Atšķirības starp "Bakuņins Mihails" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
 
(20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Bakuņins Mihails''' (''Бакунин, Михаил Александрович'', 1814.-1876.) - filosofs, [[Anarhisms|anarhisma]] ideologs, [[Panslāvisms|panslāvists]]. Dzimis 1814. gada 30. maijā (18. maijā p.v.st.) Prjamuhinas ciemā, (Novotoržokas [[Apriņķis|apriņķī]], Tveras [[Guberņa|guberņā]], [[Krievijas impērija|Krievijā]]), [[Muižniecība|sīkmuižnieku]] ģimenē. 1829. gadā sāka mācības artilērijas skolā Pēterburgā, 1833. gada janvārī saņēmis [[Praporščiks|praporščika]] dienesta pakāpi un pārcelts uz virsnieku kursu, taču 1834. gada jūlijā tika no skolas izslēgts un nosūtīts dienēt armijā. 1835. gadā veselības traucējumu dēļ demobilizējās un uzsāka filosofijas studijas Maskavā, aktīvi iesaistoties augstskolu studentu politiskajos pulciņos. 1840. gadā devās uz Berlīni un Drēzdeni, kur turpināja filosofijas studijas (īpaši aizrāvies ar Hēgeli), sāka publicēties. 1843. gadā par pretvalstisku dzejoļu izplatīšanu izraidīts no Prūsijas un pārcēlās uz dzīvi Šveicē, kur aktīvi iesaistījās [[Marksims|marksistisko]] grupu darbībā. 1844. gadā atteicās atgriezties Krievijā, tika aizmuguriski tiesāts, izslēgts no muižnieku [[kārta]]s (''лишен дворянского достоинства и всех прав состояния'') ar verdiktu "atgriešanās gadījumā izsūtīt katorgas darbos" (''в случае явки в Россию сослать в Сибирь в каторжную работу''). Šajā laikā viņš iepazinās ar [[Prudons Pjērs Žozefs|Prudonu]] (rakstīja tā žurnālam ''La Reforme'') un [[Markss Kārlis|Marksu]]. 1848. gada jūnijā bija Prāgā uz panslāvistu kongresu un aktīvi iesaistījās sacelšanās gaitā. Pēc sacelšanās apspiešanas devās uz Drēzdeni, kur 1849. gada maijā bija viens no sacelšanās organizatoriem un vadītājiem. Tika arestēts un notiesāts uz nāvi, nāvessodu aizstājot ar muža ieslodzījumu.1851. gadā Saksijas varas iestādes Bakuņinu izdeva [[Austrijas impērija]]s varas iestādēm, kuras to notiesāja uz nāvi, sodu nomainot ar mūža ieslodzījumu un izdeva sodu izciest Krievijā. 1857. gadā ieslodzījumu cietumā nomainīja ar izsūtījumu uz Sibīriju, Tomsku (''Томск''). Izsūtījumā viņš 1858. gada 5. oktobrī apprecējās ar poļu muižnieka Ksaverija Kvatkovska (''Ksawery Kwiatkowski'') 18 gadus veco meitu Antoņinu. 1860. gadā ģimene pārcēlās uz dzivi Irkutskā (''Иркутск''), bet 1861. gadā aizbēga caur Japānu un ASV uz Eiropu, kur apmetās pie [[Hercens Aleksandrs|Hercena]] Londonā. Aktīvi piedalījās anarhisma kustības organizēšanā kā viens no galvenajiem tās ideologiem. Miris Bernē (Šveicē) 1876. gada 1. jūlijā (19. jūnijā p.v.st.).
