Atšķirības starp "Melngalvji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Melngalvji''' - kopš XIV gadsimta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] ierēdņu un kalpotāju brālība, kuri dēvēja sevi par "melngalvjiem" (atbilstoši to patronam – Sv. Maurīcijam). Brālība bija vairākās Ordeņa pilīs – [[Rīga|Rīgā]], [[Segevolda|Segevoldā]], [[Vendene|Vendenē]], [[Goldingena|Goldingenā]], [[Grobina|Grobinā]]. No Goldingenas un Grobinas melngalvju statūtiem iespējams minēt sekojošus melngalvju amatus: dzērienu devējs, rakstvedis, virtuves pārzinis, muižkungs (uzraugs), drēbnieks, pils kalējs, noliktavas pārzinis; tāpat audējas un saimnieces (''mejerschen''). Ordeņa melngalvji bijuši visai turīgi ļaudis, vairākkārtīgi aizdevuši naudu citiem ordeņa vasaļiem, ar tiem attiecības uzturējuši arī Rīgas melngalvji.
+
'''Melngalvji''' (lejasvc. ''Swarte hovede'') - atkarībā no konteksta:
 +
* '''1.''' Kopš XIV gadsimta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] ierēdņu un kalpotāju brālība, kuri dēvēja sevi par "melngalvjiem" (atbilstoši to patronam – Sv. Maurīcijam). Brālība bija vairākās Ordeņa pilīs – Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Kuldīgā, Grobiņā. No Kuldīgas un Grobiņas melngalvju statūtiem iespējams minēt sekojošus melngalvju amatus: dzērienu devējs, rakstvedis, virtuves pārzinis, muižkungs (uzraugs), drēbnieks, pils kalējs, noliktavas pārzinis, audējas un saimnieces (''mejerschen''). Ordeņa melngalvji bijuši visai turīgi ļaudis, vairākkārtīgi aizdevuši naudu citiem ordeņa vasaļiem, ar tiem attiecības uzturējuši arī Rīgas melngalvji.
 +
* '''2.''' [[Rīgas Melngalvju biedrība]]
  
[[Kategorija:Sabiedrība]]
+
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/004.htm Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga]
 +
 
 +
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]

Pašreizējā versija, 2011. gada 6. marts, plkst. 17.48

Melngalvji (lejasvc. Swarte hovede) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Kopš XIV gadsimta Livonijas ordeņa ierēdņu un kalpotāju brālība, kuri dēvēja sevi par "melngalvjiem" (atbilstoši to patronam – Sv. Maurīcijam). Brālība bija vairākās Ordeņa pilīs – Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Kuldīgā, Grobiņā. No Kuldīgas un Grobiņas melngalvju statūtiem iespējams minēt sekojošus melngalvju amatus: dzērienu devējs, rakstvedis, virtuves pārzinis, muižkungs (uzraugs), drēbnieks, pils kalējs, noliktavas pārzinis, audējas un saimnieces (mejerschen). Ordeņa melngalvji bijuši visai turīgi ļaudis, vairākkārtīgi aizdevuši naudu citiem ordeņa vasaļiem, ar tiem attiecības uzturējuši arī Rīgas melngalvji.
  • 2. Rīgas Melngalvju biedrība

Resursi internetā par šo tēmu