Atšķirības starp "Ungāru īpašvārdu atveidošana" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m (→Avots) |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
{| class="wikitable" | {| class="wikitable" | ||
! Burts vai burtkopa | ! Burts vai burtkopa | ||
| − | ! fonēma<br />(IPA) | + | ! fonēma<br />(IPA)<ref>[http://lv.wikipedia.org/wiki/IPA IPA - Starptautiskais fonētiskais alfabēts]</ref> |
! latviski | ! latviski | ||
! piemērs ungāru valodā | ! piemērs ungāru valodā | ||
| 390. rindiņa: | 390. rindiņa: | ||
* Latvisko sugas vārdu nepievieno, ja ģeogrāfiskais objekts nav nosaukts pēc citas vienības, vai arī ja sugas vārds iekļauts pašā nosaukumā: ''Balaton - Balatons'' (nevis ''Balatona ezers''), ''Imrehegy - Imreheģs'' ''(hegy - kalns)''. | * Latvisko sugas vārdu nepievieno, ja ģeogrāfiskais objekts nav nosaukts pēc citas vienības, vai arī ja sugas vārds iekļauts pašā nosaukumā: ''Balaton - Balatons'' (nevis ''Balatona ezers''), ''Imrehegy - Imreheģs'' ''(hegy - kalns)''. | ||
| − | == | + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== |
| − | * Sakse E. Ungāru īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā. - Rīga | + | {{atsauces}} |
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmus == | ||
| + | |||
| + | * Sakse E. Ungāru īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā. - Zinātne: Rīga, 1998., ISBN 5796611922 | ||
[[Kategorija:Valodniecības palīglīdzekļi]] | [[Kategorija:Valodniecības palīglīdzekļi]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 13. maijs, plkst. 13.14
Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa: ungāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Atveidojot citu pasaules reģionu ungāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. Piemēram "Nikolā Sarkozī" atveido pēc franču izrunas (Sarkozy), nevis pēc oriģinālā Sárközi - Šārkezi.
Satura rādītājs
Ungāru alfabēts
Mūsdienu ungāru alfabētā ietilps 44 burti un burtkopas, no kuriem 4 (Q, W, X, Y) tiek lietoti tikai aizguvumos no citām valodām: A, Á, B, C, Cs, D, Dz, Dzs, E, É, F, G, Gy, H, I, Í, J, K, L, Ly, M, N, Ny, O, Ó, Ö, Ő, P, Q, R, S, Sz, T, Ty, U, Ú, Ü, Ű, V, W, X, Y, Z, Zs
Fonētiskās atveidošanas tabula
| Burts vai burtkopa | fonēma (IPA)[1] |
latviski | piemērs ungāru valodā | piemērs latviešu valodā | piebildes |
|---|---|---|---|---|---|
| A a | [ɒ] | a | Békéscsaba | Bēkēščaba | |
| Á á | [aː] | ā | Pápa | Pāpa | |
| B b | [b] | b | Bábolna | Bābolna | |
| C c | [ts] | c | Cegléd | Ceglēda | |
| Ch ch | [tʃ] | č | Cholnoky | Čolnoki | Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos. Salikteņu sadures vietās atveido ar "c" un "h": Lacházy - Lachāzi |
| Cs cs | [tʃ] | č | Csongrád | Čongrāda | |
| D d | [d] | d | Dunakeszi | Dunakesi | |
| Dz dz | [dz] | dz | Galvenokārt svešas cilmes personvārdos | ||
| Dzs dzs | [dʒ] | dž | Dzsudzsák | Džudžāks | Galvenokārt svešas cilmes personvārdos |
| E e | [ɛ] | e | Esztergom | Estergoma | Izrunā vienmēr plats "e" |
| (Ë ë) | [e] | e | Neietilpst standarta alfabētā; tiek lietots, lai apzīmētu šaurā "e" nepieciešamību | ||
| É é | [eː] | ē | Edelény | Edelēņa | |
| F f | /f/ | f | Fekete | Fekete | |
| G g | [g] | g | Gárdony | Gārdoņa | |
| Gh gh | [g] | g | Balogh | Balogs | Galvenokārt senas cilmes personvārdos |
| Gy gy | [ɟ] | ģ | Gyöngyös | Ģenģeša | |
| H h | [h] | h | Hódmezővásárhely | Hodmezovāšārheja | |
| I i | [i] | i | Izsák | Ižāka | |
| Í í | [iː] | ī | Írottkő | Īrotkē | |
| J j | [j] | j | Jászberény | Jāsberēņa | |
| K k | [k] | k | Kecskemét | Kečkemēta | |
| L l | [l] | l | Lábatlan | Lābatlana | |