+
[[Attēls:Bakunin.jpg‎|right|thumb|200px|Mihails Bakuņins]]
 +
[[Attēls:Bakunin_coat_of_arms.jpg‎|right|thumb|200px|Bakuņinu dzimtas ģerbonis]]
 +
'''Bakuņins Mihails''' (''Бакунин, Михаил Александрович'', 1814.-1876.) - filosofs, [[Anarhisms|anarhisma]] ideologs, [[Panslāvisms|panslāvists]]. Dzimis 1814. gada 30. maijā (18. maijā p.v.st.) Prjamuhinas ciemā, (Novotoržokas [[Apriņķis|apriņķī]], Tveras [[Guberņa|guberņā]], [[Krievijas impērija|Krievijā]]), [[Muižniecība|sīkmuižnieku]] ģimenē. 1829. gadā sāka mācības artilērijas skolā Pēterburgā, 1833. gada janvārī saņēmis [[Praporščiks|praporščika]] dienesta pakāpi un pārcelts uz virsnieku kursu, taču 1834. gada jūlijā tika no skolas izslēgts un nosūtīts dienēt armijā. 1835. gadā veselības traucējumu dēļ demobilizējās un uzsāka filosofijas studijas Maskavā, aktīvi iesaistoties augstskolu studentu politiskajos pulciņos. 1840. gadā devās uz Berlīni un Drēzdeni, kur turpināja filosofijas studijas (īpaši aizrāvies ar Hēgeli), sāka publicēties. 1843. gadā par pretvalstisku dzejoļu izplatīšanu izraidīts no Prūsijas un pārcēlās uz dzīvi Šveicē, kur aktīvi iesaistījās [[Marksims|marksistisko]] grupu darbībā. 1844. gadā atteicās atgriezties Krievijā, tika aizmuguriski tiesāts, izslēgts no muižnieku [[kārta]]s (''лишен дворянского достоинства и всех прав состояния'') ar verdiktu "atgriešanās gadījumā izsūtīt katorgas darbos" (''в случае явки в Россию сослать в Сибирь в каторжную работу''). Šajā laikā viņš iepazinās ar [[Prudons Pjērs Žozefs|Prudonu]] (rakstīja tā žurnālam ''La Reforme'') un [[Markss Kārlis|Marksu]]. 1848. gada jūnijā bija Prāgā uz panslāvistu kongresu un aktīvi iesaistījās sacelšanās gaitā. Pēc sacelšanās apspiešanas devās uz Drēzdeni, kur 1849. gada maijā bija viens no sacelšanās organizatoriem un vadītājiem. Tika arestēts un notiesāts uz nāvi, nāvessodu aizstājot ar muža ieslodzījumu.1851. gadā Saksijas varas iestādes Bakuņinu izdeva [[Austrijas impērija]]s varas iestādēm, kuras to notiesāja uz nāvi, sodu nomainot ar mūža ieslodzījumu un izdeva sodu izciest Krievijā. 1857. gadā ieslodzījumu cietumā nomainīja ar izsūtījumu uz Sibīriju, Tomsku (''Томск''). Izsūtījumā viņš 1858. gada 5. oktobrī apprecējās ar 18 gadus veco poļu muižnieci Antoniju Kvatkovsku (''Antonia Kwiatkowska''). 1860. gadā ģimene pārcēlās uz dzivi Irkutskā (''Иркутск''), bet 1861. gadā aizbēga caur Japānu un ASV uz Eiropu, kur apmetās pie [[Hercens Aleksandrs|Hercena]] Londonā. 1863. gadā no Stokholmas piedalījās neveiksmīgā poļu insurgentu desanta organizēšanā Palangas piekrastē. No 1864. līdz 1868. gadam dzīvoja Itālijā, aktīvi piedaloties anarhistu organizāciju organizēšanā kā viens no galvenajiem anarhisma ideologiem. 