Atšķirības starp "Viktorija, Lielbritānijas karaliene" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vīrs''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vīrs''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Alberts fon Koburgs, [[princis]] [[konsorts | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Alberts fon Koburgs, [[princis]] [[konsorts]] |
| − | |||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni''' | ||
| 21. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
* Alfrēds (1844.–1900.), Edinburgas [[hercogs]] | * Alfrēds (1844.–1900.), Edinburgas [[hercogs]] | ||
* Helēna (1846.–1923.), Šlēzvigas-Holšteinas princese | * Helēna (1846.–1923.), Šlēzvigas-Holšteinas princese | ||
| − | * Luīze (1848.–1939.), | + | * Luīze (1848.–1939.), Argailas hercogiene |
* Artūrs (1850.–1942.), Konahtas hercogs, Saseksas [[grāfs]] | * Artūrs (1850.–1942.), Konahtas hercogs, Saseksas [[grāfs]] | ||
* Leopolds (1853.–1884.), Albanijas hercogs | * Leopolds (1853.–1884.), Albanijas hercogs | ||
| 41. rindiņa: | 40. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 22.01.1901. Osbornu kotedžā, Vigtas salā | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 22.01.1901. Osbornu kotedžā, Vigtas salā | ||
|} | |} | ||
| − | '''Viktorija''' (''Georgina Scharlotta Augusta Alexandrina Victoria, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland Queen, Defender of the Faith, Empress of India''), [[Lielbritānijas impērija|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[Karalis|karaliene]] (1837.-1901.), Indijas [[Imperators|imperatore]] (1876.-1901.). Visilgāk valdījušais britu monarhs. Par | + | '''Viktorija''' (''Georgina Scharlotta Augusta Alexandrina Victoria, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland Queen, Defender of the Faith, Empress of India''), [[Lielbritānijas impērija|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[Karalis|karaliene]] (1837.-1901.), Indijas [[Imperators|imperatore]] (1876.-1901.). Visilgāk valdījušais britu [[monarhs]]. Par monarhu kļuva 1837. gada 20. jūlijā pēc [[Viljams IV, Lielbritānijas karalis|Viljama IV]] nāves, kurš mira, neatstājot pēcnācējus. Kronējās Vestminsteres abatijā 1838. gada 28. jūnijā. Valdīšanas pirmajos gados lielā mērā paļāvās uz saviem padomniekiem, galma vadību atstājot savas bijušās guvernantes [[Barons|baroneses]] Lehcenas ziņā, ārpolitikā paļaujoties uz sava mātesbrāļa bijušā sekretāra Leopolda, barona Štokmara (vēlākais Beļģijas karalis) viedokli, iekšpolitiku atstājot [[Vigi|vigu]] partijas līdera premjerministra Melborna ziņā. 1840. gada 10. februārī apprecējās ar savu brālēnu, Saksijas Koburgas un Gotas hercogu Albertu (''Albert Franz August Karl Emmanuel, Herzog von Sachsen-Coburg-Goth''), kura ietekmē iesaistījās valsts politikā un ievērojami sāka ietekmēt tās attīstības virzienus (grūti pateikt, kam bija lielāka ietekme - karalienei vai ēnā esošajam princim konsortam). Viktorijas valdības laiks - '''viktoriānisma laikmets''' - tiek saistīts ar Lielbritānijas ekonomisko uzplaukumu, industriālo attīstību un britu impērijas varenības nostiprināšanu, kā arī ar pārspīlētu tikumības normu dominēšanu. 1856. gadā karaliene nodibina augstāko apbalvojumu Lielbritānijas armijā – Viktorijas krustu. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gada 14. decembrī ieslīga depresijā un pārstāja interesēties par valsts lietām un galvaspilsētā uzturējās visai reti. Mira 1901. gadā, pie varas bijusi gandrīz 64 gadus. |
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
| 69. rindiņa: | 68. rindiņa: | ||
