Atšķirības starp "Budisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
 
(56 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Budisms''' - reliģisko un filosofisko uzskatu un postulātu kopums, radies [[Senā Indija|Senajā Indijā]] VI gs.p.m.ē. Mūsdienās izplatīts vairumā dienvidaustrumu Āzijas valstu (Ķīnā, Japānā, Korejā, Vjetnamā, Laosā, Mjanmā, Nepālā u.c.) kā arī Krievijas Centrālāzijas un Austrumāzijas reģionos. Par mācības dibinātāju tiek uzskatīts [[kšatrijs]] [[Sidharta Gautama Šakjamuni]] (~563./566.-~473./476. - precīzi dzīves dati nav zināmi) jeb [[Buda]], Kapitalavastu valdnieka Šudhodana dēls. Pamatideja ir, ka cilvēku vērtību sistēma noved pie tā, ka visa dzīve ir viena vienīga vilšanos un to izraisītu morālu ciešanu virkne, ko var pārvarēt, sevi ētiski pilnveidojot un "pareizi" rīkojoties. Par reliģiju to nevar dēvēt, jo Buda nav pieminējis nevienu faktoru, ko saista ar reliģiju vai mistiku (Buda nerunā ne par dvēseles, ne aizkapa dzīves eksistenci, pat uzsverot, ka jāiemācās dzīvot te un tagad, nevis prātoļot no kurienes un uz kurieni).
+
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
−
Sākotnēji budismam nebija visai liela ietekme, jo tas, kaut arī atsaucās uz tradīciju, bija visai svešs brahmanisma pasaules skatījumam. Pierakstītā versijā Budas "lekcijas", kas līdz tam figurēja tikai mutvārdos, un to komentāri parādījās tikai m.ē. I gs. Ceilonā (Šrilanka) - t.s. "[[Pali kanons]]" ("[[Tipitaka]]" jeb "[[Trīs grozi]]"). Aptuveni m.e. III gs. valdnieka Ašokas laikā sākās budisma uzplaukums Senajā Indijā. Tika radīts milzums svēto rakstu un to komentāru. Budisms pieņēma arī reliģijas iezīmes, pārņemot no tradicionālā hinduisma idejas par dvēseli, tās nemirstību un pārdzimšanu pēc nāves (reinkarnāciju), kā arī dievišķojot gan pašu Budu, gan [[bodisatva]]s, izveidojot [[kosmogonija]]s ainu. Laicīgie atbalstītāji ar saviem ziedojumiem ļāva izveidot plašu klosteru tīklu, kuros koncentrējās tā laika zinātniskā doma. Mācības izklāsts tika piemērots ļaužu izpratnei (bet ļaudīm, kā zināms, nepieciešams ko pielūgt, kam veltīt lūgšanas). Tika radīta kosmogonija, krāšņs debesu būtņu panteons un briesmīga elle, kas gaida grēciniekus. Pašu Budu sāka uztvert nevis kā vienkāršu cilvēku, kurš atradis sevis harmonizēšanas ceļu, bet gan kā pārpasaulīga principa iemiesojumu un simbolu, dievību. Otrā mācības spektra galā parādījās garīgi izsmalcinātai publikai domāti visai ezoteriski virzieni un filosofijas skolas. Viens no lielākajiem budisma reformatoriem bija [[Nagardžuna]] (II gs.), kurš sistematizēja visai izplūdušo ''pradžņaparamitas'' mācību, ieviesa kritisko metodi, kuru pareizi piemērojot varēja "izdzēst" visus uzskatus un viedokļus, jo tika pierādīta to bezjēdzība, liekot prātam atgriezties tam dabiskajā esības veidā, atbrīvoties no duālisma domāšanā. ''Jogačara''s skola mācīja, ka visi filozofiskie paņēmieni ir tikai  ''upaja'' - prasmīga līdzekļu izmantošana, - kas palīdz norādīt mācības piekritējam ceļu uz dziļāku izpratni, kura iegūstama tikai praksē. Tā ir t.s. "pārmainīšanās pašos pamatos" (''ašrajaparavrti''), kad cilvēks pēkšņi saskata, ka ārējie priekšmeti ir tikai viņa paša prāta projekcijas, viņš saprot, ka nav priekšmetu ko satvert, nav personas, kura varētu to izdarīt. M.e. VII gs. Indijā sākās budisma noriets. Taču tajā laikā budisms jau bija izgājis ārpus Indostānas pussalas robežām. Uz dienvidaustrumiem izplatījās konservatīvais theravadas virziens - Ceilonā (kur XIX gs. gan tas bija izzudis, bet tagad mākslīgi atjaunots), Birmā (Mjanmā), Taizemē, Laosā, Vjetnamā, Kambodžā. Virzienā uz ziemeļiem izplatījās mahajanas budisms - caur Afganistānu nonāca [[Turkestāna|Turkestānā]], Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Japānā. Ap XI-XII gs. budisms beidzot nostiprinājās Tibetā, kur budisma skolotāji nāca mācīt gan no Indijas, gan no Ķīnas, līdz beidzot sākot dominēt theravādas skola ar lielu ''bon'' reliģijas piejaukumu, radot autonomu Tibetas budisma virzienu - lamaismu (5 sektas). Kā unikāls virziens Tibetā pastāv arī tantriskais budisms. Šajos gadsimtos Budas mācība bija sadalījusies trīs pamatvirzienos - mahajanas, theravādas jeb hinajanas un vadžrajanas - un t.s. "astoņpadsmit skolās" (to skaits īstenībā bija daudz lielāks). Katrā reģionā un kultūrā Budas sniegtā pamatkoncepcija - "četras patiesības", - transformējusies un piemērojusies vietējām reģionālajām kultūras īpatnībām, kur mācības spektrs svārstās no askētiskas pašpsihoterapijas metodes (piem., [[dzen]]) līdz misticisma un animisma un maģijas elementu pārbagātai reliģiskai sistēmai (piem., Tibetas [[lamaisms]]). Hinajanas budisms tiek saukts par "Mazajiem ratiem", bet ortodoksais mahajanas (theravadas) budisms - "Lielajiem ratiem".  