1868. gadā izveidojis "Starptautisko savienību par demokrātisko sociālismu", dibinājis Cīrihē krievu kreiso emigrantu žurnālu "Tautas lieta" (''Народное Дело''). Miris Bernē (Šveicē) 1876. gada 1. jūlijā (19. jūnijā p.v.st.). Savā filosofijā pieskaitāms [[Jaunhēgelieši|jaunhēgeliešiem]]. Izstrādāja [[Anarhisms|anarhisma]] teorētisko pamatojumu ("Valsts un anarhija", 1873., u.c.) postulējot, ka galvenais indivīda apspiedējs ir [[valsts]], kas savu leģitimitāti pamato ar "Dieva fikciju". Reliģija kā tāda esot "kolektīvs gara aptumsums", kroplīgs apspiesto masu apziņas produkts, bet [[Baznīca]] - "debesu krogs", kurā ļaudis cenšas aizmirsties no savas ikdienas bezcerības. Lai novestu cilvēci līdz "brīvības valstībai", vispirms "jāuzspridzina" valsts un jālikvidē pašu varas principu kā tādu. Pretstatā [[Marksisms|marksistiem]], Bakuņins ticēja tautas masu "sociālistiskajiem instinktiem" un neizsīkstošam "stihiskam revolucionārismam", līdz ar to noliedza nepieciešamību pēc hierarhiskas revolucionāru organizācijas un bruņotās sacelšanās plānveida sagatavošanas.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
 +
----
 +
* Leier Mark. Bakunin: The Creative Passion: A Biography. - Thomas Dunne Books, New York, 2006; ISBN 0-312-30538-9
 +
----
 +
* Brupbacher F. Marx und Bakunin. Ein Beitrag zur Geschichte der Internationalen Arbeiterassoziation. - Die Aktion, Berlin/Wilmersdorf 1922; Karin Kramer Verlag, Berlin 1976
 +
* FBrupbacher F. Michael Bakunin. Der Satan der Revolte. - Libertad Verlag, Berlin/Köln, 1979, ISBN 3-922226-00-0
 +
* Wolfgang E.. Kramer B. Bakunin-Almanach. - Karin Kramer Verlag, Berlin, 2007, ISBN 978-3879563203
 +
* Wolfgang E. Michail A. Bakunin (1814–1876). Bibliographie der Primär- und Sekundärliteratur in deutscher Sprache. - Libertad Verlag, Berlin/Köln, 1994, ISBN 3-922226-20-5
 +
* Wolfgang E. Von der Dresdner Mairevolution zur Ersten Internationalen. Untersuchungen zu Leben und Werk Michail Bakunins. - Verlag Edition AV, Lich, 2005, ISBN 3-936049-53-X
 +
* Grawitz M. Bakunin. Ein Leben für die Freiheit. - Edition Nautilus, Hamburg, 1999, ISBN 3-89401-339-7
 +
* Huch R. Michail Bakunin und die Anarchie. - Suhrkamp Verlag, Frankfurt, 1972, ISBN 3-518-37993-3
 +
* Lausberg M. Bakunins Philosophie des kollektiven Anarchismus. - Unrast Verlag, Münster, 2008, ISBN 978-3897714830
 +
* Lehning A. Unterhaltungen mit Bakunin. - Franz Greno, Nördlingen, 1987, ISBN 3-89190-228-X
 +
* Nettlau M. Michael Bakunin. Eine biographische Skizze. - Berlin, 1901
 +
* Steklow G. Michael Bakunin. Ein Lebensbild. - Stuttgart, 1913
 +
* Wim van Dooren. Bakunin zur Einführung. - Junius Verlag, Hamburg, 1985, ISBN 3-88506-817-6
 +
* Wittkop J.Fr. Bakunin. - Rowohlt Verlag, Hamburg, 1974, ISBN 3-499-50218-6
  
−
[[Kategorija:Personas]]
+
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://az.lib.ru/b/bakunin_m_a/ Бакунин Михаил Александрович: Собрание сочинений]
 +
* [http://knowledge1871.narod.ru/Bakunin.html Бакунин - cобрание сочинений]
 +
* [http://az.lib.ru/k/katkow_m_n/text_0040.shtml Катков М. Н. Кто наши революционеры? (Характеристика Бакунина) (1863)]
 +
* [http://imwerden.de/cat/modules.php?name=books&pa=showbook&pid=1641 Амфитеатров А.В. Святые отцы революции: М. А. Бакунин. (1906)]
 +
* [http://bakunista.nadir.org/index.php?option=com_content&task=view&id=111&Itemid=41 Блок A. Михаил Александрович Бакунин.]
 +
* [http://az.lib.ru/b/bakunin_m_a/text_0120.shtml Черкезов B. Значение Бакунина в интернациональном революционном движении.]
