Atšķirības starp "Grivna" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauna lapa)
 
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Grivna''' (kr. ''Гривна'') - metāla vai metālu sakausējuma stienītis (dažkārt arī rotaslieta: kakla stīpa vai rokassprādze), kas kalpoja kā maksāšanas līdzeklis un svara mēra vienība senajā Krievijā IX-XIV gs.; sudraba monēta XVIII gs.
 
'''Grivna''' (kr. ''Гривна'') - metāla vai metālu sakausējuma stienītis (dažkārt arī rotaslieta: kakla stīpa vai rokassprādze), kas kalpoja kā maksāšanas līdzeklis un svara mēra vienība senajā Krievijā IX-XIV gs.; sudraba monēta XVIII gs.
  
* ''kunu'' grivna (kr. ''кунная гривна'') - ar zemu sudraba saturu (aptuveni 51 g)
+
'''Kunu grivna''' (kr. ''кунная гривна'', aptuveni 50 g) - no mazākas vērtības protomonētām sastāvoša maksāšanas vienība, saišķis
** XI gs. "vecā" kunu grivna = 20 [[nogata]]s = 25 [[kuna]]s = 50 griezumi (kr. ''резани'')
+
* XI gs. "vecā" kunu grivna = 20 [[nogata]]s = 25 [[kuna]]s = 50 griezumi (kr. ''резани'')
** XII gs. "vecā" kunu grivna = 20 [[nogata]]s = 25 [[kuna]]s (kuna samazinājās 2 reizes)
+
* XII gs. "vecā" kunu grivna = 20 [[nogata]]s = 50 [[kuna]]s (kuna samazinājās 2 reizes) = 20 griezumi (kr. ''резани'')
* sudraba grivna (aptuveni 204 g)
+
 
* zelta grivna - 1/2 no sudraba grivnas svara (ne smagāka par 20 [[Zolotņiks|zolotņikiem]], līdzvērtīga 50 kunas grivnām)
+
sudraba grivna (aptuveni 204 g)
 +
 
 +
zelta grivna - 1/2 no sudraba grivnas svara (ne smagāka par 20 [[Zolotņiks|zolotņikiem]], līdzvērtīga 50 kunas grivnām)
  
 
Pētera I laikā viena grivna bija 16 [[Lots|lotu]] sudraba, zelta grivna - 56 [[Červoncs|červonci]]. Laikā no 1699. līdz 1720. gadam kala 10 [[Kapeika|kapeiku]] sudraba [[monēta]]s (sudrabs aptuveni 1/62), kuras dēvēja par grivnām. No 1726. gada šīs monētas dēvēja par griveņņikiem (kr. ''гривенники'').
 
Pētera I laikā viena grivna bija 16 [[Lots|lotu]] sudraba, zelta grivna - 56 [[Červoncs|červonci]]. Laikā no 1699. līdz 1720. gadam kala 10 [[Kapeika|kapeiku]] sudraba [[monēta]]s (sudrabs aptuveni 1/62), kuras dēvēja par grivnām. No 1726. gada šīs monētas dēvēja par griveņņikiem (kr. ''гривенники'').
23. rindiņa: 25. rindiņa:
 
* http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc2p/226242 Толковый словарь Даля - Гривна]
 
* http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc2p/226242 Толковый словарь Даля - Гривна]
 
* [http://www.numizm.ru/html/g/grivna.html numizm.ru - Гривна]
 
* [http://www.numizm.ru/html/g/grivna.html numizm.ru - Гривна]
 +
* [http://www.coinsportal.ru/Bibliotheka/Article.php?ID=53&Parent=2 Гривна - весовая, денежно-весовая и денежно-счетная единица]
 
* [http://www.kladoiskatel.ru/cyclopedia/grivna.html Филяк С.П. Новгородская Гривна с селища в районе Копорья.]
 
* [http://www.kladoiskatel.ru/cyclopedia/grivna.html Филяк С.П. Новгородская Гривна с селища в районе Копорья.]
 
* [http://www.gazeta.ru/news/science/2008/07/07/n_1240174.shtml В Старой Руссе найдена серебряная гривна XIII века]
 
* [http://www.gazeta.ru/news/science/2008/07/07/n_1240174.shtml В Старой Руссе найдена серебряная гривна XIII века]
  
 
[[Kategorija:Naudas vienības]]
 
[[Kategorija:Naudas vienības]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 28. jūlijs, plkst. 12.19

XIV gs. pirmās puses Novgorodas tipa grivna, 197,238 g sudraba.

Grivna (kr. Гривна) - metāla vai metālu sakausējuma stienītis (dažkārt arī rotaslieta: kakla stīpa vai rokassprādze), kas kalpoja kā maksāšanas līdzeklis un svara mēra vienība senajā Krievijā IX-XIV gs.; sudraba monēta XVIII gs.

Kunu grivna (kr. кунная гривна, aptuveni 50 g) - no mazākas vērtības protomonētām sastāvoša maksāšanas vienība, saišķis

  • XI gs. "vecā" kunu grivna = 20 nogatas = 25 kunas = 50 griezumi (kr. резани)
  • XII gs. "vecā" kunu grivna = 20 nogatas = 50 kunas (kuna samazinājās 2 reizes) = 20 griezumi (kr. резани)

sudraba grivna (aptuveni 204 g)

zelta grivna - 1/2 no sudraba grivnas svara (ne smagāka par 20 zolotņikiem, līdzvērtīga 50 kunas grivnām)

Pētera I laikā viena grivna bija 16 lotu sudraba, zelta grivna - 56 červonci. Laikā no 1699. līdz 1720. gadam kala 10 kapeiku sudraba monētas (sudrabs aptuveni 1/62), kuras dēvēja par grivnām. No 1726. gada šīs monētas dēvēja par griveņņikiem (kr. гривенники).

Grivnu veidi

  • Monētu grivna - dārgmetāla stienītis vienā gabalā kā monētas ekvivalents.
  • Kijevas grivna - sešstūra plāksne, aptuveni 150 g.
  • Novgorodas grivna - sudraba stienītis, aptuveni 200 g.
  • Čerņigovas grivna - pēc formas atbilda Kijevas grivnai, bet pēc svara - Novgorodas grivnai.
  • Tatāru jeb lietuviešu grivna - laivveida izliets dārgmetāla stienītis, lietots Volgas baseinā līdz XIV gs.

Resursi internetā par šo tēmu