| Ly ly | [j] | j | Hódmezővásárhely | Hodmezovāsārheja | Ortogrāfiska tradīcija. Kādreiz lietots skaņas [ʎ] apzīmēšanai, tagad [j]. |
| M m | [m] | m | Mohács | Mohāča | |
| N n | [ŋ], [n] | n | Nagykanizsa | Naģkaniža | |
| Ny ny | [ɲ] | ņ | Nyírbátor | Ņīrbātora | |
| O o | [o] | o | Orosháza | Oroshāza | |
| Ó ó | [oː] | o | Ócsa | Oča | Izrunā gari (kā vārdā "opera"). |
| Ö ö | [ø] | e | Örkény | Erkēņa | |
| Ő ő | [øː] | ē | Őriszentpéter | Ērisentpētera | |
| P p | [p] | p | Püspökladány | Pispekladāņa | |
| (Q q) | Tikai svešvārdos; atveidot ar "k", "kv" vai "ku" pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem. | ||||
| R r | [r] | r | Rakamaz | Rakamaza | |
| S s | [ʃ] | š | Sásd | Šāšda | |
| Sz sz | [s] | s | Szarvas | Sarvaša | |
| T t | [t] | t | Téglás | Tēglāša | |
| Th th | [t] | t | Thököly | Tekejs | Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos. Salikteņu sadures vietās atveido ar "t" un "h": Szombathely - Sombatheja |
| Ts ts | [tʃ] | č | Áts | Āčs | Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos. |
| Ty ty | [c] | ķ | Tyukod | Ķukoda | |
| Tz tz | [ts] | c | Atzél | Acēls | Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos. |
| U u | [u] | u | Udvar | Udvara | |
| Ú ú | [uː] | ū | Újszász | Ūjsāsa | |
| Ü ü] | [y] | i | Üllő | Illē | |
| Ű ű | [yː] | ī | Fűzvölgy | Fīzvelģa | |
| V v | [v] | v | Vasvár | Vašvāra | |
| (W w) | [v] | v | Tikai svešvārdos; atveidot pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem. | ||
| (X x) | [ks] | ks | Tikai svešvārdos; atveidot pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem. | ||
| Y y | [i] | i | Lyka | Lika | Starp patskaņiem; kā palatalizētāju sk. "gy", "ly", "ny", "ty". |
| Z z | [z] | z | Záhony | Zāhoņa | |
| Zs zs | [ʒ] | ž | Zsuzsa | Žuža |
Atveidojot dubultos līdzskaņus, latviski to dubultojums saglabājas tikai līdzskaņiem ll, nn, ņņ, mm, rr. Saglabājami arī dubultojumi, kas veidojas salikteņu sadurēs: Holt-Tisza - Holttisa.
Dzimte
Ungāru valodā vārdus nešķir pēc gramatiskās dzimtes, tādēļ latviskojot dzimti piešķir pēc īpašvārda raksturojošā objekta; apdzīvotās vietas, administratīvās vienības, upes - sieviešu dzimtē, kalnus, ezerus - vīriešu dzimtē.
Deklinācija
- Pēc pirmās deklinācijas parauga lokāmi ungāru īpašvārdi, kas oriģinālā beidzas ar līdzkani, bet atveidojumā iegūst vīriešu dzimtes galotni "-s": Tamás - Tamāšs - Tamāšam.
- Pēc ceturtās deklinācijas parauga lokāmi:
- Īpašvārdi ar sieviešu dzimtes galotni "-a" vai "-ia": Vasvár - Vašvāra - Vašvārai, Mária - Māria - Māriai.
- Vīriešu vārdi ar galotni "-a": Gyula - Ģula - Ģulam.
- Pēc piektās deklinācijas parauga lokāmi vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi ar galotni "-e": Imre - Imre - Imrem, Biscke - Bičke - Bičkei.
- Nelokāmi ir īpašvārdi, kuri oriģinālā beidzas ar galotnēm "-é", "-i", "-ó", "-ő", "-u", "-ű" un "-y" (atveidojamais ar "-i"): Máté - Mātē, Erdei - Erdei, László - Lāslo, Kállay - Kāllai.
Vārdkopas
- Ja toponīms ir vārdkopa (ar vai bez defises) un pirmais vārds ir apzīmētājs, tad atveidojumā rakstāms kopā: Öreg-Túr - Eregtūra.
- Pārējās vārdkopas atveidojamas ar abām lokāmām daļām: Tengelic-Szőlőhegy - Tengelica-Sēlēheģa.
- Ar defisi pievienotos sugas vārdus raksta kopā defisi atmetot: Ősze-szék - Ēseseks (ezers).
- Latvisko sugas vārdu nepievieno, ja ģeogrāfiskais objekts nav nosaukts pēc citas vienības, vai arī ja sugas vārds iekļauts pašā nosaukumā: Balaton - Balatons (nevis Balatona ezers), Imrehegy - Imreheģs (hegy - kalns).
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmus
- Sakse E. Ungāru īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā. - Zinātne: Rīga, 1998., ISBN 5796611922
