Atšķirības starp "Adživika" versijām
(jauns) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Adživaka''' - [[Materiālisms| | + | '''Adživaka''' - [[Materiālisms|materiālistiskās]] filosofijas virziens, skola [[Senā Indija|Senajā Indijā]], neatzina dvēseles pastāvēšanu, izveidojusies kur laikā ap VI-V gs.p.m.ē. miju. Tradicionāli par virziena izveidotāju pieņemts uzskatīt [[Markalideva|Markalidevu]]. Sākotnēji ''adživakas'' sekotāji bijuši saistīti ar [[Budisms|budismu]] un, iespējams, bijusi kāda no tā [[Sekta|sektām]], jo pirmo reizi pieminēta agrīnajos budisma kanoniskajos tekstos. Pamatā bija [[Atomisms|atomisma]] koncepcija, kas noteica citas šīs skolas idejas un priekšstatus. Saskaņā ar ''adživakas'' mācību, pastāv 4 atomu veidi, kas veido 4 dabas stihijas: zemi, ūdeni, uguni un gaisu. Visi atomi spēj savstarpēji savienoties, veidojot visdažādākās kombinācijas, spēj pārvietoties jebkurā virzienā. "Dzīvība" ir tas, kas uztver, izzina atomu savienojumus. Atomu veidi un dzīvība veido 5 būtības, kas veido visu pastāvošo. Priekšmetu un ķermeņu īpašības atkarīgas no tā, no kādiem atomiem sastāv, cik liels ir to blīvums noteiktā tilpuma vienībā un kādā veidā tie savstarpēji savienojušies. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. janvāris, plkst. 14.53
Adživaka - materiālistiskās filosofijas virziens, skola Senajā Indijā, neatzina dvēseles pastāvēšanu, izveidojusies kur laikā ap VI-V gs.p.m.ē. miju. Tradicionāli par virziena izveidotāju pieņemts uzskatīt Markalidevu. Sākotnēji adživakas sekotāji bijuši saistīti ar budismu un, iespējams, bijusi kāda no tā sektām, jo pirmo reizi pieminēta agrīnajos budisma kanoniskajos tekstos. Pamatā bija atomisma koncepcija, kas noteica citas šīs skolas idejas un priekšstatus. Saskaņā ar adživakas mācību, pastāv 4 atomu veidi, kas veido 4 dabas stihijas: zemi, ūdeni, uguni un gaisu. Visi atomi spēj savstarpēji savienoties, veidojot visdažādākās kombinācijas, spēj pārvietoties jebkurā virzienā. "Dzīvība" ir tas, kas uztver, izzina atomu savienojumus. Atomu veidi un dzīvība veido 5 būtības, kas veido visu pastāvošo. Priekšmetu un ķermeņu īpašības atkarīgas no tā, no kādiem atomiem sastāv, cik liels ir to blīvums noteiktā tilpuma vienībā un kādā veidā tie savstarpēji savienojušies.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 8. lpp.
