Atšķirības starp "Edils" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Edils''' (lat. ''aedilis'' no ''aedes'' - "templis") - viens no zemākajiem [[Maģistrāts|maģistrātiem]] [[Romas valsts|Senajā Romā]] 493.g.p.m.ē.-IV gs. Sākotnēji ''edili'' bija 2 [[Plebeju tribūns|plebeju tribūna]] palīgi, [[Plebeji|plebeju]] arhīva un kases glabātāji. 367. g.p.m.ē. ieviesa vēl 2 ''edilus'' [[patricieši]]em - katrs no šiem 4 ''ediliem'' pārraudzīja vienu Romas [[polisa]]s saimniecību: pārzināja kārtības uzraudzīšanu un arhīvu, organizēja sabiedriskos pasākumus un spēles, rūpējās par ēku un tempļu uzturēšanu, pilsētas rajona apgādāšanu ar pārtiku utt. 44. g.p.m.ē. ''edilu'' skaits pieauga līdz 6.
+
'''Edils''' (lat. ''aedilis'' no ''aedes'' - "templis") - viens no zemākajiem [[Maģistrāts|maģistrātiem]] [[Romas valsts|Senajā Romā]] 493.g.p.m.ē.-IV gs. Sākotnēji ''edili'' bija 2 Cereras tempļa kalpotāji, [[Plebeju tribūns|plebeju tribūna]] palīgi, [[Plebeji|plebeju]] arhīva un kases glabātāji. 367. g.p.m.ē. ieviesa vēl 2 ''kurulu edilus'' (''curule aedilis''), kurus ievēlēja [[Tribu komīcija|tribu komīcijā]] no [[patricieši]]em - ''kurulu edilam'' kā amata [[insignijas]] bija [[toga]] ar purpura apmali un tiesības uz īpašu kurula krēslu un senču maskām. ''Kurulu edili'' rīkoja [[Megalēzijas spēles]] un [[Romas spēles]], bet ''plebeju edili'' - [[Plebeju spēles]] kā arī, visticamāk, Cereras un Floras svētkus. Plebeju un patriciešu ''edili'' secīgi viens otru nomainīja šajos amatos, taču ar laiku ''edila'' izcelsme zaudēja nozīmi. Katrs no šiem 4 ''ediliem'' pārraudzīja vienu Romas [[polisa]]s saimniecību: pārzināja kārtības uzraudzīšanu un arhīvu, organizēja sabiedriskos pasākumus un spēles, rūpējās par ēku un tempļu uzturēšanu, pilsētas rajona apgādāšanu ar pārtiku utt. Kaut arī ''edila'' amats nebija obligāts politiķa karjerai, tas deva iespēju kļūt populāram ar spēļu rīkošanas palīdzību, tāpēc visai iecienīts un šo funkciju pildīšanai bija nepieciešami visai ievērojami personiskie līdzekļi. 44. g.p.m.ē. ''edilu'' skaits pieauga līdz 6 - tika iecelti 2 papildus ''cereālie edili'', kuri uzraudzīja maizes izdalīšanu. Augusts daļu ''edilu'' funkciju nodeva [[Prētors|prētoriem]], bet daļu - Romas un pilsētas policijas [[Prefekts|prefektiem]]. Bez tam par ''ediliem'' dēvēja jaunākos maģistrātus [[Municipija|minicipijās]], kā arī saimniecības pārziņus dažādās [[Kolēģija|kolēģijās]] un apvienībās.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Pašreizējā versija, 2009. gada 25. marts, plkst. 06.19

Edils (lat. aedilis no aedes - "templis") - viens no zemākajiem maģistrātiem Senajā Romā 493.g.p.m.ē.-IV gs. Sākotnēji edili bija 2 Cereras tempļa kalpotāji, plebeju tribūna palīgi, plebeju arhīva un kases glabātāji. 367. g.p.m.ē. ieviesa vēl 2 kurulu edilus (curule aedilis), kurus ievēlēja tribu komīcijā no patriciešiem - kurulu edilam kā amata insignijas bija toga ar purpura apmali un tiesības uz īpašu kurula krēslu un senču maskām. Kurulu edili rīkoja Megalēzijas spēles un Romas spēles, bet plebeju edili - Plebeju spēles kā arī, visticamāk, Cereras un Floras svētkus. Plebeju un patriciešu edili secīgi viens otru nomainīja šajos amatos, taču ar laiku edila izcelsme zaudēja nozīmi. Katrs no šiem 4 ediliem pārraudzīja vienu Romas polisas saimniecību: pārzināja kārtības uzraudzīšanu un arhīvu, organizēja sabiedriskos pasākumus un spēles, rūpējās par ēku un tempļu uzturēšanu, pilsētas rajona apgādāšanu ar pārtiku utt. Kaut arī edila amats nebija obligāts politiķa karjerai, tas deva iespēju kļūt populāram ar spēļu rīkošanas palīdzību, tāpēc visai iecienīts un šo funkciju pildīšanai bija nepieciešami visai ievērojami personiskie līdzekļi. 44. g.p.m.ē. edilu skaits pieauga līdz 6 - tika iecelti 2 papildus cereālie edili, kuri uzraudzīja maizes izdalīšanu. Augusts daļu edilu funkciju nodeva prētoriem, bet daļu - Romas un pilsētas policijas prefektiem. Bez tam par ediliem dēvēja jaunākos maģistrātus minicipijās, kā arī saimniecības pārziņus dažādās kolēģijās un apvienībās.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp.
  • Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
  • Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
  • Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986
  • Gunter Wesener. Quaestor. / Der Kleine Pauly (KlP). Band 4, - Stuttgart, 1972, Sp. 1289–1291.
  • Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
  • Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
  • Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
  • Wolfgang Kunkel, Roland Wittmann. Die Magistratur. - München, 1995; ISBN 3-406-33827-5
  • Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Edils&oldid=14145"