Atšķirības starp "Ministeriālis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Ministeriālis''' (no lat. ''minister'' - "kalps"; viduslat. ''ministeriales'', vāc. ''Dienstmann'') - atkarībā no konteksta:
+
'''Ministeriālis''' (no lat. ''minister'' - "kalps"; viduslat. ''ministeriales'', angl. ''ministerialis'', vāc. ''Ministeriale, Dienstmann'', fr. ''ministériel'', kr. ''министериал'') - kalpotājs. Atkarībā no konteksta:
−
* '''1.''' [[Franku valsts|Franku valstī]] sākotnēji augstākās amatpersonas [[Karalis|karaļa]] galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji [[Province|provincēs]].
+
* '''1.''' [[Franku valsts|Franku valstī]] sākotnēji amatpersona [[Karalis|karaļa]] galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvis [[Province|provincē]].
−
* '''2.''' Vācu zemēs viduslaikos sākotnēji nebrīvs cilvēks. Vēlāk īpašs [[Monarhs|monarha]] kalps, kurš ieņēma atbildīgus amatus galmā vai karaļa [[Karadraudze|karadraudzē]]. XI gs. ''ministeriāļi'' sāka veidot īpašu [[Kārta|kārtu]], kas dzīvoja pēc t.s. ''dienesta tiesībām'' (lat. ''ius officiale'', vāc. ''Dienstrecht'') ar savu "galma tiesu" (vāc. ''Hofgericht''). Pretēji [[Vasalis|vasaļiem]], kuri savu [[Lēnis|lēņa]] dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ''ministeriāļi'' jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava lēņu kunga.
+
* '''2.''' Vācu zemēs sākotnēji dižciltīgo kalpotājs, kurš ieņēma kādu konkrētu amatu galmā vai karaļa [[Karadraudze|karadraudzē]], par dienestu saņemot īpašumā zemi (kas nebija [[lēnis]]). 11. gs. ministeriāļi sāka veidot īpašu [[Kārta|kārtu]], kas dzīvoja pēc t.s. ''dienesta tiesībām'' (lat. ''ius officiale'', vāc. ''Dienstrecht'') ar savu "galma tiesu" (vāc. ''Hofgericht''). Pretēji [[Vasalis|vasaļiem]], kuri savu [[Lēnis|lēņa]] dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ''ministeriāļi'' jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava kunga. Kaut arī vēlāk arī ''ministeriāļiem'' algas vietā par kalpošanu piešķīra zemes valdījumu, tomēr šie dienesta lēņi nebija tik vērtīgi kā [[Bruņniecība|bruņinieku]] lēņi. Ministeriāļi bieži mēģināja iegūt dienesta lēņus no vairākiem kungiem vai rast atbalstu augošajās pilsētās; ministeriālis varēja aizbēgt no sava kunga uz citu zemi un kļūt par turienes zemes kunga vasali. 14. gs. sākumā ministeriāļi transformējās par zemāko muižniecību ar mantojamu lēni.
 +
* '''3.''' Rātes ministeriālis (vāc. ''Rathsdiener'') – algots rātes kalpotājs (XVII gs. [[Libava|Libavā]] - 60 [[Dālderis|dālderu]] alga, bezmaksas dzīvokli, 10 ¼ dāldera malkai, algu kalponei un dažādus citus ienākumus).
 +
* '''4.''' Tiesas ministeriālis (''Ministerial'') - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] zemākais tiesas ierēdnis, iznēsāja tiesu pavēstes. Šāda amatpersona bija katrā no četrām hercogistes pirmās instances tiesām (Tukuma, Kuldīgas, Jelgavas un Sēlpils).
  
