Atšķirības starp "Jaunavas Marijas kults" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Jaunavas Marijas kults''' - izplatīts [[Romas Katoļu Baznīca]]s sekotāju vidū, izceļot Sv. Jaunavu Mariju kā bezgrēcīgi ieņemtā Kristus māti - Marijas godināšana un viņas paaugstinātais ''coredemptrix'' (līdzatpestītājas) un ''mediatrix'' (starpnieces) statuss. Oficiāli aizsācies Halcedonas koncilā 451. gadā, kad Baznīca oficiāli piešķīra Marijai titulu ''Theotokos'' ("Dieva dzemdētāja" jeb "Dieva māte"). "Marija kā Dieva māte savā godībā paceļas pāri visām radībām, gan cilvēkiem, gan eņģeļiem tāpēc, ka, jo tuvāk kāda būtne atrodas Dievam, jo tā pelna lielāku godināšanu (..). Kā miesīgai mātei viņai ir asins saites ar Dieva Dēlu Viņa cilvēciskās dabas ziņā."<ref>Charlotte Low. The Madonna's Decline and Revival. // Insight, 9.03.1987., P. 61.</ref> Konstantinopoles otrajā koncilā 553. gadā, raksturojot Mariju, sāka lietot frāzi "vienmēr jaunava" (grieķu – ''aeiparthenos''), pamatojot formulu "jaunava ieņēma, jaunava dzemdēja un jaunava palika".
+
'''Jaunavas Marijas kults''' - izplatīts [[Katoļi|katoļu]] vidū, izceļot Sv. Jaunavu Mariju kā bezgrēcīgi ieņemtā Kristus māti - Marijas godināšana un viņas paaugstinātais ''coredemptrix'' (līdzatpestītājas) un ''mediatrix'' (starpnieces) statuss. Oficiāli aizsācies Halcedonas koncilā 451. gadā, kad Baznīca oficiāli piešķīra Marijai titulu ''Theotokos'' ("Dieva dzemdētāja" jeb "Dieva māte"). "Marija kā Dieva māte savā godībā paceļas pāri visām radībām, gan cilvēkiem, gan eņģeļiem tāpēc, ka, jo tuvāk kāda būtne atrodas Dievam, jo tā pelna lielāku godināšanu (..). Kā miesīgai mātei viņai ir asins saites ar Dieva Dēlu Viņa cilvēciskās dabas ziņā."<ref>Ludwig Ott, Fundamentals of Catholic Dogma, 4. izd., angļu val. red. – James Canon Bastible, no vācu val. tulk. Patrick Lynch (Rockford, Ill.: TAN Books and Publishers, 1974.), 197. lpp.</ref> Konstantinopoles otrajā koncilā 553. gadā, raksturojot Mariju, sāka lietot frāzi "vienmēr jaunava" (gr.– ''aeiparthenos''), pamatojot formulu "jaunava ieņēma, jaunava dzemdēja un jaunava palika". Saskaņā ar doktrīnu, bezvainīgās ieņemšanas rezultātā Marijai viņas spējas, zināšanas un nopelni piemīt visā pilnībā un viņa paceļas pāri visiem cilvēkiem un eņģeļiem. Par Marijas unikālā svētuma un vispāratzītās bezgrēcības pamatu uzskata Marijas "žēlastības pilnību", un tas arī pieņemts par mariāniskās teoloģijas pamatprincipu - Lūkas 1:28 pants, kur senākos tulkojumos eņģelis Gabriels sveicina Mariju: "Esi sveicināta, tu, žēlastības pilnā" (gr. ''kecharitomenē''). Sholastiskie teologi, pamatojoties uz to, apkopojuši veselu virkni teoloģisko un morālo tikumu, Svētā Gara dāvanu, neparastu žēlsirdību un spēju, kas piemītot Marijai.
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====

