Atšķirības starp "Averoess" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(28 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Ibn Rušdijs Muhameds''', lat. transkripcijā '''Averoess''' (1126.-1198.) filosofs un zinātnieks [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifātā]]. Dzimis 1126. gadā Kordovā. Tēvs - [[muftijs]], virstiesnesis. Miris 1198. gada 12. decembrī Marakešā. [[Divējādā patiesība|Divējādās patiesības]] koncepcijas piekritējs. Mācīja, ka matērija un kustība ir mūžīgas un nav neviena radītas, kā arī noliedza individuālās dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi. Averoesa komentāriem par [[Aristotelis|Aristoteļa]] darbiem bija liela nozīme Eiropas filosofu iepazīstināšanā ar [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] mantojumu.
+
'''Ibn Rušdijs''' (ابن رشد), pilnā vārdā '''Abū Valīds Muhamads ibn Ahmads ibn Rušdijs''' (''Abū 'l-Walīd Muḥammad ibn Aḥmad ibn Rushd'' - أبو الوليد محمد بن احمد بن رشد‎, lat. transkripcijā '''Averoess''', ''Averroes'', 1126.-1198.) filosofs [[peripatētiķi]]s, matemātiķis, tieslietu teorētiķis, mūzikas teorētiķis, mediķis un astronoms [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifātā]]. Dzimis 1126. gadā Kordovā. Tēvs - [[muftijs]], virstiesnesis. Guvis savam laikam lielisku izglītību, bijis draudzīgās attiecībās ar tādām izcilām personībām kā [[Sūfisms|sūfistu]] Ibn Arabi un filosofiem [[Ibn Tufeils|Ibn Tufeilu]] un Ibn Zuhru. Laikabiedru atzīts kā izcils zinātnieks, ieņēma augstus amatus galmā un dzīvoja te Seviļā, te Kordovā, te Marokā. Mūža otrajā pusē krita nežēlastībā, apvainots [[Herēze|herēzē]] un [[Korāns|Korāna]] mācības neievērošanā - ilgu laiku dzīvoja savos lauku īpašumos netālu no Kordovas, prom no sabiedriskās dzīves. 90. gados atkal atsaukts uz galmu un atguvis statusu. Miris 1198. gada 12. decembrī Marakešā. [[Divējādā patiesība|Divējādās patiesības]] koncepcijas piekritējs. Mācīja, ka matērija un kustība ir mūžīgas un nav neviena radītas, kā arī noliedza individuālās dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi. Pārtulkojis no sīriešu valodas un komentējis virkni [[Aristotelis|Aristoteļa]] darbu (šiem tulkojumiem un komentāriem bija liela nozīme Eiropas filosofu iepazīstināšanā ar [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] mantojumu). Kristīgās pasaules filosofu vidū viņa darbi guva popularitāti jau XIII gs. (lielākā daļa viņa darbu saglabājušies tulkojumos latīņu valodā), kaut arī viņa panteisma ideja par pasauli vienojošā principa darbību un domas par astroloģiju tika noraidītas kā herētisks ''[[averoisms]]''. Lielu iespaidu uz medicīnas attīstību atstājis viņa traktāts "Kullijat" (lat. transkripcijā ''Colliget'').
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 159. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 159. lpp.
 +
----
 +
* Majid Fakhry. Averroes (Ibn Rushd): His Life, Works and Influence. - Oneworld Publications, Oxford, 2001
 +
* Averroes On Plato's Republic. / Translated by Ralph Lerner -  Cornell University Press, 2005, ISBN 0-8014-8975-X.
 +
* Kogan Barry S. Averroes and the Metaphysics of Causation. -  SUNY Press, 1985, ISBN 0-88706-063-3
 +
* Leaman Olivier. Averroes and his philosophy. - Routledge, ISBN 0-7007-0675-5
 +
* Baffioni Carmela. Averroes and the Aristotelian Heritage. - Guida Editori, 2004, ISBN 88-7188-862-6
 +
* Charles E. Butterworth. Averroes’ Middle Commentary on Aristotle’s Poetics. - Princeton University Press, Princeton, 1986; ISBN 0-691-07302-3
 +
* Charles E. Butterworth. Averroes’ Middle Commentaries on Aristotle’s Categories and De Interpretatione. - Princeton University Press, Princeton, 1983; ISBN 0-69107276-0
 +
* Charles E. Butterworth. Averroes’ Three Short Commentaries on Aristotle’s „Topics“, „Rhetoric“, and „Poetics“. - State University of New York Press, Albany, 1977; ISBN 0-87395-208-1
 +
----
 +
* Anke von Kügelgen. Averroes und die arabische Moderne. - Brill, Leiden, 1994; ISBN 90-04-09955-7
 +
* Jameleddine Ben Abdeljelil. Ibn Ruschds Philosophie interkulturell gelesen. - Traugott Bautz, Nordhausen, 2005; ISBN 3-88309-163-4
 +
* Raif Georges Khoury. Averroes (1126–1198) oder der Triumph des Rationalismus. - WINTER, Heidelberg, 2002; ISBN 3-8253-1265-8
 +
* Markus Zanner. Konstruktionsmerkmale der Averroes-Rezeption – ein religionswissenschaftlicher Beitrag zur Rezeptionsgeschichte des islamischen Philosophen Ibn Ruschd. - Lang, Frankfurt am Main, 2002; ISBN 3-631-36629-9
 +
* Averroes: Über den Intellekt. Auszüge aus seinen drei Kommentaren zu Aristoteles' De anima. / David Wirmer: (Hrsg. und Übers.) - Herder, Freiburg, 2008; ISBN 978-3-451-28699-5
 +
* Averroes. / Mittlerer Kommentar zu Aristoteles De generatione et corruptione. / Heidrun Eichner (Hrsg) - Schöningh, Paderborn, 2005
 +
* Max Horten (Übers.). Die Metaphysik des Averroes (1198†) nach dem Arabischen übersetzt und erläutert. - Frankfurt a. M. 1960
 +
* Max Horten (Übers.). Die Hauptlehren des Averroes nach seiner Schrift: Die Widerlegung des Gazali. - Marcus und Webers Verlag, Bonn, 1913
 +
* Marcus Joseph Müller (Übers.). Philosophie und Theologie von Averroes. - VCH, Weinheim, 1991. ISBN 3-527-17625-X
 +
* Simon van den Bergh (Übers.). Die Epitome der Metaphysik des Averroes, übersetzt und mit einer Einleitung und Erläuterungen versehen. - Brill, Leiden, 1970
 