 +
* [http://bakunista.nadir.org/index.php?option=com_content&task=view&id=94&Itemid=41 Боровой A. Бакунин. / Михаилу Бакунину. 1876-1926. Очерки истории анархического движения в России. - Голос Труда, Москва, 1926]
 +
* [http://az.lib.ru/b/bakunin_m_a/text_0030.shtml Пирумова П.  Бакунин. - Молодая гвардия, Москва, 1970]
 +
* [http://bakunista.nadir.org/index.php?option=com_content&task=view&id=116&Itemid=41 Аврич П. Бакунин и Нечаев (1974)]
 +
* [http://az.lib.ru/b/bakunin_m_a/text_0020.shtml Пустарнаков В.Ф. Бакунин. Философия. Социология. Политика. - Правда, Москва, 1989]
 +
* [http://www.1917.com/Marxism/Plehanov/Anarchy_and_Communism/Anarchy_and_Communism-03-03-00.html Плеханов Г.В. Бакунин. / Анархизм и социализм]
 +
----
 +
* [http://dwardmac.pitzer.edu/anarchist_archives/bakunin/Bakuninarchive.html Bakunin archive at Anarchy Archives]
 +
* [http://struggle.ws/anarchists/bakunin.html Bakunin Biography at Flag Blackened]
 +
* [http://www.marxists.org/reference/archive/bakunin/ Writings of Bakunin at Marxist Internet Archive]
 +
* [http://libcom.org/library/mikhail-bakunin Libcom.org/library Mikhail Bakunin archive]
 +
* [http://recollectionbooks.com/bleed/Encyclopedia/Bakunin.htm Mikhail Bakunin Page at the Antiauthoritarian Encyclopedia]
 +
* [http://www.syndicalist.org/archives/llr1-13/13i.shtml Bakunin and the historians]
 +
* [http://www.struggle.ws/rbr/rbr6/bakunin.html/ Bakunin's idea of revolution & revolutionary organisation from Red & Black Revolution 6]
 +
* [http://librivox.org/god-and-the-state-by-mikhail-bakunin/ Audiobook of ''God and the State'' by Mikhail Bakunin, from LibriVox]
 +
* [http://www.anarchyisorder.org/ Bakunin Texts at Anarchy is Order:]
 +
** [http://www.anarchyisorder.org/CD%234/TXT-versions/Bakoenin,%20Michael%20-%20Federalism,%20socialism,%20anti-theologism.txt Federalism, socialism, anti-theologism  (.txt)]
 +
**[http://www.anarchyisorder.org/CD%234/TXT-versions/Bakoenin,%20Michael%20-%20God%20and%20the%20state.txt God and the state  (.txt)]
 +
**[http://www.anarchyisorder.org/CD%234/TXT-versions/Bakoenin,%20Michael%20-%20Het%20kapitalistisch%20systeem.txt Het kapitalistisch systeem  (.txt)]
 +
** [http://www.anarchyisorder.org/CD%234/TXT-versions/Bakoenin,%20Michael%20-%20Letters%20to%20a%20frenchman.txt Letters to a Frenchman  (.txt)]
 +
** [http://www.anarchyisorder.org/CD%234/TXT-versions/Bakoenin%20-%20Marxism,%20freedom%20and%20the%20state.txt Marxism, freedom and the state  (.txt)]
 +
** [http://www.anarchyisorder.org/CD%234/Lay-outed%20texts/PDF-versions/Bakoenin%20-%20Marxism,freedom%20and%20the%20state.pdf Marxism, freedom and the state (.pdf)]
 +
** [http://www.anarchyisorder.org/CD%234/TXT-versions/Bakoenin%20-%20reader.txt Bakunin Reader  (.txt)]
 +
**[http://www.anarchyisorder.org/CD%234/Lay-outed%20texts/PDF-versions/Bakoenin%20-%20Reader.pdf Bakunin Reader (.pdf)]
 +
** [http://www.anarchyisorder.org/CD%234/TXT-versions/Bakoenin,%20Michael%20-%20The%20Paris%20commune%20and%20the%20idea%20of%20the%20state.txt The Paris commune and the idea of the state (.txt)]
 +
*[http://www.panarchy.org/bakunin/authority.1871.html Mikhail Bakunin, What is Authority?]