Katrā šajā reģionā budisms elastīgi pieņēma specifisku vietējo nokrāsu, līdz ar to vērotājam no malas pat varētu likties, ka nav tāda vienota budisma, bet ir daudzi "reģionāli budismi". Līdz ar to pat grūti runāt par "budismu" kā ko vienotu kā, piemēram, par islamu vai kristietību, jo bieži vienīgais, kas šiem budisma virzieniem kopīgs, ir mīts par Budu kā pamatlicēju un 4 Budas definētās patiesības. Arī pašu apzīmējumu "budisms" ieviesa XIX gs. eiropiešu misionāri konstatējot, ka dažādo reģionu dažādajiem ticējumiem pamatā ir kāda senos laikos dzīvojuša Budas izteikumi. Vienojošais elements visiem budisma strāvojumiem ir t.s. Budas mācība - ''darma'' (sanskr. ''dharma'') jeb "četras patiesības":
+
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Budisma pamatvirzieni'''
−
* "Cilvēku dzīve ir pilna vilšanos" - Jēdzienam ''duhkha'' (pali valodā - ''dukkha'') budismā ir visai izplūdusi nozīme. Parasti to tulko kā "ciešanas", taču tas ir visai neprecīzi, jo tā nebūt nav tikai fiziskas sāpes vai nelaimes dzīvē. Tas drīzāk ir psihes emocionālo stāvokļu diapazons, kas ietver sevī gan urdošu sajūtu par dzīves nepiepildītību, aizslīdošo mirkļu un notikumu netveramību, kas kā ūdens līst cauri pirkstiem, gan fiziskas un emocionālas sāpes. Cilvēki pārvērš atmiņas par tagadni un dzīvo nemitīgās nākotnes gaidās, nemākot un nespējot reāli dzīvot, visu šodienu nepakārtojot nākotnei. Velta cenšanās noturēt pagātnes skaistākos mirkļus. Sāpes, zaudējot panākto, to, kam esam pieķērušies. Rezultātā - vēlmju neatbilstība iespējām, pastāvīga nepiepildības un neapmierinātības sajūta, sapņi bez seguma, nemitīga tiekšanās uz nākotni, kurā it kā kaut kas būs labāks (bet, kad šī nākotne pienāk, nekas nav mainījies).
+
|-
−
* "Tam ir iemesls" - ''Trišna'' (pali - ''trišna'') - maldi un alkas, jeb nepareiza vērtību prioritāte. Tā ir maldīga pieķeršanās cilvēku apziņā definētajai pasaulei, centieni identificēt sevi ar kādu sociālo lomu sabiedrībā, īpašībām vai prasmēm. Trišas pamatā ir ''avidja'': sevis, savas patiesās būtības neapzināšanās; neapjēgšana, ka subjekts un objekts patiesībā ir vienas medaļas divas puses; nespēja skatīt pasauli tādu, kāda tā ir, nevis priekšstatu izkropļotu. Cilvēki cenšas pārveidot pasauli atbilstoši savām vēlmēm un priekšstatiem, regulēt tās norises atbilstoši saviem teorētiskajiem pieņēmumiem. Viņi nemitīgi cenšas realizēt savus plānus un ieceres, un ir nesaprašanā un nelaimīgi, ja tie izjūk un nepiepildās. Bet, ja tie piepildās, cilvēki jau tiecas uz nākošo mērķi. Šāda dzīve ir līdzīga nemitīgam amoka skrējienam "vāveres ritenī", neļaujot apziņā ienākt mieram un līdzsvaram. Šajā sadzīves ritenī - [[Sansara|sansarā]] - tiek samalta cilvēka dzīve, neļaujot viņam apjēgt pašam sevi, neļaujot dzīvi izdzīvot pilnvērtīgi.
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
−
* "To iespējams pārtraukt'" (pali - ''nirodh''), no tā iespējams izvairīties, atbrīvoties, sasniedzot ''nirvanu'' (pali - ''nibana'') - No tā var atbrīvoties, ja cilvēks pārstās krampjaini turēties pie sava prāta radītajām ilūzijām par to, kāda ir dzīve un pasaules kārtība, mainīs savu attieksmi pret pasauli. Apziņa, ka cilvēks ir universāla procesa daļa, pats savā būtībā buda, dara viņu brīvu un ļauj sasniegt nirvānu (burtiski apdzišana, kad "apdzisušas" ilūzijas, kaislības, to izraisītās ciešanas). [[Nirvāna]] (burt. apdzišana; apziņas stāvoklis, kuru nevar konkrēti definēt; brīvības, miera un svētlaimes stāvoklis, diametrāli pretējs mūsu ikdienas rūpju un stresa pilnajai dzīvei) ir psiholoģisks stāvoklis, kurā konkrētā pasaule, sociālās lomas un attiecības, viedokļi zaudē savas statiskās aprises, ļaujot cilvēkā ienākt apskaidrībai, ļaujot uztvert pasauli tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kādu to iztēlojas. Tas sākas tad, kad cilvēks pārstāj raudzīties uz viņam zināmajām dzīves izpausmēm kā vienīgajām iespējamajām, absolūtajām esības formām.
