Atšķirības starp "Rezons Fridrihs Vilhelms Karls Maksimilians" versijām
m ("Rezons Fridrihs Vilhelms fon" pārdēvēju par "Rezons Fridrihs Vilhelms Karls Maksimilians") |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Fridrihs Vilhelms Karls Maksimilians fon Rezons''' (''Friedrich Wilhelm Carl Maximilien von Raison'', 1726.-1791.) - ietekmīgs ierēdnis [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], hercoga Ernsta kabineta sekretārs, hercoga Pētera kancelejas padomnieks. |
| + | |||
| + | Dzimis 1726. gada 13. janvārī Veimārā, franču [[Hugenoti|hugenotu]] ģimenē. Hercogistes administrators, padomnieks un diplomāts. Kopš 1762. gada [[Hercogs|hercoga]] [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsta Johana]] kabineta sekretārs un [[renteja]]s vadītājs. 1762.-1784. gados pārzināja hercogistes metāla naudas un medaļu kalšanu. Kopš 1770. gada hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] kancelejas padomnieks, uzticības persona, vairākkārt bijis diplomātiskās misijās [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vācu zemēs. Pēc viņa ieteikuma hercogs Pēteris 1772. gada jūlijā pieņēma lēmumu lēmumu par ''Academia Petrina'' dibināšanu. Rezons 1773. gadā devās zinātniskā misijā: Anglijā un Augsburgā, Vācijā, iegādājās akadēmijai astronomijas un fizikas instrumentus, bet 1775. gadā uzrakstija ''Academia Petrina'' dibināšanas aktu. Miris 1791. gada 20. novembrī [[Mītava|Mītavā]]. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 27. februāris, plkst. 06.08
Fridrihs Vilhelms Karls Maksimilians fon Rezons (Friedrich Wilhelm Carl Maximilien von Raison, 1726.-1791.) - ietekmīgs ierēdnis Kurzemes un Zemgales hercogistē, hercoga Ernsta kabineta sekretārs, hercoga Pētera kancelejas padomnieks.
Dzimis 1726. gada 13. janvārī Veimārā, franču hugenotu ģimenē. Hercogistes administrators, padomnieks un diplomāts. Kopš 1762. gada hercoga Ernsta Johana kabineta sekretārs un rentejas vadītājs. 1762.-1784. gados pārzināja hercogistes metāla naudas un medaļu kalšanu. Kopš 1770. gada hercoga Pētera kancelejas padomnieks, uzticības persona, vairākkārt bijis diplomātiskās misijās Krievijas impērijā un vācu zemēs. Pēc viņa ieteikuma hercogs Pēteris 1772. gada jūlijā pieņēma lēmumu lēmumu par Academia Petrina dibināšanu. Rezons 1773. gadā devās zinātniskā misijā: Anglijā un Augsburgā, Vācijā, iegādājās akadēmijai astronomijas un fizikas instrumentus, bet 1775. gadā uzrakstija Academia Petrina dibināšanas aktu. Miris 1791. gada 20. novembrī Mītavā.
