un garīdzniecības sapulce Sv. Romas impērijas zemēs agrās monarhijas laikā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī pilsētniecības pārstāvji). 2. Ziemeļvācu savienības parlamenta apakšpalāta 1867.-1871. gados. 3. Vācijas impērijā parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - Bundesrāts), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. 3. Veimāras republikas laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. 4. Trešajā reihā parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.
Nosaukums citās valodās:
- krieviski: Рейхстаг
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