+
* [[Budisms Indijā]]
−
* "Pastāv astoņjoslu ceļš, kā to panākt":
+
** [[Dharmaguptakas budisms]]
−
** ''samjag-drišti'' (pali - ''samma ditthi''), jeb pareizi, taisni uzskati;
+
** [[Sarvastivadas budisms]]
−
** ''samjak-amkalpa'' (pali - ''samma sankappa''), jeb taisna doma, tīra izpratne;
+
** [[Sautrantikas budisms]]
−
** ''samjag-vak'' (pali - ''samma vača''), jeb taisna, tīra, patiesa valoda;
+
** [[Madhjamakas budisms]]
−
** ''samjak-karmanta'' (pali - ''samma ammanta''), jeb taisna uzvedība, darbība;
+
** [[Jogačaras budisms]]
−
** ''samjag-adživa'' (pali - ''samma adživa''), jeb taisns dzīvesveids;
+
** [[Vadžrajānas budisms]]
−
** ''amjag-vjāma'' (pali - ''samma vajama''), jeb taisni centieni, piepūle;
+
* [[Hinajanas budisms]]
−
** ''samjak-smriti'' (pali - ''samma sati''), burtiski taisnas atmiņas, jeb uzmanība, prāta nomierināšana apcerē;
+
* [[Mahajanas budisms]]
−
** ''samjak-samadhi'' (pali - ''samma samadhi''), jeb taisna pašiedziļināšanās, apcere, koncentrēšanās.
+
** [[Budisms Japānā]]
−
Šīs dzīvesveida ceļa astoņas joslas tiek sadalītas trijās pakāpēs (divas joslas pirmajā un pa trim joslām abām pārejām): gudrības (''pradžnja''), tikumības (''šila'') un koncentrēšanās (''samadhi''). Visas šīs trīs pakāpes jārealizē vienlaicīgi. Protams, ja neizdodas ko no tā ievērot, nevajadzētu šaustīt sevi (un muļķīgas ir vēlāk radušās domas par elles ugunīm - dzīve ''sansaras'' ritenī pati par sevi ir elle). No kļūdām un nevarēšanas jāmācās, nevis strikti jāturas pie likuma burta, jo ļaudis tiecas uz morālo pilnību tieši tāpēc, ka tā šajā brīdī tiem nepiemīt.
+
*** [[Sanron budisms]]
 +
*** [[Hosso budisms]]
 +
*** [[Kegon budisms]]
 +
*** [[Risju budisms]]
 +
*** [[Kusja budisms]]
 +
*** [[Dzjodzicu budisms]]
 +
*** [[Dzenbudisms]]
 +
**** [[Soto budisms]]
 +
**** [[Rindzai budisms]]
 +
**** [[Obaku budisms]]
 +
**** [[Fuke budisms]]
 +
*** [[Singon budisms]]
 +
*** [[Tendai budisms]]
 +
**** [[Ničiren budisms]]
 +
*** [[Amitabas budisms]]
 +
**** [[Judzunembucu budisms]]
 +
**** [[Dzjodo budisms]]
 +
***** [[Dzisju budisms]]
 +
**** [[Dzjodosinsju budisms]]
 +
** [[Budisms Ķīnā]]
 +
*** [[Ļuidzun budisms]]
 +
*** [[Dzjuše budisms]]
 +
*** [[Čenši budisms]]
 +
*** [[Saņluņ budisms]]
 +
*** [[Fasjan budisms]]
 +
*** [[Huajaņ budisms]]
 +
*** [[Čaņbudisms]]
 +
**** [[Liņdzi budisms]]
 +
**** [[Caodun budisms]]
 +
*** [[Tjaņtai budisms]]
 +
*** [[Dzintu budisms]] (Amitabas virziens)
 +
*** [[Midzun budisms]]
 +
** [[Budisms Korejā]]
 +
*** [[Juļčon budisms]]
 +
*** [[Čondži budisms]]
 +
*** [[Samnon budisms]]
 +
*** [[Popsan budisms]]
 +
*** [[Sen budisms]]
 +
*** [[Čhonthe budisms]]
 +
*** [[Čontho budisms]]
 +
*** [[Sinin budisms]]
 +
*** [[Činomop budisms]]
 +
* [[Lamaisms]]
 +
** [[Ņingma budisms]]
 +
** [[Sakja budisms]]
 +
** [[Kaģu budisms]]
 +
** [[Gelugpa budisms]]
 +
* [[Tantras budisms]]
 +
|}
 +
'''Budisms''' (angl. ''Buddhism'', vāc. ''Buddhismus'', kr. ''Буддизм'') - nosacīts apzīmējums reliģisko un filosofisko uzskatu un postulātu kopumam, radies [[Senā Indija|Senajā Indijā]] VI gs. p.m.ē. un kam pamatā ir [[Buda]]s mācība. Mūsdienās kā reliģija izplatīts vairumā dienvidaustrumu Āzijas valstu (Ķīnā, Japānā, Korejā, Vjetnamā, Laosā, Mjanmā, Nepālā u.c.), kā arī Krievijas Centrālāzijas un Austrumāzijas reģionos. Par mācības dibinātāju tiek uzskatīts [[kšatrijs]] [[Sidharta Gautama Šakjamuni]] (~563./566.-~473./476. - precīzi dzīves dati nav zināmi) jeb Buda, Kapitalavastu valdnieka Šudhodana dēls. Pamatideja ir, ka cilvēku vērtību sistēma noved pie tā, ka visa dzīve ir viena vienīga vilšanos un to izraisītu morālu ciešanu virkne, ko var pārvarēt, sevi ētiski pilnveidojot un "pareizi" rīkojoties ((Buda nerunā ne par dvēseles, ne aizkapa dzīves eksistenci, pat uzsverot, ka jāiemācās dzīvot te un tagad, nevis prātuļot, no kurienes un uz kurieni).
  
−
Galvenā problēma, ar ko sastopas neofits, ir nevis informācijas trūkums, bet gan apjukums, ko rada lielā izvēle strāvojumos un literatūrā par budismu.
