Atšķirības starp "Betdina" versijām

'''Betdina''' (ivr. בֵּית-דִּין - ''bet-din'', burt. "tiesas lēmumu nams") - [[Jūdaisms|jūdaismā]] tiesa, t.s. ''rabīnu tiesa''. Avotos pirmās liecības par [[Senebreji|senebreju]] tiesu sistēmas izveidošanos attiecas uz t.s. Otrā tempļa laiku, pravieti [[Ezra, pravietis|Ezru]], kurš izdevis rīkojumu, ka ''betdinai'' jābūt visās valsts apdzīvotajās vietās (''betdinas'' sēdēm bija jānotiek pirmdienās un ceturtdienās). Tiesnešu skaitam bija jābūt nepāra skaitlim, lai domu dalīšanās gadījumā lēmumu pieņemtu vairākums. Attiecīgi tika izveidota tiesu hierarhija. Mazākā ''betdina'' sanāca 3 tiesnešu sastāvā. Lielākās apdzīvotās vietās un pilsētās ''betdinu'' veidoja 23 tiesneši (t.s. ''Mazais Sinedrions''). Augstākā tiesa bija t.s. ''Lielais Sinedrions'' (71 tiesneši) Jeruzalemē. Attiecīgi tika sadalīta ''betdinu'' jurisdikcija. 3 tiesnešu sastāva ziņā bija civillietas (t.sk. [[Levirāta laulība|šķiršanās]], ''ihalica'') un pāriešanas jūdaismā rituāls; parādu anulēšanas sestdienas gadā lietas (''prozbol''); atstāšanu [[Verdzība|verdzībā]] pēc 6 gadu verdzības termiņa beigšanās; zagļa, kuram nav līdzekļu kompensēt nodarīto, pārdošana verdzībā; liecinieku uzklausīšana u.tml. jautājumi. 23 tiesnešu sastāva ziņā bija krimināllietas (iztiesājot pat tik smagus noziegumus, par kuriem pienācās nāvessods); bez tam tās jurisdikcijā bija civillietas, kas varēja izvērsties par krimināllietām, piemēram, apsūdzības apmelošanā u.tm. 71 tiesnešu veidotajam ''Lielajam Sinedrionam'' bija praktiski neierobežota tiesu, likumdošanas un administratīvā vara. Tikai šī augstākā tiesa varēja tiesāt noziegušos virspriesteri, [[cilts]] galvu un pat ''Sinedriona'' priekšsēdētaju (''nasi''); izskatīja tādas krimināllietas kā viltus pravietošanu, kopienu vecāko pretvalstisku darbību (sadumpošanos), cilts vai pilsētu iedzīvotāju pievēršanos elkdievībai; krimināllietas, kurās gaidāms grupas nāvessods. Administratīvajā ziņā tikai ''Lielajam Sinedrionam'' bija tiesības iecelt 23 locekļu ''betdinu'' tiesnešus, ievēlēt valdnieku un virspriesteri, tā ziņā bija Jeruzalemes pilsētas robežu kā arī cilšu teritoriju robežu un Tempļa teritorijas mainīšana, kara pieteikšana, upurēšana par visas tautas grēku, [[Kohens|kohenu]] iecelšana dienestam Templī un to kontrolēšana. ''Lielais Sinedrions'' apkopoja un publiskoja t.s. ''Mutisko Toru''. Tā pieņemtās tiesību normas kā arī ''Svēto Rakstu'' skaidrojumi bija obligāti visiem, savukārt par ''Lielā Sinedriona'' lēmumu pārkāpšanu vai neatzīšanu bija paredzēts nāvessods.