----
 
----
 
* Гайденко В.П., Смирнов Г.А. Западноевропейская наука в средние века: Общие принципы и учение о движении. - Наука, Москва, 1989
 
* Гайденко В.П., Смирнов Г.А. Западноевропейская наука в средние века: Общие принципы и учение о движении. - Наука, Москва, 1989
  
−
[[Kategorija:Personas]]
+
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://hiphi.ubbcluj.ro/fam/texte/averroes/comm_phys_dean.htm Averroes. In Physicam (20). In De anima (5, 20)]
 +
----
 +
* [http://www.muslimphilosophy.com/ir/tt/index.html Ibn Rušd. Tahafut al-tahafut. (The Incoherence of the Incoherence). / transl. by Simon van den Bergh - Islamic Philosophy Online]
 +
* [http://www.britannica.com/eb/article-9011420/Averroes Averroes - Encyclopædia Britannica]
 +
* [http://en.wikisource.org/wiki/Catholic_Encyclopedia_(1913)/Averroes Averroes - Catholic Encyclopedia]
 +
* [http://www.muslimphilosophy.com/ir/index.html Averroes - Islamic Philosophy Online]
 +
* [http://www.muslimphilosophy.com/ir/ Ibn Rushd (Averroes) works - Islamic Philosophy Online]
 +
* [http://www.thomasinstitut.uni-koeln.de/averroes_db/ The Averroes-Database - works and bibliography. / Thomas-Institut, Philosophische Fakultät, Universität zu Köln]
 +
* [http://www.averroes-foundation.org/ Averroes Foundation]
 +
* [http://levity.com/alchemy/islam21.html Averroes As A Physician. / Edited and prepared by Prof. Hamed A. Ead, University of Cairo]
 +
* [http://www.monthly-renaissance.com/issue/content.aspx?id=744 Ibn Rushd - Biography. / by Jamil Ahmad]
 +
* [http://oll.libertyfund.org/index.php?option=com_staticxt&staticfile=show.php%3Ftitle=77&Itemid=28 The Philosophy and Theology of Averroes. Tractacta, translated from the Arabic by Mohammad Jamil-Ub-Behman Barod - Baroda: Manibhai Mathurbhal Gupta, 1921]
 +
----
 +
* [http://d-nb.info/gnd/118505238 Literatur von und über Averroës im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.bbkl.de/a/averroes.shtml Averroës - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
----
 +
* [http://www.gumer.info/bogoslov_Buks/Philos/FilosPers/4.php Аверроэс. / Блинников Л.В. - Краткий словарь философских персоналий.]
 +
* [http://www.slovopedia.com/10/192/976941.html Аверроэс - Ф.А. Брокгауз, И.А. Ефрон. Энциклопедический словарь]
 +
 
 +
[[Kategorija:A]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 6. novembris, plkst. 10.49

