Atšķirības starp "Kareivju deputātu padome" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kareivju deputātu padomes''' - kareivju | + | '''Kareivju deputātu padomes''' jeb '''Zaldātu deputātu padomes''' (kr. ''совет солдатских депутатов'') - kareivju pārstāvniecības institūcijas, [[padomes]], frontes un piefrontes joslā, kuras izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, uzņemoties armijas daļu pašpārvaldes funkcijas. Anulēja militārā dienesta rangus un ieviesa citas pārmaiņas armijas dienestā. Izveidotas atbilstoši ''[[Petrogradas Strādnieku un kareivju deputātu padome]]s'' pavēlei Nr. 1. [[Vidzemes guberņa]]s neokupētajā daļā tādas bija 2: |
| + | * 9.03.1917. ievēlētas ''[[XII armijas kareivju padome]]'' un tās izpildu komitēja; | ||
| + | * 27.-29. marta tika ievēlēta ''[[Latviešu strēlnieku pulku apvienotā mazā padome]]'' un tās izpildkomiteja ([[Iskolastrels]]). | ||
| + | Šīs padomes sākotnēji bija lojālas [[Krievijas Pagaidu valdība]]i, taču pakāpeniski tajās pieauga [[Lielinieki|lielinieku]] ietekme un tās radikalizējas. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp. | ||
* Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986. | * Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986. | ||
* Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987. | * Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987. | ||
| 17. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
| + | [[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 23. augusts, plkst. 14.00
Kareivju deputātu padomes jeb Zaldātu deputātu padomes (kr. совет солдатских депутатов) - kareivju pārstāvniecības institūcijas, padomes, frontes un piefrontes joslā, kuras izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, uzņemoties armijas daļu pašpārvaldes funkcijas. Anulēja militārā dienesta rangus un ieviesa citas pārmaiņas armijas dienestā. Izveidotas atbilstoši Petrogradas Strādnieku un kareivju deputātu padomes pavēlei Nr. 1. Vidzemes guberņas neokupētajā daļā tādas bija 2:
- 9.03.1917. ievēlētas XII armijas kareivju padome un tās izpildu komitēja;
- 27.-29. marta tika ievēlēta Latviešu strēlnieku pulku apvienotā mazā padome un tās izpildkomiteja (Iskolastrels).
Šīs padomes sākotnēji bija lojālas Krievijas Pagaidu valdībai, taču pakāpeniski tajās pieauga lielinieku ietekme un tās radikalizējas.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp.
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
