Atšķirības starp "Grāfs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Grāfs''' ( | + | '''Grāfs''' (fr. ''comte'', angl. ''count''<ref>[[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (''earl'' - no skandināvu ''jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count'').</ref>, sp. ''conde''; vāc. ''Graf'', kr. ''граф''; no vecvc. ''grafio'' un ''gravo'' < no viduslat. ''graffio'' < no gr. ''γραφεύς'' jeb ''grapheus'' - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amats un tituls radās [[Franku valsts|Franku valstī]] (no lat. ''comes'' - "pavadonis, palīgs", piem. ''comes sacrarum largitionum'' – "galvenais mantzinis") VI-IX gs. ''grāfs'' (romāņu zemēs [[marķīzs]]) bija viena no augstākajām franku [[Monarhs|monarha]] galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county'') vācu zemēs jeb palatināta romāņu zemēs - pārvaldītājs, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"<ref>Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677</ref> juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā [[Lēnis|lēņa]] tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem [[muižniecība]]s tituliem - [[aristokrātija]]s rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]]. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). Anglijā pēc ''courtesy title'' principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās [[Marķīzs|marķīza]] tituls. |
| − | Skat. arī: [[markgrāfs]], [[pfalcgrāfs]] | + | Skat. arī: [[landgrāfs]], [[markgrāfs]], [[pfalcgrāfs]], [[reingrāfs]], [[vildgrāfs]], [[altgrāfs]], [[firstgrāfs]], [[reihsgrāfs]], [[burggrāfs]], [[raugrāfs]], [[gaugrāfs]], [[vikonts]] |
| − | + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | |
| − | + | ||
| − | + | {{atsauces}} | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 21. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | * [http:// | + | * [http://knowledgerush.com/kr/encyclopedia/Count_palatine/ Count palatine - Knowledgerush.com] |
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.geschichtsquellen.de/repOpus_00764.html Capitularia regum Francorum (Kapitularien der fränkischen Könige)] | ||
| + | * [http://www.dmgh.de/de/fs1/object/display/bsb00000876_00005.html Capitularia regum Francorum (Kapitularien der fränkischen Könige) // Monumenta Germaniae Historica] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 2. jūlijs, plkst. 07.43
Grāfs (fr. comte, angl. count[1], sp. conde; vāc. Graf, kr. граф; no vecvc. grafio un gravo < no viduslat. graffio < no gr. γραφεύς jeb grapheus - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amats un tituls radās Franku valstī (no lat. comes - "pavadonis, palīgs", piem. comes sacrarum largitionum – "galvenais mantzinis") VI-IX gs. grāfs (romāņu zemēs marķīzs) bija viena no augstākajām franku monarha galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (comitatus, shire, county) vācu zemēs jeb palatināta romāņu zemēs - pārvaldītājs, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"[2] juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā lēņa tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem - aristokrātijas rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). Anglijā pēc courtesy title principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās marķīza tituls.
Skat. arī: landgrāfs, markgrāfs, pfalcgrāfs, reingrāfs, vildgrāfs, altgrāfs, firstgrāfs, reihsgrāfs, burggrāfs, raugrāfs, gaugrāfs, vikonts
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (earl - no skandināvu jarl), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).
- ↑ Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.
- Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)
