Atšķirības starp "Ašeradena" versijām
m |
(jauns) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ašeradena''' (vāc. ''Ascherahden'', mūsdienu '''Aizkraukle''') - sākotnēji muiža, tad [[pilsēta]] (pilsētas tiesības no 1967. gada) Kurzemē. Avotos lībiešu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. 1874. gadā Aleksandrīna Šulca fon Ašerādena pārdevusi nolaisto un parādos iegrimušo īpašumu fon Siversu ģimenei. Mūsdienu Aizkraukles pilsēta radās XX gs sešdesmitajos gados radās kā celtnieku ciemats, pateicoties Pļaviņu HES celtniecībai. Celtnieku ciematam strauji augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu un tajā paša laikā kļuva par rajona centru. Līdz 1990 gadam to sauca par '''Stučku''' (par godu [[Stučka Pēteris|P.Stučkam]]), bet 1990 gadā pārdēvēja atpakaļ par Aizkraukli. | + | '''Ašeradena''' (vāc. ''Ascherahden'', mūsdienu '''Aizkraukle''') - sākotnēji muiža, tad [[pilsēta]] (pilsētas tiesības no 1967. gada) Kurzemē. Avotos lībiešu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. 1874. gadā Aleksandrīna Šulca fon Ašerādena pārdevusi nolaisto un parādos iegrimušo īpašumu fon Siversu ģimenei. Pirmā Pasaules kara laikā [[miests]] pilnīgi nopostīts, tai skaitā arī muiža, kuras dzīvojamā ēka savulaik tika uzskaitīta par Vidzemes baroka meistardarbu. Mūsdienu Aizkraukles pilsēta radās XX gs sešdesmitajos gados radās kā celtnieku ciemats, pateicoties Pļaviņu HES celtniecībai. Celtnieku ciematam strauji augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu un tajā paša laikā kļuva par rajona centru. Līdz 1990 gadam to sauca par '''Stučku''' (par godu [[Stučka Pēteris|P.Stučkam]]), bet 1990 gadā pārdēvēja atpakaļ par Aizkraukli. |
| + | |||
| + | Skat. arī [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]] | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:Pilsētas un vietas Latvijā]] | [[Kategorija:Pilsētas un vietas Latvijā]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 19. janvāris, plkst. 13.47
Ašeradena (vāc. Ascherahden, mūsdienu Aizkraukle) - sākotnēji muiža, tad pilsēta (pilsētas tiesības no 1967. gada) Kurzemē. Avotos lībiešu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. 1874. gadā Aleksandrīna Šulca fon Ašerādena pārdevusi nolaisto un parādos iegrimušo īpašumu fon Siversu ģimenei. Pirmā Pasaules kara laikā miests pilnīgi nopostīts, tai skaitā arī muiža, kuras dzīvojamā ēka savulaik tika uzskaitīta par Vidzemes baroka meistardarbu. Mūsdienu Aizkraukles pilsēta radās XX gs sešdesmitajos gados radās kā celtnieku ciemats, pateicoties Pļaviņu HES celtniecībai. Celtnieku ciematam strauji augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu un tajā paša laikā kļuva par rajona centru. Līdz 1990 gadam to sauca par Stučku (par godu P.Stučkam), bet 1990 gadā pārdēvēja atpakaļ par Aizkraukli.
Skat. arī Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa
