Atšķirības starp "Dērings Fridrihs Juliuss" versijām
No ''Vēsture''
m (→Avoti) |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Juliuss Dērings''' (''Friedrich Julius Döring''<ref>Saskaņā ar viņa dzimšanas apliecību, kas saglabājusies LVVA (f.5759, apr.2, lieta 510, 2.lp.), kā arī ar citiem avotiem, pilns vārds bijis Frīdrihs Jūliuss (''Friedrich Julius''). Viņa tēva vārds bijis Johans Gotfrīds, un domājams, ka kāds no pētniekiem (varbūt ne visai labs vācu valodas zinātājs), ir pārpratis dzimšanas apliecības saturu. Nepareizais variants "Johans Jūliuss" parādījās R.Bēma grāmatā "Apceres par Latvijas mākslu simts gados" (1984.). "Jūliuss Johans" kļuva vēl zināmāks, kad tika publicēts enciklopēdijas "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" (1995.). Daces Erdmanes bakalaura darbā šī neprecizitāte tika novērsta, labojums ievērots arī minētās enciklopēdijas 4. sējumā, bet ne visi to pamanījuši.</ref>, 1818.–1898) - gleznotājs, zīmēšanas skolotājs un mākslas vēsturnieks. Dzimis 1818. gada 19.(31.) augustā Drēzdenē, amatnieka ģimenē. 1832. gadā iestājās Drēzdenes Tēlotājas mākslas akadēmijā un noklausījās tur trīs kursus. Naudas trūkuma dēļ piepelnījās, kopēdams gleznas Drēzdenes galerijā. 1838. gadā kļuva par profesora Ed. Bendemaņa (''Bendemann'') skolnieku. Pēc tam, kad 1845. gadā J. Dērings Pozenē (Poznaņā) bija uzgleznojis savu pirmo altārgleznu, viņš saņēma uzaicinājumu braukt uz [[Mītava|Mītavu]], lai strādātu tur par zīmēšanas skolotāju un gleznotu portretus. 1845. gada 26. novembrī (8. decembrī) J. Dērings ieradās [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Viņš plaši darbojās portreta žanrā, kā arī gleznoja altārgleznas Kurzemes un Lietuvas baznīcās. Savā mūžā J. Dērings radījis 1106 portretus, 23 altārgleznas un 3 vēsturiskā žanra gleznas. 1847. gada 15. jūlijā viņš salaulājās ar Julianu Luīzi Veku (''Weck''). 1859. gadā J. Dērings sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Mītavas ģimnāzijāun bija šajā amatā līdz 1890. gadam. Par [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedru J. Dērings kļuva 1857. gadā, un 1860. gadā viņu ievēlēja par bibliotekāru. Kopš 1862. gada viņš darbojās biedrības padomē. Kad 1865. gada maijā Dēringu ievēlēja par biedrības sekretāru, un sekretāra pienākumus viņš pildīja līdz 1893. gada jūnijam. Dērings pētīja [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] kultūru, rakstīja mākslinieku leksikonu un savu darbību skrupulozi dokumentēja darba burtnīcās. Biedrībā lasīja daudzus referātus par vēstures, mākslas vēstures un arheoloģijas tēmām, kas publicēti biedrības izdevumā “Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst”<ref>Meklēt Rīgā Akadēmiskajā bibliotēkā (Rūpniecības ielā).</ref>, kā arī bija šī izdevuma redaktors. J. Dēringam ir lieli nopelni Kurzemes provinciālmuzeja kolekciju sakārtošanā un kolekciju katalogu izstrādāšanā. Viņš strādājis arī kā muzeja kolekciju konservators. Miris 1898. gada 26. septembrī Mītavā. |
Kā tas parasti notiek ar vairāku vārdu īpašniekiem - arī Dērings laika gaitā izvēlējies vienu no saviem vārdiem, Jūliusu, tā teikt, ikdienas lietošanai. | Kā tas parasti notiek ar vairāku vārdu īpašniekiem - arī Dērings laika gaitā izvēlējies vienu no saviem vārdiem, Jūliusu, tā teikt, ikdienas lietošanai. | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| − | == | + | ==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | == | ||
| + | * LVVA, 5759. f., 2. apr., 1016. lieta: Ostbaltisches Künstler-Lexikon” von Julius Döring bearbeitet. H bis Ro. | ||
| + | * LVVA, 5759. f., 2. apr., 510. l., 2. lpp.: Frīdriha Jūliusa Dēringa personības apliecība, izsniegta 1838. gadā. | ||
| + | * LVVA, 5753. fonds, 2. apraksts, 1107. lieta: Frīdriha Jūliusa Dēringa atmiņas | ||
