Atšķirības starp "Romas Senāts" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m |
||
| (6 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Senāts''' (lat. '' | + | '''Romas Senāts''' (lat. ''Senātus'' – "vecajo padome", no ''senex'' – "vecs vīrs", "sirmgalvis") – [[Monarhs|monarha]] un [[Konsuls|konsulu]] padomdevēja padome [[Romas valsts|Senajā Romā]], izveidojusies jau t.s. ''valdnieku laikā'' (VIII gs.–509. g. p.m.ē.). Sākotnēji Senāta locekļu jeb [[Senatori|senatoru]] skaits bija 100, vēlāk pieauga līdz 300, Sulla palielināja to līdz 600, bet Cēzars – līdz 900, Augusta laikā skaitu samazināja līdz 600, bet [[Domināts|domināta]] laikā palielināja līdz 2000. Sākotnēji senatorus iecēla valdnieks, vēlāk konsuli, pēc tam (no 313. g. p.m.ē.) – [[Cenzors|cenzori]], izraugot senatoru kandidātus no bijušajiem [[Maģistrāts|maģistrātiem]]. Cenzori reizi 5 gados, pārrakstot senatoru sarakstu, varēja svītrot amata necienīgos un to vietā ierakstīt jaunus (visbiežāk – bijušos maģistrātus). T.s. ''republikas laikā'' (510.–27. g. p.m.ē.) Senāts bija augstākā varas institūcija, kas kūrēja valsts iekš- un ārpolitiku: kultu, finanšu, [[Province|provinču]] pārvaldīšanas, armijas uzturēšanas, diplomātisko sakaru u.c. jautājumus. T.s. ''principāta laikā'' (28. g. p.m.ē.–284. g. m.ē.) Senātu sāka kontrolēt [[princeps]], kurš arī iecēla jaunus senatorus. T.s. ''domināta laikā'' (284. g.–476. g.) Senāta loma kļuva visai simboliska, un pēc tam, kad 330. gadā [[Bizantijas impērija|Konstantinopolē]] izveidoja otru Senātu, abiem šiem Senātiem lielāko tiesu bija tikai galvaspilsētu pašvaldību loma. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 87. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P. Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 87. lpp. |
---- | ---- | ||
* Richard Talbert. The Senate of Imperial Rome. - Princeton, 1985, ISBN 0-691-05400-2 | * Richard Talbert. The Senate of Imperial Rome. - Princeton, 1985, ISBN 0-691-05400-2 | ||
| 24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* Arnold Hugh Martin Jones. The Later Roman Empire 284–602. A Social, Economic and Administrative Survey. - Oxford, 1964 | * Arnold Hugh Martin Jones. The Later Roman Empire 284–602. A Social, Economic and Administrative Survey. - Oxford, 1964 | ||
* Taylor Lily Ross. Roman Voting Assemblies: From the Hannibalic War to the Dictatorship of Caesar. - The University of Michigan Press, 1966, ISBN 0-472-08125-X | * Taylor Lily Ross. Roman Voting Assemblies: From the Hannibalic War to the Dictatorship of Caesar. - The University of Michigan Press, 1966, ISBN 0-472-08125-X | ||
| + | ---- | ||
| + | * Токмаков В.Н. Римский сенат и центуриатная военная организация в период Ранней республики (V-IV вв. до н. э.) // ВДИ. 1994. № 3. С. 39-49. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 11. aprīlis, plkst. 04.49