+
Sākotnēji budismam nebija visai liela ietekme, jo tas, kaut arī atsaucās uz tradīciju, bija visai svešs [[Brahmanisms|brahmanisma]] pasaules skatījumam. Pierakstītā versijā Budas "lekcijas", kas līdz tam figurēja tikai mutvārdos, un to komentāri parādījās tikai m.ē. I gs. Ceilonā (Šrilanka) - t.s. "[[Pali kanons]]" ("[[Tipitaka]]" jeb "[[Trīs grozi]]"). Aptuveni m.ē. III gs. valdnieka Ašokas laikā sākās budisma uzplaukums Senajā Indijā. Tika radīts milzums svēto rakstu un to komentāru. Budisms pieņēma arī reliģijas iezīmes, pārņemot no tradicionālā hinduisma idejas par dvēseli, tās nemirstību un pārdzimšanu pēc nāves (reinkarnāciju), [[karma]]s postulātu, kā arī dievišķojot gan pašu Budu, gan [[bodisatva]]s, izveidojot [[kosmogonija]]s ainu. Laicīgie atbalstītāji ar saviem ziedojumiem ļāva izveidot plašu klosteru tīklu, kuros koncentrējās tā laika zinātniskā doma. Mācības izklāsts transformējās, pakāpeniski piemērojoties ļaužu pamatmasas izpratnei un vajadzībām. Tika radīta kosmogonija, krāšņs debesu būtņu panteons un briesmīga elle, kas gaida grēciniekus. Pašu Budu sāka uztvert nevis kā cilvēku, bet gan kā pārpasaulīga principa iemiesojumu, dievību. Otrā mācības spektra galā parādījās garīgi izsmalcinātai publikai domāti visai ezoteriski virzieni un filosofijas skolas. Viens no lielākajiem budisma reformatoriem bija [[Nagardžuna]] (II gs.), kurš sistematizēja visai izplūdušo ''pradžņaparamitas'' mācību, ieviesa kritisko metodi, kuru pareizi piemērojot, varēja "izdzēst" visus uzskatus un viedokļus, jo tika pierādīta to bezjēdzība, liekot prātam atgriezties tam dabiskajā esības veidā, atbrīvoties no duālisma domāšanā. ''Jogačara''s skola mācīja, ka visi filozofiskie paņēmieni ir tikai  ''upaja'' - prasmīga līdzekļu izmantošana - kas palīdz norādīt mācības piekritējam ceļu uz dziļāku izpratni, kura iegūstama tikai praksē. Tā ir t.s. "pārmainīšanās pašos pamatos" (''ašrajaparavrti''), kad cilvēks pēkšņi saskata, ka ārējie priekšmeti ir tikai viņa paša prāta projekcijas, viņš saprot, ka nav priekšmetu, ko satvert, nav personas, kura varētu to izdarīt. M.ē. VII gs. Indijā sākās budisma noriets. Taču tajā laikā budisms jau bija izgājis ārpus Indostānas pussalas robežām. Uz dienvidaustrumiem izplatījās konservatīvais theravadas virziens - Ceilonā (kur XI gs. gan tas bija izzudis, bet XIX gs. mākslīgi atjaunots), Birmā (Mjanmā), Taizemē, Laosā, Vjetnamā, Kambodžā. Virzienā uz ziemeļiem izplatījās mahajanas budisms - caur Afganistānu nonāca [[Turkestāna|Turkestānā]], Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Japānā. Ap XI-XII gs. budisms beidzot nostiprinājās Tibetā, kur budisma skolotāji nāca mācīt gan no Indijas, gan no Ķīnas, līdz beidzot sākot dominēt theravādas skola ar lielu ''bon'' reliģijas piejaukumu, radot autonomu Tibetas budisma virzienu - lamaismu (5 sektas). Kā unikāls virziens Tibetā pastāv arī tantriskais budisms. Šajos gadsimtos Budas mācība bija sadalījusies trīs pamatvirzienos - mahajanas, theravādas jeb hinajanas un vadžrajanas - un t.s. "astoņpadsmit skolās" (to skaits īstenībā bija daudz lielāks). Katrā reģionā un kultūrā Budas sniegtā pamatkoncepcija - "četras patiesības" - transformējusies un piemērojusies vietējām reģionālajām kultūras īpatnībām, kur mācības spektrs svārstās no askētiskas pašpsihoterapijas metodes (piem., [[dzen]]) līdz misticisma un animisma un maģijas elementu pārbagātai reliģiskai sistēmai (piem., Tibetas [[lamaisms]]). Hinajanas budisms tiek saukts par "Mazajiem ratiem", bet ortodoksais mahajanas (theravadas) budisms - "Lielajiem ratiem".  Katrā šajā reģionā budisms elastīgi pieņēma specifisku vietējo nokrāsu, līdz ar to vērotājam no malas pat varētu likties, ka nav tāda vienota budisma, bet ir daudzi "reģionāli budismi". Līdz ar to pat grūti runāt par "budismu" kā ko vienotu kā, piemēram, par islamu vai kristietību, jo bieži vienīgais, kas šiem budisma virzieniem kopīgs, ir mīts par Budu kā pamatlicēju un 4 Budas definētās patiesības. Arī pašu apzīmējumu "budisms" ieviesa XIX gs. eiropiešu misionāri, konstatējot, ka dažādo reģionu dažādajiem ticējumiem pamatā ir kāda senos laikos dzīvojuša Budas izteikumi. Vienojošais elements visiem budisma strāvojumiem ir t.s. Budas mācība - ''darma'' (sanskr. ''dharma'') jeb "[[Četras Cildenās Patiesības]]". Galvenā problēma, ar ko sastopas [[neofīts]], ir nevis informācijas trūkums, bet gan apjukums, ko rada lielā izvēle strāvojumos un literatūrā par budismu, vienotas koncepcijas neesamība.
  
−
== Literatūra ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 56. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 56. lpp.
24. rindiņa: 73. rindiņa:
 
* Mitoloģijas enciklopēdija. - I - Rīga, 1993. 43.- 57.lpp.
 
* Mitoloģijas enciklopēdija. - I - Rīga, 1993. 43.- 57.lpp.
 
* Snelings Džons, Budisms. - Rīga, 1999.
 
* Snelings Džons, Budisms. - Rīga, 1999.