* Jelgava - mana Jelgaviņa (Jelgava gleznās, grafikā un tēlniecībā no Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma). / albums, sast. Māris Brancis - LMA Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, Rīga, 2007. | * Jelgava - mana Jelgaviņa (Jelgava gleznās, grafikā un tēlniecībā no Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma). / albums, sast. Māris Brancis - LMA Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, Rīga, 2007. | ||
| + | * Plīkša D. Jūliusa Dēringa acīm. // Latvijas arhīvi. 3/1999., 64.-75. lpp. | ||
| + | * Valda Kvaskova. Mākslinieks Frīdrihs Jūliuss Dērings (Döring) un viņa atmiņu krājums “Was ich nicht gerne vergessen möchte, oder Erinnerungen aus meinem Leben” (Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves). Ieskats topošajā publikācijā. // Latvijas arhīvi. 2010. Nr.1. 61.-106. lpp. ISSN 1407-2270 | ||
| + | * Dērings Jūliuss. Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves. / Pētersone V. / sērija "Vēstures avoti" - Latvijas nacionālais arhīvs, 2016., 880. lpp. ISBN 978-9984-836-04-1 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Kurzemes%20literaturas%20biedriba.pdf Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai 180. Izstādes katalogs. / Sast. Kvaskova V., Pētersone P. - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, 1996. (.pdf)] | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Kurzemes%20literaturas%20biedriba.pdf Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai 180. Izstādes katalogs. / Sast. Kvaskova V., Pētersone P. - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, 1996. (.pdf)] | ||
* [http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/413 Jūliuss Johans Dērings / Dr. Gunta Belēviča kolekcijas izstāde "Latvijas mākslas klasika". 09.-10.2008.] | * [http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/413 Jūliuss Johans Dērings / Dr. Gunta Belēviča kolekcijas izstāde "Latvijas mākslas klasika". 09.-10.2008.] | ||
| + | * [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/64-75-VESTURE-Derings.pdf Dace Plīkša. Jūliusa Dēringa acīm. // Latvijas Arhīvi. 1999. Nr.3.] | ||
[[Kategorija:D]] | [[Kategorija:D]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 24. jūnijs, plkst. 06.40
Juliuss Dērings (Friedrich Julius Döring[1], 1818.–1898) - gleznotājs, zīmēšanas skolotājs un mākslas vēsturnieks. Dzimis 1818. gada 19.(31.) augustā Drēzdenē, amatnieka ģimenē. 1832. gadā iestājās Drēzdenes Tēlotājas mākslas akadēmijā un noklausījās tur trīs kursus. Naudas trūkuma dēļ piepelnījās, kopēdams gleznas Drēzdenes galerijā. 1838. gadā kļuva par profesora Ed. Bendemaņa (Bendemann) skolnieku. Pēc tam, kad 1845. gadā J. Dērings Pozenē (Poznaņā) bija uzgleznojis savu pirmo altārgleznu, viņš saņēma uzaicinājumu braukt uz Mītavu, lai strādātu tur par zīmēšanas skolotāju un gleznotu portretus. 1845. gada 26. novembrī (8. decembrī) J. Dērings ieradās Kurzemes guberņā. Viņš plaši darbojās portreta žanrā, kā arī gleznoja altārgleznas Kurzemes un Lietuvas baznīcās. Savā mūžā J. Dērings radījis 1106 portretus, 23 altārgleznas un 3 vēsturiskā žanra gleznas. 1847. gada 15. jūlijā viņš salaulājās ar Julianu Luīzi Veku (Weck). 1859. gadā J. Dērings sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Mītavas ģimnāzijāun bija šajā amatā līdz 1890. gadam. Par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedru J. Dērings kļuva 1857. gadā, un 1860. gadā viņu ievēlēja par bibliotekāru. Kopš 1862. gada viņš darbojās biedrības padomē. Kad 1865. gada maijā Dēringu ievēlēja par biedrības sekretāru, un sekretāra pienākumus viņš pildīja līdz 1893. gada jūnijam. Dērings pētīja Baltijas provinču kultūru, rakstīja mākslinieku leksikonu un savu darbību skrupulozi dokumentēja darba burtnīcās. Biedrībā lasīja daudzus referātus par vēstures, mākslas vēstures un arheoloģijas tēmām, kas publicēti biedrības izdevumā “Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst”[2], kā arī bija šī izdevuma redaktors. J. Dēringam ir lieli nopelni Kurzemes provinciālmuzeja kolekciju sakārtošanā un kolekciju katalogu izstrādāšanā. Viņš strādājis arī kā muzeja kolekciju konservators. Miris 1898. gada 26. septembrī Mītavā.