Ibn Rušdijs (ابن رشد), pilnā vārdā Abū Valīds Muhamads ibn Ahmads ibn Rušdijs (Abū 'l-Walīd Muḥammad ibn Aḥmad ibn Rushd - أبو الوليد محمد بن احمد بن رشد‎, lat. transkripcijā Averoess, Averroes, 1126.-1198.) filosofs peripatētiķis, matemātiķis, tieslietu teorētiķis, mūzikas teorētiķis, mediķis un astronoms Kordovas kalifātā. Dzimis 1126. gadā Kordovā. Tēvs - muftijs, virstiesnesis. Guvis savam laikam lielisku izglītību, bijis draudzīgās attiecībās ar tādām izcilām personībām kā sūfistu Ibn Arabi un filosofiem Ibn Tufeilu un Ibn Zuhru. Laikabiedru atzīts kā izcils zinātnieks, ieņēma augstus amatus galmā un dzīvoja te Seviļā, te Kordovā, te Marokā. Mūža otrajā pusē krita nežēlastībā, apvainots herēzē un Korāna mācības neievērošanā - ilgu laiku dzīvoja savos lauku īpašumos netālu no Kordovas, prom no sabiedriskās dzīves. 90. gados atkal atsaukts uz galmu un atguvis statusu. Miris 1198. gada 12. decembrī Marakešā. Divējādās patiesības koncepcijas piekritējs. Mācīja, ka matērija un kustība ir mūžīgas un nav neviena radītas, kā arī noliedza individuālās dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi. Pārtulkojis no sīriešu valodas un komentējis virkni Aristoteļa darbu (šiem tulkojumiem un komentāriem bija liela nozīme Eiropas filosofu iepazīstināšanā ar antīkās filosofijas mantojumu). Kristīgās pasaules filosofu vidū viņa darbi guva popularitāti jau XIII gs. (lielākā daļa viņa darbu saglabājušies tulkojumos latīņu valodā), kaut arī viņa panteisma ideja par pasauli vienojošā principa darbību un domas par astroloģiju tika noraidītas kā herētisks averoisms. Lielu iespaidu uz medicīnas attīstību atstājis viņa traktāts "Kullijat" (lat. transkripcijā Colliget).

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 159. lpp.
  • Majid Fakhry. Averroes (Ibn Rushd): His Life, Works and Influence. - Oneworld Publications, Oxford, 2001
  • Averroes On Plato's Republic. / Translated by Ralph Lerner - Cornell University Press, 2005, ISBN 0-8014-8975-X.
  • Kogan Barry S. Averroes and the Metaphysics of Causation. - SUNY Press, 1985, ISBN 0-88706-063-3
  • Leaman Olivier. Averroes and his philosophy. - Routledge, ISBN 0-7007-0675-5
  • Baffioni Carmela. Averroes and the Aristotelian Heritage. - Guida Editori, 2004, ISBN 88-7188-862-6
  • Charles E. Butterworth. Averroes’ Middle Commentary on Aristotle’s Poetics. - Princeton University Press, Princeton, 1986; ISBN 0-691-07302-3
  • Charles E. Butterworth. Averroes’ Middle Commentaries on Aristotle’s Categories and De Interpretatione. - Princeton University Press, Princeton, 1983; ISBN 0-69107276-0
  • Charles E. Butterworth. Averroes’ Three Short Commentaries on Aristotle’s „Topics“, „Rhetoric“, and „Poetics“. - State University of New York Press, Albany, 1977; ISBN 0-87395-208-1
  • Anke von Kügelgen. Averroes und die arabische Moderne. - Brill, Leiden, 1994; ISBN 90-04-09955-7
  • Jameleddine Ben Abdeljelil. Ibn Ruschds Philosophie interkulturell gelesen. - Traugott Bautz, Nordhausen, 2005; ISBN 3-88309-163-4
  • Raif Georges Khoury. Averroes (1126–1198) oder der Triumph des Rationalismus. - WINTER, Heidelberg, 2002; ISBN 3-8253-1265-8
  • Markus Zanner. Konstruktionsmerkmale der Averroes-Rezeption – ein religionswissenschaftlicher Beitrag zur Rezeptionsgeschichte des islamischen Philosophen Ibn Ruschd. - Lang, Frankfurt am Main, 2002; ISBN 3-631-36629-9
  • Averroes: Über den Intellekt. Auszüge aus seinen drei Kommentaren zu Aristoteles' De anima. / David Wirmer: (Hrsg. und Übers.) - Herder, Freiburg, 2008; ISBN 978-3-451-28699-5
  • Averroes. / Mittlerer Kommentar zu Aristoteles De generatione et corruptione. / Heidrun Eichner (Hrsg) - Schöningh, Paderborn, 2005
  • Max Horten (Übers.). Die Metaphysik des Averroes (1198†) nach dem Arabischen übersetzt und erläutert. - Frankfurt a. M. 1960
  • Max Horten (Übers.). Die Hauptlehren des Averroes nach seiner Schrift: Die Widerlegung des Gazali. - Marcus und Webers Verlag, Bonn, 1913
  • Marcus Joseph Müller (Übers.). Philosophie und Theologie von Averroes. - VCH, Weinheim, 1991. ISBN 3-527-17625-X
  • Simon van den Bergh (Übers.). Die Epitome der Metaphysik des Averroes, übersetzt und mit einer Einleitung und Erläuterungen versehen. - Brill, Leiden, 1970
  • Гайденко В.П., Смирнов Г.А. Западноевропейская наука в средние века: Общие принципы и учение о движении. - Наука, Москва, 1989

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Averoess&oldid=21710"