 +
----
 +
* Davidson Ronald M. Indian Esoteric Buddhism: A Social History of the Tantric Movement. - Columbia University Press, New York, 2003; ISBN 0231126190
 +
* Gethin Rupert. Foundations of Buddhism. - Oxford University Press, 1998; ISBN 0-19-289223-1
 +
* Gombrich Richard F. Theravāda Buddhism: A Social History from Ancient Benares to Modern Colombo. - Routledge, London, 2002; ISBN 0-415-07585-8
 +
* Harvey Peter. An Introduction to Buddhism: Teachings, History and Practices. - Cambridge University Press, 1990; ISBN 0-52-131333-3
 +
* Encyclopedia of Buddhism. / Keown Damien and Charles S Prebish (eds.) - Routledge, London, 2004; ISBN 978-0-415-31414-5
 +
* Lamotte Étienne. Teaching of Vimalakirti. / trans. Sara Boin. - Pali Text Society, XCIII, London, 1976; ISBN 0710085400
 +
* Nattier Jan. A Few Good Men: The Bodhisattva Path according to The Inquiry of Ugra (Ugrapariprccha). - University of Hawai'i Press, 2003; ISBN 0-8248-2607-8
 +
* Holy Teaching of Vimalakirti: Mahayana Scripture. / transl. Thurman Robert A.F. - Pennsylvania State University Press, 1976; ISBN 0-271-00601-3
 +
* Williams Paul. Mahayana Buddhism: the doctrinal foundations. - Routledge, London, 1989
 +
* Buddhism: Critical Concepts in Religious Studies, 8 volumes / Williams, Paul (ed.) - Routledge, London & New York, 2005
 +
* Williams Paul with Anthony Tribe. Buddhist Thought. - Routledge, London, 2008; ISBN 0-415-20701-0
 +
----
 +
* Bechert H. Der Buddhismus / Der indische Buddhismus und seine Verzweigungen. - Kohlhammer, Stuttgart, 2000; ISBN 3-17-015333-1
 +
* Bechert H., R. Gombrich. Der Buddhismus: Geschichte und Gegenwart. 2. Auflage. - Beck, München, 2002; ISBN 3-406-42138-5
 +
* Der Buddhismus. //  GeoEpoche, Nr. 26, Mai 2007.
 +
* Conze E. Der Buddhismus: Wesen und Entwicklung. 10. Auflage. - Kohlhammer, Stuttgart 1995; ISBN 3-17-013505-8
 +
* Pfister H. Philosophische Einführung in den frühen Buddhismus. - Verlag Reith & Pfister, Bötzingen, 2004; ISBN 3-9805629-9-9
 +
* Schmidt-Glintzer H. Die Reden des Buddha. - C. H. Beck, München, 2005; ISBN 3-423-34242-0
 +
* Essler Wilhelm K., Mamat U., Die Philosophie des Buddhismus. 1. Auflage. // Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Dezember 2005. ISBN 3-534-17211-6
 +
* Nyanatiloka. Das Wort des Buddha. - Verlag Beyerlein & Steinschulte, Stammbach, 2000; ISBN 3-931095-08-8
 +
* Rahula W., Was der Buddha lehrt. 2. Auflage. - Origo-Verlag, Bern, 1982; ISBN 3-282-00038-3
 +
* Reichle V., Die Grundgedanken des Buddhismus. 11. Auflage. - Fischer, Frankfurt, 2003; ISBN 3-596-12146-9
 +
* Schmithausen L., Buddhismus und Glaubenskriege. / Glaubenskriege der Vergangenheit und Gegenwart. Referate, gehalten auf dem Symposium der Joachim-Jungius-Gesellschaft der Wissenschaften. Peter Herrmann (Hrsg.):  - Vandenhoeck und Ruprecht, Göttingen, 1996; ISBN 3-525-86272-5
 +
* SchumannHans W., Handbuch Buddhismus: Die zentralen Lehren – Ursprung und Gegenwart. - Diederichs, München, 2000; ISBN 3-7205-2153-2
 +
* SchumannHans W., Der historische Buddha – Leben und Lehre des Gotama. - Diederichs, München, 2004; ISBN 3-89631-439-4
 +
* Szczesny G., Die eine Botschaft und die vielen Irrwege. - Königshausen und Neumann, Würzburg, 2004; ISBN 3-8260-2707-8
 +
* Zotz V., Geschichte der buddhistischen Philosophie. - Rowohlt, Reinbek bei Hamburg, 1996; ISBN 3-499-55537-9
 +
----
 +
* Щербатский Ф.И. Избранные труды по буддизму. - Наука, Москва, 1998
 +
* Андросов  В.П. Буддизм Нагарджуны. Религиозно-философские трактаты. - Москва, 2000
 +
* Антология мировой философии. - Москва, 1969. Т. 1.