 +
----
 +
* [http://d-nb.info/gnd/118506102 Literatur von und über Michail Alexandrowitsch Bakunin im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.dadaweb.de/index.php?title=Bakunin,_Michail_Aleksandrovič Bakunin, Michail Aleksandrovič im Lexikon der Anarchie]
 +
* [http://bibliothekderfreien.de/bakunin/index.html Wissenswertes über Bakunin zusammengestellt von der Bakunin Arbeitsgemeinschaft in der Bibliothek der Freien]
 +
* [http://www.anarchismus.at/theoretiker.htm Bekannte AnarchistInnen und wichtige TheoretikerInnen]
 +
* [http://www.retrobibliothek.de/retrobib/schlagwort.html?wort=Bakunin&werk=Meyers&seitenr=0278&bandnr=2 Bakunin, Michael. In: Meyers Konversations-Lexikon. Bd. 2, 4. Aufl. Leipzig: Bibliographisches Institut, 1885–1892, S. 278]
 +
* [http://isgv.serveftp.org/SAEBI/artikel.php?SNR=314# Bakunin, Michail Aleksandrovič in der Sächsischen Biografie]
 +
* [http://www.hls-dhs-dss.ch/textes/d/D28358.php Bakunin, Michail im Historischen Lexikon der Schweiz]
 +
 
 +
[[Kategorija:B]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 26. februāris, plkst. 06.06

Mihails Bakuņins
Bakuņinu dzimtas ģerbonis

Bakuņins Mihails (Бакунин, Михаил Александрович, 1814.-1876.) - filosofs, anarhisma ideologs, panslāvists. Dzimis 1814. gada 30. maijā (18. maijā p.v.st.) Prjamuhinas ciemā, (Novotoržokas apriņķī, Tveras guberņā, Krievijā), sīkmuižnieku ģimenē. 1829. gadā sāka mācības artilērijas skolā Pēterburgā, 1833. gada janvārī saņēmis praporščika dienesta pakāpi un pārcelts uz virsnieku kursu, taču 1834. gada jūlijā tika no skolas izslēgts un nosūtīts dienēt armijā. 1835. gadā veselības traucējumu dēļ demobilizējās un uzsāka filosofijas studijas Maskavā, aktīvi iesaistoties augstskolu studentu politiskajos pulciņos. 1840. gadā devās uz Berlīni un Drēzdeni, kur turpināja filosofijas studijas (īpaši aizrāvies ar Hēgeli), sāka publicēties. 1843. gadā par pretvalstisku dzejoļu izplatīšanu izraidīts no Prūsijas un pārcēlās uz dzīvi Šveicē, kur aktīvi iesaistījās marksistisko grupu darbībā. 1844. gadā atteicās atgriezties Krievijā, tika aizmuguriski tiesāts, izslēgts no muižnieku kārtas (лишен дворянского достоинства и всех прав состояния) ar verdiktu "atgriešanās gadījumā izsūtīt katorgas darbos" (в случае явки в Россию сослать в Сибирь в каторжную работу). Šajā laikā viņš iepazinās ar Prudonu (rakstīja tā žurnālam La Reforme) un Marksu. 1848. gada jūnijā bija Prāgā uz panslāvistu kongresu un aktīvi iesaistījās sacelšanās gaitā. Pēc sacelšanās apspiešanas devās uz Drēzdeni, kur 1849. gada maijā bija viens no sacelšanās organizatoriem un vadītājiem. Tika arestēts un notiesāts uz nāvi, nāvessodu aizstājot ar muža ieslodzījumu.1851. gadā Saksijas varas iestādes Bakuņinu izdeva Austrijas impērijas varas iestādēm, kuras to notiesāja uz nāvi, sodu nomainot ar mūža ieslodzījumu un izdeva sodu izciest Krievijā. 1857. gadā ieslodzījumu cietumā nomainīja ar izsūtījumu uz Sibīriju, Tomsku (Томск). Izsūtījumā viņš 1858. gada 5. oktobrī apprecējās ar 18 gadus veco poļu muižnieci Antoniju Kvatkovsku (Antonia Kwiatkowska). 