−
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Skat. arī: [[Magdeburgas dienesta tiesības]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 98. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 98. lpp.
 +
----
 +
* Arnold Benjamin. German Knighthood 1050–1300. - Clarendon Press: Oxford, 1985
 +
----
 +
* Wörterbuch der Burgen, Schlösser und Festungen. - Reclam: Stuttgart, 2004, ISBN 3-15-010547-1
 +
* Josef Fleckenstein. Rittertum und ritterliche Welt. - Siedler: Berlin, 2002, ISBN 3-88680-733-9
 +
* Werner Hechberger. Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. - Oldenbourg Verlag: München, 2004, ISBN 3-486-55083-7
 +
* Harald Herzog. Burgen und Schlösser. Geschichte und Typologie der Adelssitze im Kreis Euskirchen. - Rheinland-Verlag: Köln, 1989
 +
* Jan Ulrich Keupp. Dienst und Verdienst. Die Ministerialen Friedrich Barbarossas und Heinrichs VI. - Hiersemann: Stuttgart, 2002, ISBN 3-7772-0229-0
 +
* Fleckenstein Josef. Rittertum und ritterliche Welt. - Berlin, 2002
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
* [http://www.zum.de/Faecher/G//BW/Landeskunde/rhein/geschichte/mittelalter/salier/ministerial.htm Ministeriale und Bürger. // Die Zeit der Salier]
 +
* [http://books.google.de/books?id=O2gDAAAAQAAJ August von Fürth. Die Ministerialen. - Bachem: Köln, 1836]
 +
* [http://www.digizeitschriften.de/resolveppn/GDZPPN001328700 Heck Ph. Der Ursprung der sächsischen Dienstmannschaft. // Vierteljahrschrift für Sozial- und Wirtschaftsgeschichte, V. Band, 1907, S. 116–172]
 +
----
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_fwords/21693/МИНИСТЕРИАЛЫ Mинистериалы // Словари и энциклопедии на Академике]
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 12. augusts, plkst. 10.03

Ministeriālis (no lat. minister - "kalps"; viduslat. ministeriales, angl. ministerialis, vāc. Ministeriale, Dienstmann, fr. ministériel, kr. министериал) - kalpotājs. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Franku valstī sākotnēji amatpersona karaļa galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvis provincē.
  • 2. Vācu zemēs sākotnēji dižciltīgo kalpotājs, kurš ieņēma kādu konkrētu amatu galmā vai karaļa karadraudzē, par dienestu saņemot īpašumā zemi (kas nebija lēnis). 11. gs. ministeriāļi sāka veidot īpašu kārtu, kas dzīvoja pēc t.s. dienesta tiesībām (lat. ius officiale, vāc. Dienstrecht) ar savu "galma tiesu" (vāc. Hofgericht). Pretēji vasaļiem, kuri savu lēņa dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ministeriāļi jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava kunga. Kaut arī vēlāk arī ministeriāļiem algas vietā par kalpošanu piešķīra zemes valdījumu, tomēr šie dienesta lēņi nebija tik vērtīgi kā bruņinieku lēņi. Ministeriāļi bieži mēģināja iegūt dienesta lēņus no vairākiem kungiem vai rast atbalstu augošajās pilsētās; ministeriālis varēja aizbēgt no sava kunga uz citu zemi un kļūt par turienes zemes kunga vasali. 14. gs. sākumā ministeriāļi transformējās par zemāko muižniecību ar mantojamu lēni.
  • 3. Rātes ministeriālis (vāc. Rathsdiener) – algots rātes kalpotājs (XVII gs. Libavā - 60 dālderu alga, bezmaksas dzīvokli, 10 ¼ dāldera malkai, algu kalponei un dažādus citus ienākumus).
  • 4. Tiesas ministeriālis (Ministerial) - Kurzemes un Zemgales hercogistē zemākais tiesas ierēdnis, iznēsāja tiesu pavēstes. Šāda amatpersona bija katrā no četrām hercogistes pirmās instances tiesām (Tukuma, Kuldīgas, Jelgavas un Sēlpils).

Skat. arī: Magdeburgas dienesta tiesības

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 98. lpp.
  • Arnold Benjamin. German Knighthood 1050–1300. - Clarendon Press: Oxford, 1985
  • Wörterbuch der Burgen, Schlösser und Festungen. - Reclam: Stuttgart, 2004, ISBN 3-15-010547-1
  • Josef Fleckenstein. Rittertum und ritterliche Welt. - Siedler: Berlin, 2002, ISBN 3-88680-733-9
  • Werner Hechberger. Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. - Oldenbourg Verlag: München, 2004, ISBN 3-486-55083-7
  • Harald Herzog. Burgen und Schlösser. Geschichte und Typologie der Adelssitze im Kreis Euskirchen. - Rheinland-Verlag: Köln, 1989
  • Jan Ulrich Keupp. Dienst und Verdienst. Die Ministerialen Friedrich Barbarossas und Heinrichs VI. - Hiersemann: Stuttgart, 2002, ISBN 3-7772-0229-0
  • Fleckenstein Josef. Rittertum und ritterliche Welt. - Berlin, 2002

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ministeriālis&oldid=71973"