 +
* Арья Шура. Гирлянда джатак, или сказания о подвигах Боддхисаттвы. - Москва, 2000
 +
* Ашвагхоша. Жизнь Будды. Калидаса. Драмы. / Пер. К. Бальмонта. - Москва, 1990
 +
* Буддизм. Введение в буддизм. / сост. В. И. Рудой. - СПб 1999
 +
* Буддизм: история и культура. - Москва, 1989
 +
* Дхаммапада. / Пер. с пали В. Н. Топорова. - Москва, 1960
 +
* Ермакова Т.В., Островская  Е.П., Рудой  В.И. Введение в буддизм. - Спб, 1999
 +
* Индийская культура и буддизм. - Москва, 1972
 +
* Исаева  Н.В. Шанкара и индийская философия. - Москва, 1991
 +
* Категории буддийской культуры. / Под ред. Рудого В.И. - Москва, 2000
 +
* Лысенко  В.Г., Терентьев  А.А., Шохин  В.К. Ранняя буддийская философия. Философия джайнизма. - Москва, 1994
 +
* Ньяя-сутры. Ньяя-бхашья. Исслед., комм., словарь. / пер. с санскр. В.К. Шохина. - Москва, 2001
 +
* Островская  Е.П., Рудой  В.И. Классическая буддийская философия. - СПб., 1999
 +
* Пименов  А.В. Возвращение к дхарме. - Москва, 1998
 +
* Розенберг  О.О. Труды по буддизму. - Москва, 1991
 +
* Торчинов  Е.А. Введение в буддологию. - СПб., 2000
 +
* Щербатской Ф.И. Избранные труды по буддизму. - Москва, 1988
 +
* Эрман В.Г. Очерки ведийской литературы. - Москва, 1980
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/budisms.html Budisms - Reliģiju enciklopēdija]
 +
* [http://www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Musu_un_kolegu_publikacijas/2006/10-2006/30102006/Budisms.doc Kozlovska N. Budisms - vidusskolas darbs (.doc)]
 +
* [http://www.scribd.com/doc/53962723/null Agita Baltgalve. Jēdziens “atbrīvošanās” Mahājānas budismā. // Latvijas Universitātes raksti. Orientālistika.  722. sēj. - LU: Rīga, 2008., 105.-121. lpp.] ISBN 978-9984-825-58-8
 +
* [[Par budisma rašanos un attīstību|Buks A. Par budisma rašanos un attīstību]]
 +
----
 +
* [http://www.mnsu.edu/emuseum/cultural/religion/buddhism/buddhism.html Buddhism - Minnesota State University]
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/03028b.htm Buddhism - Catholic Encyclopedia]
 +
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/83184/Buddhism Buddhism (religion) -- Britannica Online Encyclopedia]
 +
* [http://online.sfsu.edu/~rone/Buddhism/Buddhism.htm Resources for the Study of Buddhism - Compiled by Prof. Ron Epstein]
 +
* [http://www.wsu.edu/~dee/BUDDHISM/BUDDHISM.HTM Buddhism - Washington State University]
 +
* [http://www.berzinarchives.com/web/en/index.html The Buddhist Archives of Dr. Alexander Berzin]
 +
* [http://etext.virginia.edu/cgi-local/DHI/dhiana.cgi?id=dv1-34 Buddhism - Dictionary of the History of Ideas]
 +
* [http://buddhism-dict.net/ddb/ Digital Dictionary of Buddhism]
 +
* [http://www.vam.ac.uk/collections/asia/asia_features/buddhism/index.html Buddhism - objects, art and history / Victoria and Albert Museum]
 +
* [http://www.lensculture.com/buddha.html Buddha Project - Photography and Shared Territories]
 +
* [http://www.worldstatesmen.org/Religious_Organizations.html Religious Organizations]
 +
* [http://indology.info/papers/cousins/ Cousins L.S. The Dating of the Historical Buddha: A Review Article. // Journal of the Royal Asiatic Society, Series 3, 6.1 (1996): 57-63.)]
 +
* [http://webspace.ship.edu/cgboer/buddhaintro.html An Introduction to Buddhism. - Shippensburg University]
 +
* [http://www.sacred-texts.com/bud/ Buddhist texts - The Internet Sacred Text Archive]
 +
* [http://www.tibet.com/Buddhism/index.html Tibetan Buddhism - tibet.com]
 +
----
 +
* [http://www.dmoz.org/World/Deutsch/Gesellschaft/Religion_und_Spiritualität/Buddhismus/ Links zum Thema Buddhismus im Open Directory Project]
 +
* [http://www.brockhaus.de/wissen/buddha Buddha - Der Brockhaus Religionen]
 +
* [http://www.religion-online.info/buddhismus/themen/kalender.html Buddhismus Kalender und Feiertage]
 +
----
 +
* [http://www2.ulg.ac.be/histreli/ Histoire et anthropologie des religions / Universite de Liege, France]
 +
----
 +
* [http://www.krugosvet.ru/articles/65/1006532/1006532a1.htm Будда и буддизм - Энциклопедия Кругосвет]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/hist_dic/9478 Буддизм - Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://www.unic.edu.ru/buddism/1.htm Баркова А.Л. Буддизм: Путь к Просветлению. - Институт истории культур]
 +
* [http://anthropology.ru/ru/texts/torchin/buddhism.html Торчинов Е.А. Введение в буддологию: курс лекций. - anthropology.ru]
 +
* [http://www.berzinarchives.com/web/ru/ Буддийская библиотека д-ра Александра Берзина]
 +
* [http://www.indostan.ru/biblioteka/47_0.html Kлассические тексты буддизма - Библиотека indostan.ru]
 +
* [http://www.mahabodhi.narod.ru/library2.html Библиотека буддийских текстов 2 - mahabodhi.narod.ru]
  
 
[[Kategorija:Budisms]]
 
[[Kategorija:Budisms]]

Pašreizējā versija, 2015. gada 26. jūnijs, plkst. 08.17

Budisma pamatvirzieni

Budisms (angl. Buddhism, vāc. Buddhismus, kr. Буддизм) - nosacīts apzīmējums reliģisko un filosofisko uzskatu un postulātu kopumam, radies Senajā Indijā VI gs. p.m.ē. un kam pamatā ir Budas mācība. Mūsdienās kā reliģija izplatīts vairumā dienvidaustrumu Āzijas valstu (Ķīnā, Japānā, Korejā, Vjetnamā, Laosā, Mjanmā, Nepālā u.c.), kā arī Krievijas Centrālāzijas un Austrumāzijas reģionos. Par mācības dibinātāju tiek uzskatīts kšatrijs Sidharta Gautama Šakjamuni (~563./566.-~473./476. - precīzi dzīves dati nav zināmi) jeb Buda, Kapitalavastu valdnieka Šudhodana dēls. Pamatideja ir, ka cilvēku vērtību sistēma noved pie tā, ka visa dzīve ir viena vienīga vilšanos un to izraisītu morālu ciešanu virkne, ko var pārvarēt, sevi ētiski pilnveidojot un "pareizi" rīkojoties ((Buda nerunā ne par dvēseles, ne aizkapa dzīves eksistenci, pat uzsverot, ka jāiemācās dzīvot te un tagad, nevis prātuļot, no kurienes un uz kurieni).