1860. gadā ģimene pārcēlās uz dzivi Irkutskā (Иркутск), bet 1861. gadā aizbēga caur Japānu un ASV uz Eiropu, kur apmetās pie Hercena Londonā. 1863. gadā no Stokholmas piedalījās neveiksmīgā poļu insurgentu desanta organizēšanā Palangas piekrastē. No 1864. līdz 1868. gadam dzīvoja Itālijā, aktīvi piedaloties anarhistu organizāciju organizēšanā kā viens no galvenajiem anarhisma ideologiem. 1868. gadā izveidojis "Starptautisko savienību par demokrātisko sociālismu", dibinājis Cīrihē krievu kreiso emigrantu žurnālu "Tautas lieta" (Народное Дело). Miris Bernē (Šveicē) 1876. gada 1. jūlijā (19. jūnijā p.v.st.). Savā filosofijā pieskaitāms jaunhēgeliešiem. Izstrādāja anarhisma teorētisko pamatojumu ("Valsts un anarhija", 1873., u.c.) postulējot, ka galvenais indivīda apspiedējs ir valsts, kas savu leģitimitāti pamato ar "Dieva fikciju". Reliģija kā tāda esot "kolektīvs gara aptumsums", kroplīgs apspiesto masu apziņas produkts, bet Baznīca - "debesu krogs", kurā ļaudis cenšas aizmirsties no savas ikdienas bezcerības. Lai novestu cilvēci līdz "brīvības valstībai", vispirms "jāuzspridzina" valsts un jālikvidē pašu varas principu kā tādu. Pretstatā marksistiem, Bakuņins ticēja tautas masu "sociālistiskajiem instinktiem" un neizsīkstošam "stihiskam revolucionārismam", līdz ar to noliedza nepieciešamību pēc hierarhiskas revolucionāru organizācijas un bruņotās sacelšanās plānveida sagatavošanas.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
  • Leier Mark. Bakunin: The Creative Passion: A Biography. - Thomas Dunne Books, New York, 2006; ISBN 0-312-30538-9
  • Brupbacher F. Marx und Bakunin. Ein Beitrag zur Geschichte der Internationalen Arbeiterassoziation. - Die Aktion, Berlin/Wilmersdorf 1922; Karin Kramer Verlag, Berlin 1976
  • FBrupbacher F. Michael Bakunin. Der Satan der Revolte. - Libertad Verlag, Berlin/Köln, 1979, ISBN 3-922226-00-0
  • Wolfgang E.. Kramer B. Bakunin-Almanach. - Karin Kramer Verlag, Berlin, 2007, ISBN 978-3879563203
  • Wolfgang E. Michail A. Bakunin (1814–1876). Bibliographie der Primär- und Sekundärliteratur in deutscher Sprache. - Libertad Verlag, Berlin/Köln, 1994, ISBN 3-922226-20-5
  • Wolfgang E. Von der Dresdner Mairevolution zur Ersten Internationalen. Untersuchungen zu Leben und Werk Michail Bakunins. - Verlag Edition AV, Lich, 2005, ISBN 3-936049-53-X
  • Grawitz M. Bakunin. Ein Leben für die Freiheit. - Edition Nautilus, Hamburg, 1999, ISBN 3-89401-339-7
  • Huch R. Michail Bakunin und die Anarchie. - Suhrkamp Verlag, Frankfurt, 1972, ISBN 3-518-37993-3
  • Lausberg M. Bakunins Philosophie des kollektiven Anarchismus. - Unrast Verlag, Münster, 2008, ISBN 978-3897714830
  • Lehning A. Unterhaltungen mit Bakunin. - Franz Greno, Nördlingen, 1987, ISBN 3-89190-228-X
  • Nettlau M. Michael Bakunin. Eine biographische Skizze. - Berlin, 1901
  • Steklow G. Michael Bakunin. Ein Lebensbild. - Stuttgart, 1913
  • Wim van Dooren. Bakunin zur Einführung. - Junius Verlag, Hamburg, 1985, ISBN 3-88506-817-6
  • Wittkop J.Fr. Bakunin. - Rowohlt Verlag, Hamburg, 1974, ISBN 3-499-50218-6

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bakuņins_Mihails&oldid=12174"