Kā tas parasti notiek ar vairāku vārdu īpašniekiem - arī Dērings laika gaitā izvēlējies vienu no saviem vārdiem, Jūliusu, tā teikt, ikdienas lietošanai.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Saskaņā ar viņa dzimšanas apliecību, kas saglabājusies LVVA (f.5759, apr.2, lieta 510, 2.lp.), kā arī ar citiem avotiem, pilns vārds bijis Frīdrihs Jūliuss (Friedrich Julius). Viņa tēva vārds bijis Johans Gotfrīds, un domājams, ka kāds no pētniekiem (varbūt ne visai labs vācu valodas zinātājs), ir pārpratis dzimšanas apliecības saturu. Nepareizais variants "Johans Jūliuss" parādījās R.Bēma grāmatā "Apceres par Latvijas mākslu simts gados" (1984.). "Jūliuss Johans" kļuva vēl zināmāks, kad tika publicēts enciklopēdijas "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" (1995.). Daces Erdmanes bakalaura darbā šī neprecizitāte tika novērsta, labojums ievērots arī minētās enciklopēdijas 4. sējumā, bet ne visi to pamanījuši.
- ↑ Meklēt Rīgā Akadēmiskajā bibliotēkā (Rūpniecības ielā).
Literatūra un avoti par šo tēmu
- LVVA, 5759. f., 2. apr., 1016. lieta: Ostbaltisches Künstler-Lexikon” von Julius Döring bearbeitet. H bis Ro.
- LVVA, 5759. f., 2. apr., 510. l., 2. lpp.: Frīdriha Jūliusa Dēringa personības apliecība, izsniegta 1838. gadā.
- LVVA, 5753. fonds, 2. apraksts, 1107. lieta: Frīdriha Jūliusa Dēringa atmiņas
- Jelgava - mana Jelgaviņa (Jelgava gleznās, grafikā un tēlniecībā no Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma). / albums, sast. Māris Brancis - LMA Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, Rīga, 2007.
- Plīkša D. Jūliusa Dēringa acīm. // Latvijas arhīvi. 3/1999., 64.-75. lpp.
- Valda Kvaskova. Mākslinieks Frīdrihs Jūliuss Dērings (Döring) un viņa atmiņu krājums “Was ich nicht gerne vergessen möchte, oder Erinnerungen aus meinem Leben” (Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves). Ieskats topošajā publikācijā. // Latvijas arhīvi. 2010. Nr.1. 61.-106. lpp. ISSN 1407-2270
- Dērings Jūliuss. Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves. / Pētersone V. / sērija "Vēstures avoti" - Latvijas nacionālais arhīvs, 2016., 880. lpp. ISBN 978-9984-836-04-1
Resursi internetā par šo tēmu
- Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai 180. Izstādes katalogs. / Sast. Kvaskova V., Pētersone P. - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, 1996. (.pdf)
- Jūliuss Johans Dērings / Dr. Gunta Belēviča kolekcijas izstāde "Latvijas mākslas klasika". 09.-10.2008.
- Dace Plīkša. Jūliusa Dēringa acīm. // Latvijas Arhīvi. 1999. Nr.3.