Sākotnēji budismam nebija visai liela ietekme, jo tas, kaut arī atsaucās uz tradīciju, bija visai svešs brahmanisma pasaules skatījumam. Pierakstītā versijā Budas "lekcijas", kas līdz tam figurēja tikai mutvārdos, un to komentāri parādījās tikai m.ē. I gs. Ceilonā (Šrilanka) - t.s. "Pali kanons" ("Tipitaka" jeb "Trīs grozi"). Aptuveni m.ē. III gs. valdnieka Ašokas laikā sākās budisma uzplaukums Senajā Indijā. Tika radīts milzums svēto rakstu un to komentāru. Budisms pieņēma arī reliģijas iezīmes, pārņemot no tradicionālā hinduisma idejas par dvēseli, tās nemirstību un pārdzimšanu pēc nāves (reinkarnāciju), karmas postulātu, kā arī dievišķojot gan pašu Budu, gan bodisatvas, izveidojot kosmogonijas ainu. Laicīgie atbalstītāji ar saviem ziedojumiem ļāva izveidot plašu klosteru tīklu, kuros koncentrējās tā laika zinātniskā doma. Mācības izklāsts transformējās, pakāpeniski piemērojoties ļaužu pamatmasas izpratnei un vajadzībām. Tika radīta kosmogonija, krāšņs debesu būtņu panteons un briesmīga elle, kas gaida grēciniekus. Pašu Budu sāka uztvert nevis kā cilvēku, bet gan kā pārpasaulīga principa iemiesojumu, dievību. Otrā mācības spektra galā parādījās garīgi izsmalcinātai publikai domāti visai ezoteriski virzieni un filosofijas skolas. Viens no lielākajiem budisma reformatoriem bija Nagardžuna (II gs.), kurš sistematizēja visai izplūdušo pradžņaparamitas mācību, ieviesa kritisko metodi, kuru pareizi piemērojot, varēja "izdzēst" visus uzskatus un viedokļus, jo tika pierādīta to bezjēdzība, liekot prātam atgriezties tam dabiskajā esības veidā, atbrīvoties no duālisma domāšanā. Jogačaras skola mācīja, ka visi filozofiskie paņēmieni ir tikai upaja - prasmīga līdzekļu izmantošana - kas palīdz norādīt mācības piekritējam ceļu uz dziļāku izpratni, kura iegūstama tikai praksē. Tā ir t.s. "pārmainīšanās pašos pamatos" (ašrajaparavrti), kad cilvēks pēkšņi saskata, ka ārējie priekšmeti ir tikai viņa paša prāta projekcijas, viņš saprot, ka nav priekšmetu, ko satvert, nav personas, kura varētu to izdarīt. M.ē. VII gs. Indijā sākās budisma noriets. Taču tajā laikā budisms jau bija izgājis ārpus Indostānas pussalas robežām. Uz dienvidaustrumiem izplatījās konservatīvais theravadas virziens - Ceilonā (kur XI gs. gan tas bija izzudis, bet XIX gs. mākslīgi atjaunots), Birmā (Mjanmā), Taizemē, Laosā, Vjetnamā, Kambodžā. Virzienā uz ziemeļiem izplatījās mahajanas budisms - caur Afganistānu nonāca Turkestānā, Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Japānā. Ap XI-XII gs. budisms beidzot nostiprinājās Tibetā, kur budisma skolotāji nāca mācīt gan no Indijas, gan no Ķīnas, līdz beidzot sākot dominēt theravādas skola ar lielu bon reliģijas piejaukumu, radot autonomu Tibetas budisma virzienu - lamaismu (5 sektas). Kā unikāls virziens Tibetā pastāv arī tantriskais budisms. Šajos gadsimtos Budas mācība bija sadalījusies trīs pamatvirzienos - mahajanas, theravādas jeb hinajanas un vadžrajanas - un t.s. "astoņpadsmit skolās" (to skaits īstenībā bija daudz lielāks). Katrā reģionā un kultūrā Budas sniegtā pamatkoncepcija - "četras patiesības" - transformējusies un piemērojusies vietējām reģionālajām kultūras īpatnībām, kur mācības spektrs svārstās no askētiskas pašpsihoterapijas metodes (piem., dzen) līdz misticisma un animisma un maģijas elementu pārbagātai reliģiskai sistēmai (piem., Tibetas lamaisms). Hinajanas budisms tiek saukts par "Mazajiem ratiem", bet ortodoksais mahajanas (theravadas) budisms - "Lielajiem ratiem". Katrā šajā reģionā budisms elastīgi pieņēma specifisku vietējo nokrāsu, līdz ar to vērotājam no malas pat varētu likties, ka nav tāda vienota budisma, bet ir daudzi "reģionāli budismi". Līdz ar to pat grūti runāt par "budismu" kā ko vienotu kā, piemēram, par islamu vai kristietību, jo bieži vienīgais, kas šiem budisma virzieniem kopīgs, ir mīts par Budu kā pamatlicēju un 4 Budas definētās patiesības. Arī pašu apzīmējumu "budisms" ieviesa XIX gs. eiropiešu misionāri, konstatējot, ka dažādo reģionu dažādajiem ticējumiem pamatā ir kāda senos laikos dzīvojuša Budas izteikumi. Vienojošais elements visiem budisma strāvojumiem ir t.s. Budas mācība - darma (sanskr. dharma) jeb "Četras Cildenās Patiesības". Galvenā problēma, ar ko sastopas neofīts, ir nevis informācijas trūkums, bet gan apjukums, ko rada lielā izvēle strāvojumos un literatūrā par budismu, vienotas koncepcijas neesamība.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 56. lpp.
  • Ivbulis V., Indiešu literatūra. - Rīga, 1985.
  • Kūle M., Kūlis R., Filosofija. - Rīga, 1998. 79.-87.lpp.
  • Mitoloģijas enciklopēdija. - I - Rīga, 1993. 43.- 57.lpp.
  • Snelings Džons, Budisms. - Rīga, 1999.