Pašreizējā versija, 2009. gada 15. maijs, plkst. 08.19

Jaunavas Marijas kults - izplatīts katoļu vidū, izceļot Sv. Jaunavu Mariju kā bezgrēcīgi ieņemtā Kristus māti - Marijas godināšana un viņas paaugstinātais coredemptrix (līdzatpestītājas) un mediatrix (starpnieces) statuss. Oficiāli aizsācies Halcedonas koncilā 451. gadā, kad Baznīca oficiāli piešķīra Marijai titulu Theotokos ("Dieva dzemdētāja" jeb "Dieva māte"). "Marija kā Dieva māte savā godībā paceļas pāri visām radībām, gan cilvēkiem, gan eņģeļiem tāpēc, ka, jo tuvāk kāda būtne atrodas Dievam, jo tā pelna lielāku godināšanu (..). Kā miesīgai mātei viņai ir asins saites ar Dieva Dēlu Viņa cilvēciskās dabas ziņā."[1] Konstantinopoles otrajā koncilā 553. gadā, raksturojot Mariju, sāka lietot frāzi "vienmēr jaunava" (gr.– aeiparthenos), pamatojot formulu "jaunava ieņēma, jaunava dzemdēja un jaunava palika". Saskaņā ar doktrīnu, bezvainīgās ieņemšanas rezultātā Marijai viņas spējas, zināšanas un nopelni piemīt visā pilnībā un viņa paceļas pāri visiem cilvēkiem un eņģeļiem. Par Marijas unikālā svētuma un vispāratzītās bezgrēcības pamatu uzskata Marijas "žēlastības pilnību", un tas arī pieņemts par mariāniskās teoloģijas pamatprincipu - Lūkas 1:28 pants, kur senākos tulkojumos eņģelis Gabriels sveicina Mariju: "Esi sveicināta, tu, žēlastības pilnā" (gr. kecharitomenē). Sholastiskie teologi, pamatojoties uz to, apkopojuši veselu virkni teoloģisko un morālo tikumu, Svētā Gara dāvanu, neparastu žēlsirdību un spēju, kas piemītot Marijai.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Ludwig Ott, Fundamentals of Catholic Dogma, 4. izd., angļu val. red. – James Canon Bastible, no vācu val. tulk. Patrick Lynch (Rockford, Ill.: TAN Books and Publishers, 1974.), 197. lpp.

Literatūra par šo tēmu

  • Eliots Millers, Kenets R. Sempls. Jaunavas kults: Katoliskā marioloģija un Marijas parādīšanās. - Luterisma mantojuma fonds, 2000. ISBN 9984-9273-2-6

  • The Documents of Vatican II. / Translated by Joseph Gallagher. Abbott, Walter M., ed. - New York: Guild Press, 1966
  • Attwater, Donald. A Dictionary of Mary. - New York: P. J. Kennedy and Sons, 1956
  • Mary in the New Testament. / Brown, Raymond E., Karl Donfried, Joseph Fitzmeyer, John Reumann, eds. - New York: Paulist Press, 1978
  • Mariology. 3 vols. / Carol, Juniper B., ed. - Milwaukee: Bruce Publishing Company, 1955
  • Carol, Juniper B. Fundamentals of Mariology. - New York: Benziger Bros., 1956
  • Congar, Y. Christ, Our Lady and the Church: The Irenic Theology. - Westminster, Md.: The Newman Press, 1957
  • Deiss, Lucien. Mary, Daughter of Sion. - Collegeville, Minn.: Liturgical Press, 1972
  • Dictionary of Mary. - New York: Catholic Book Publishing Company, 1985
  • Vatican Council II: The Conciliar and Post Conciliar Documents. / Flannery, Austin, ed. - Northport, N.Y.: Costello Publishing Company, 1975
  • Mary in Faith and Life in the New Age of the Church. / Flannery, Austin, ed. - Dayton, Ohio: International Marian Research Institute, 1983
  • McHugh, John. The Mother of Jesus in the New Testament. - Garden City, N.Y.: Doubleday, 1975

  • Denzinger, H., and A. Schonmetzer. Enchiridion Symbolorum. - Freiburg im Breisgau: Herder, 1965

Resursi internetā par šo tēmu