Atšķirības starp "Astoņjoslu Ceļš" versijām
No ''Vēsture''
m |
|||
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Astoņjoslu Ceļš''' - t.s. [[Budisms|Budas mācības]] - ''darmas'' (sanskr. ''dharma'') - jeb [[Četras Patiesības|Četru Patiesību]] ceturtā summējošā patiesība kā atbrīvoties no vilšanu izraisītajām ciešanām dzīvē: | + | '''Astoņjoslu Ceļš''' - t.s. [[Budisms|Budas mācības]] - ''darmas'' (sanskr. ''dharma'') - jeb [[Četras Cildenās Patiesības|Četru Cildeno Patiesību]] ceturtā, summējošā patiesība, kā atbrīvoties no vilšanu izraisītajām ciešanām dzīvē: |
| − | * ''samjag-drišti'' (pali - ''samma ditthi'') | + | * ''samjag-drišti'' (pali - ''samma ditthi'') jeb pareizi, taisni uzskati; |
| − | * ''samjak-amkalpa'' (pali - ''samma sankappa'') | + | * ''samjak-amkalpa'' (pali - ''samma sankappa'') jeb taisna doma, tīra izpratne; |
| − | * ''samjag-vak'' (pali - ''samma vača'') | + | * ''samjag-vak'' (pali - ''samma vača'') jeb taisna, tīra, patiesa valoda; |
| − | * ''samjak-karmanta'' (pali - ''samma ammanta'') | + | * ''samjak-karmanta'' (pali - ''samma ammanta'') jeb taisna uzvedība, darbība; |
| − | * ''samjag-adživa'' (pali - ''samma adživa'') | + | * ''samjag-adživa'' (pali - ''samma adživa'') jeb taisns dzīvesveids; |
| − | * ''amjag-vjāma'' (pali - ''samma vajama'') | + | * ''amjag-vjāma'' (pali - ''samma vajama'') jeb taisni centieni, piepūle; |
| − | * ''samjak-smriti'' (pali - ''samma sati''), burtiski taisnas atmiņas | + | * ''samjak-smriti'' (pali - ''samma sati''), burtiski taisnas atmiņas jeb uzmanība prāta nomierināšana apcerē; |
| − | * ''samjak-samadhi'' (pali - ''samma samadhi'') | + | * ''samjak-samadhi'' (pali - ''samma samadhi'') jeb taisna pašiedziļināšanās, apcere, koncentrēšanās. |
Šīs dzīvesveida ceļa astoņas joslas tiek sadalītas trijās pakāpēs (divas joslas pirmajā un pa trim joslām abām pārejām): gudrības (''pradžnja''), tikumības (''šila'') un koncentrēšanās (''samadhi''). Visas šīs trīs pakāpes jārealizē vienlaicīgi. Protams, ja neizdodas ko no tā ievērot, nevajadzētu šaustīt sevi (un muļķīgas ir vēlāk radušās domas par elles ugunīm - dzīve ''sansaras'' ritenī pati par sevi ir elle). No kļūdām un nevarēšanas jāmācās, nevis strikti jāturas pie likuma burta, jo ļaudis tiecas uz morālo pilnību tieši tāpēc, ka tā šajā brīdī tiem nepiemīt. | Šīs dzīvesveida ceļa astoņas joslas tiek sadalītas trijās pakāpēs (divas joslas pirmajā un pa trim joslām abām pārejām): gudrības (''pradžnja''), tikumības (''šila'') un koncentrēšanās (''samadhi''). Visas šīs trīs pakāpes jārealizē vienlaicīgi. Protams, ja neizdodas ko no tā ievērot, nevajadzētu šaustīt sevi (un muļķīgas ir vēlāk radušās domas par elles ugunīm - dzīve ''sansaras'' ritenī pati par sevi ir elle). No kļūdām un nevarēšanas jāmācās, nevis strikti jāturas pie likuma burta, jo ļaudis tiecas uz morālo pilnību tieši tāpēc, ka tā šajā brīdī tiem nepiemīt. | ||
[[Kategorija:Budisms]] | [[Kategorija:Budisms]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 19.28
Astoņjoslu Ceļš - t.s. Budas mācības - darmas (sanskr. dharma) - jeb Četru Cildeno Patiesību ceturtā, summējošā patiesība, kā atbrīvoties no vilšanu izraisītajām ciešanām dzīvē:
- samjag-drišti (pali - samma ditthi) jeb pareizi, taisni uzskati;
- samjak-amkalpa (pali - samma sankappa) jeb taisna doma, tīra izpratne;
- samjag-vak (pali - samma vača) jeb taisna, tīra, patiesa valoda;
- samjak-karmanta (pali - samma ammanta) jeb taisna uzvedība, darbība;
- samjag-adživa (pali - samma adživa) jeb taisns dzīvesveids;
- amjag-vjāma (pali - samma vajama) jeb taisni centieni, piepūle;
- samjak-smriti (pali - samma sati), burtiski taisnas atmiņas jeb uzmanība prāta nomierināšana apcerē;
- samjak-samadhi (pali - samma samadhi) jeb taisna pašiedziļināšanās, apcere, koncentrēšanās.
Šīs dzīvesveida ceļa astoņas joslas tiek sadalītas trijās pakāpēs (divas joslas pirmajā un pa trim joslām abām pārejām): gudrības (pradžnja), tikumības (šila) un koncentrēšanās (samadhi). Visas šīs trīs pakāpes jārealizē vienlaicīgi. Protams, ja neizdodas ko no tā ievērot, nevajadzētu šaustīt sevi (un muļķīgas ir vēlāk radušās domas par elles ugunīm - dzīve sansaras ritenī pati par sevi ir elle). No kļūdām un nevarēšanas jāmācās, nevis strikti jāturas pie likuma burta, jo ļaudis tiecas uz morālo pilnību tieši tāpēc, ka tā šajā brīdī tiem nepiemīt.