  • Davidson Ronald M. Indian Esoteric Buddhism: A Social History of the Tantric Movement. - Columbia University Press, New York, 2003; ISBN 0231126190
  • Gethin Rupert. Foundations of Buddhism. - Oxford University Press, 1998; ISBN 0-19-289223-1
  • Gombrich Richard F. Theravāda Buddhism: A Social History from Ancient Benares to Modern Colombo. - Routledge, London, 2002; ISBN 0-415-07585-8
  • Harvey Peter. An Introduction to Buddhism: Teachings, History and Practices. - Cambridge University Press, 1990; ISBN 0-52-131333-3
  • Encyclopedia of Buddhism. / Keown Damien and Charles S Prebish (eds.) - Routledge, London, 2004; ISBN 978-0-415-31414-5
  • Lamotte Étienne. Teaching of Vimalakirti. / trans. Sara Boin. - Pali Text Society, XCIII, London, 1976; ISBN 0710085400
  • Nattier Jan. A Few Good Men: The Bodhisattva Path according to The Inquiry of Ugra (Ugrapariprccha). - University of Hawai'i Press, 2003; ISBN 0-8248-2607-8
  • Holy Teaching of Vimalakirti: Mahayana Scripture. / transl. Thurman Robert A.F. - Pennsylvania State University Press, 1976; ISBN 0-271-00601-3
  • Williams Paul. Mahayana Buddhism: the doctrinal foundations. - Routledge, London, 1989
  • Buddhism: Critical Concepts in Religious Studies, 8 volumes / Williams, Paul (ed.) - Routledge, London & New York, 2005
  • Williams Paul with Anthony Tribe. Buddhist Thought. - Routledge, London, 2008; ISBN 0-415-20701-0
  • Bechert H. Der Buddhismus / Der indische Buddhismus und seine Verzweigungen. - Kohlhammer, Stuttgart, 2000; ISBN 3-17-015333-1
  • Bechert H., R. Gombrich. Der Buddhismus: Geschichte und Gegenwart. 2. Auflage. - Beck, München, 2002; ISBN 3-406-42138-5
  • Der Buddhismus. // GeoEpoche, Nr. 26, Mai 2007.
  • Conze E. Der Buddhismus: Wesen und Entwicklung. 10. Auflage. - Kohlhammer, Stuttgart 1995; ISBN 3-17-013505-8
  • Pfister H. Philosophische Einführung in den frühen Buddhismus. - Verlag Reith & Pfister, Bötzingen, 2004; ISBN 3-9805629-9-9
  • Schmidt-Glintzer H. Die Reden des Buddha. - C. H. Beck, München, 2005; ISBN 3-423-34242-0
  • Essler Wilhelm K., Mamat U., Die Philosophie des Buddhismus. 1. Auflage. // Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Dezember 2005. ISBN 3-534-17211-6
  • Nyanatiloka. Das Wort des Buddha. - Verlag Beyerlein & Steinschulte, Stammbach, 2000; ISBN 3-931095-08-8
  • Rahula W., Was der Buddha lehrt. 2. Auflage. - Origo-Verlag, Bern, 1982; ISBN 3-282-00038-3
  • Reichle V., Die Grundgedanken des Buddhismus. 11. Auflage. - Fischer, Frankfurt, 2003; ISBN 3-596-12146-9
  • Schmithausen L., Buddhismus und Glaubenskriege. / Glaubenskriege der Vergangenheit und Gegenwart. Referate, gehalten auf dem Symposium der Joachim-Jungius-Gesellschaft der Wissenschaften. Peter Herrmann (Hrsg.): - Vandenhoeck und Ruprecht, Göttingen, 1996; ISBN 3-525-86272-5
  • SchumannHans W., Handbuch Buddhismus: Die zentralen Lehren – Ursprung und Gegenwart. - Diederichs, München, 2000; ISBN 3-7205-2153-2
  • SchumannHans W., Der historische Buddha – Leben und Lehre des Gotama. - Diederichs, München, 2004; ISBN 3-89631-439-4
  • Szczesny G., Die eine Botschaft und die vielen Irrwege. - Königshausen und Neumann, Würzburg, 2004; ISBN 3-8260-2707-8
  • Zotz V., Geschichte der buddhistischen Philosophie. - Rowohlt, Reinbek bei Hamburg, 1996; ISBN 3-499-55537-9
  • Щербатский Ф.И. Избранные труды по буддизму. - Наука, Москва, 1998
  • Андросов В.П. Буддизм Нагарджуны. Религиозно-философские трактаты. - Москва, 2000
  • Антология мировой философии. - Москва, 1969. Т. 1.
  • Арья Шура. Гирлянда джатак, или сказания о подвигах Боддхисаттвы. - Москва, 2000
  • Ашвагхоша. Жизнь Будды. Калидаса. Драмы. / Пер. К. Бальмонта. - Москва, 1990
  • Буддизм. Введение в буддизм. / сост. В. И. Рудой. - СПб 1999
  • Буддизм: история и культура. - Москва, 1989
  • Дхаммапада. / Пер. с пали В. Н. Топорова. - Москва, 1960
  • Ермакова Т.В., Островская Е.П., Рудой В.И. Введение в буддизм. - Спб, 1999
  • Индийская культура и буддизм. - Москва, 1972
  • Исаева Н.В. Шанкара и индийская философия. - Москва, 1991
  • Категории буддийской культуры. / Под ред. Рудого В.И. - Москва, 2000
  • Лысенко В.Г., Терентьев А.А., Шохин В.К. Ранняя буддийская философия. Философия джайнизма. - Москва, 1994
  • Ньяя-сутры. Ньяя-бхашья. Исслед., комм., словарь. / пер. с санскр. В.К. Шохина. - Москва, 2001
  • Островская Е.П., Рудой В.И. Классическая буддийская философия. - СПб., 1999
  • Пименов А.В. Возвращение к дхарме. - Москва, 1998
  • Розенберг О.О. Труды по буддизму. - Москва, 1991
  • Торчинов Е.А. Введение в буддологию. - СПб., 2000
  • Щербатской Ф.И. Избранные труды по буддизму. - Москва, 1988
  • Эрман В.Г. Очерки ведийской литературы. - Москва, 1980

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Budisms&oldid=57027"