Romas Senāts (lat. Senātus – "vecajo padome", no senex – "vecs vīrs", "sirmgalvis") – monarha un konsulu padomdevēja padome Senajā Romā, izveidojusies jau t.s. valdnieku laikā (VIII gs.–509. g. p.m.ē.). Sākotnēji Senāta locekļu jeb senatoru skaits bija 100, vēlāk pieauga līdz 300, Sulla palielināja to līdz 600, bet Cēzars – līdz 900, Augusta laikā skaitu samazināja līdz 600, bet domināta laikā palielināja līdz 2000. Sākotnēji senatorus iecēla valdnieks, vēlāk konsuli, pēc tam (no 313. g. p.m.ē.) – cenzori, izraugot senatoru kandidātus no bijušajiem maģistrātiem. Cenzori reizi 5 gados, pārrakstot senatoru sarakstu, varēja svītrot amata necienīgos un to vietā ierakstīt jaunus (visbiežāk – bijušos maģistrātus). T.s. republikas laikā (510.–27. g. p.m.ē.) Senāts bija augstākā varas institūcija, kas kūrēja valsts iekš- un ārpolitiku: kultu, finanšu, provinču pārvaldīšanas, armijas uzturēšanas, diplomātisko sakaru u.c. jautājumus. T.s. principāta laikā (28. g. p.m.ē.–284. g. m.ē.) Senātu sāka kontrolēt princeps, kurš arī iecēla jaunus senatorus. T.s. domināta laikā (284. g.–476. g.) Senāta loma kļuva visai simboliska, un pēc tam, kad 330. gadā Konstantinopolē izveidoja otru Senātu, abiem šiem Senātiem lielāko tiesu bija tikai galvaspilsētu pašvaldību loma.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P. Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 87. lpp.
- Richard Talbert. The Senate of Imperial Rome. - Princeton, 1985, ISBN 0-691-05400-2
- Ihne Wilhelm. Researches Into the History of the Roman Constitution. - William Pickering, 1853
- Johnston Harold Whetstone. Orations and Letters of Cicero: With Historical Introduction, An Outline of the Roman Constitution, Notes, Vocabulary and Index. - Scott, Foresman and Company, 1891
- Tighe Ambrose. The Development of the Roman Constitution. - D. Apple & Co, 1886
- Von Fritz Kurt. The Theory of the Mixed Constitution in Antiquity. - Columbia University Press, New York, 1975
- Cameron A. The Later Roman Empire. - Fontana Press, 1993
- Crawford M. The Roman Republic. - Fontana Press, 1978
- Gruen E.S. The Last Generation of the Roman Republic. - U California Press, 1974
- Millar F. The Emperor in the Roman World. - Duckworth, 1977, 1992
- Lintott A. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999 ISBN 0-19-926108-3
- Cicero, Marcus Tullius. The Political Works of Marcus Tullius Cicero: Comprising his Treatise on the Commonwealth; and his Treatise on the Laws. Translated from the original, with Dissertations and Notes in Two Volumes. Vol. 1. / By Francis Barham, Esq. - Edmund Spettigue, London, 1841
- Polybius. The General History of Polybius: Translated from the Greek. Vol 2. / By Mr. Hampton. - Printed by W. Baxter, Oxford, 1823
- Byrd Robert. The Senate of the Roman Republic. / U.S. Government Printing Office, Senate Document 103-23, 1995
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901, ISBN 0-543-92749-0
- Jochen Bleicken. Die Verfassung der Römischen Republik. - Schöningh, Paderborn, 1995, ISBN 3-8252-0460-X
- Ursula Hackl. Senat und Magistratur in Rom von der Mitte des 2. Jahrhunderts v. Chr. bis zur Diktatur Sullas. - Lassleben, Kallmünz/Opf, 1982, ISBN 3-7847-4009-X
- Arnold Hugh Martin Jones. The Later Roman Empire 284–602. A Social, Economic and Administrative Survey. - Oxford, 1964
- Taylor Lily Ross. Roman Voting Assemblies: From the Hannibalic War to the Dictatorship of Caesar. - The University of Michigan Press, 1966, ISBN 0-472-08125-X
- Токмаков В.Н. Римский сенат и центуриатная военная организация в период Ранней республики (V-IV вв. до н. э.) // ВДИ. 1994. № 3. С. 39-49.