* [http://vivovoco.rsl.ru/VV/PAPERS/HISTORY/DISRAELI.HTM Трухановский В.Г. Бенджамин Дизраели и королева Виктория. // Новая и новейшая история. N°4, 5, 1990] | * [http://vivovoco.rsl.ru/VV/PAPERS/HISTORY/DISRAELI.HTM Трухановский В.Г. Бенджамин Дизраели и королева Виктория. // Новая и новейшая история. N°4, 5, 1990] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:V]] |
Pašreizējā versija, 2009. gada 25. februāris, plkst. 14.37
| |
| Valda | 20.06.1837.- 22.01.1901. |
| Kronēšana | 28.06.1838. |
| Vīrs | Alberts fon Koburgs, princis konsorts |
| Bērni |
|
| Karaliskais nams | Hanoveres dinastija |
| Tēvs | Eduards, Kentas hercogs |
| Māte | Viktorija (Saksijas-Koburgas un Zālfeldas princese) |
| Dzimusi | 24.05.1819. Kensingtonu pilī, Londonā |
| Mirusi | 22.01.1901. Osbornu kotedžā, Vigtas salā |
Viktorija (Georgina Scharlotta Augusta Alexandrina Victoria, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland Queen, Defender of the Faith, Empress of India), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karaliene (1837.-1901.), Indijas imperatore (1876.-1901.). Visilgāk valdījušais britu monarhs. Par monarhu kļuva 1837. gada 20. jūlijā pēc Viljama IV nāves, kurš mira, neatstājot pēcnācējus. Kronējās Vestminsteres abatijā 1838. gada 28. jūnijā. Valdīšanas pirmajos gados lielā mērā paļāvās uz saviem padomniekiem, galma vadību atstājot savas bijušās guvernantes baroneses Lehcenas ziņā, ārpolitikā paļaujoties uz sava mātesbrāļa bijušā sekretāra Leopolda, barona Štokmara (vēlākais Beļģijas karalis) viedokli, iekšpolitiku atstājot vigu partijas līdera premjerministra Melborna ziņā. 1840. gada 10. februārī apprecējās ar savu brālēnu, Saksijas Koburgas un Gotas hercogu Albertu (Albert Franz August Karl Emmanuel, Herzog von Sachsen-Coburg-Goth), kura ietekmē iesaistījās valsts politikā un ievērojami sāka ietekmēt tās attīstības virzienus (grūti pateikt, kam bija lielāka ietekme - karalienei vai ēnā esošajam princim konsortam). Viktorijas valdības laiks - viktoriānisma laikmets - tiek saistīts ar Lielbritānijas ekonomisko uzplaukumu, industriālo attīstību un britu impērijas varenības nostiprināšanu, kā arī ar pārspīlētu tikumības normu dominēšanu. 1856. gadā karaliene nodibina augstāko apbalvojumu Lielbritānijas armijā – Viktorijas krustu. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gada 14. decembrī ieslīga depresijā un pārstāja interesēties par valsts lietām un galvaspilsētā uzturējās visai reti. Mira 1901. gadā, pie varas bijusi gandrīz 64 gadus.
| Priekštecis: Viljams IV |
Lielbritānijas karaliene 1837.-1901. |
Pēctecis: Edvards VII |
Literatūra
- Александр Филипп, де л'Онуа Беатрис. Королева Виктория. - Молодая гвардия: Москва, 2007, ISBN: 978-5-235--02973-6
Resursi internetā par šo tēmu
- The letters of Queen Victoria: a selection from Her Majesty's correspondence between the years 1837 and 1861 - published by authority of His Majesty the king (1907) Volume I at archive.org
- The letters of Queen Victoria: a selection from Her Majesty's correspondence between the years 1837 and 1861 - published by authority of His Majesty the king (1907) Volume II at archive.org
- The letters of Queen Victoria: a selection from Her Majesty's correspondence between the years 1837 and 1861 - published by authority of His Majesty the king (1907) Volume III at archive.org
- Victoria's Dark Secret (online chapbook)
- Speeches in Parliament, from her accession to the present time : a compendium of the history of Her Majesty's reign told from the throne - (1882) at archive.org
- Leaves from the journal of our life in the Highlands, from 1848-1861: To which are prefixed and added extracts from the same journal giving an account of earlier visits to Scotland, and tours in England and Ireland, and yachting excursions - (1868) at archive.org
- More leaves from the journal of a life in the Highlands, from 1862 to 1882 - (1885) at archive.org
- Victorian Style 1837-1901
