Grivna
Grivna (kr. Гривна) - metāla vai metālu sakausējuma stienītis (dažkārt arī rotaslieta: kakla stīpa vai rokassprādze), kas kalpoja kā maksāšanas līdzeklis un svara mēra vienība senajā Krievijā IX-XIV gs.; sudraba monēta XVIII gs.
Kunu grivna (kr. кунная гривна, aptuveni 50 g) - no mazākas vērtības protomonētām sastāvoša maksāšanas vienība, saišķis:
- XI gs. "vecā" kunu grivna = 20 nogatas = 25 kunas = 50 griezumi (kr. резани);
- XII gs. "vecā" kunu grivna = 20 nogatas = 50 kunas (kuna samazinājās 2 reizes) = 20 griezumi (kr. резани).
Sudraba grivna (aptuveni 204 g).
Zelta grivna - 1/2 no sudraba grivnas svara (ne smagāka par 20 zolotņikiem, līdzvērtīga 50 kunas grivnām).
Pētera I laikā viena grivna bija 16 lotu sudraba, zelta grivna - 56 červonci. Laikā no 1699. līdz 1720. gadam kala 10 kapeiku sudraba monētas (sudrabs aptuveni 1/62), kuras dēvēja par grivnām. No 1726. gada šīs monētas dēvēja par griveņņikiem (kr. гривенники).
Grivnu veidi
- Monētu grivna - dārgmetāla stienītis vienā gabalā kā monētas ekvivalents.
- Kijevas grivna - sešstūra plāksne, aptuveni 150 g.
- Novgorodas grivna - sudraba stienītis, aptuveni 200 g.
- Čerņigovas grivna - pēc formas atbilda Kijevas grivnai, bet pēc svara - Novgorodas grivnai.
- Tatāru jeb lietuviešu grivna - laivveida izliets dārgmetāla stienītis, lietots Volgas baseinā līdz XIV gs.
Resursi internetā par šo tēmu
- Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона - Гривна
- Толковый словарь Даля - Гривна
- numizm.ru - Гривна
- Гривна - весовая, денежно-весовая и денежно-счетная единица
- МОНЕТЫ ДРЕВНЕЙ РУСИ
- Филяк С.П. Новгородская Гривна с селища в районе Копорья.
- В Старой Руссе найдена серебряная гривна XIII века
