Atšķirības starp "Lesings Gotholds Efraims" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
 
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 +
[[Attēls:Gotthold_Ephraim_Lessing.jpg‎|right|thumb|200px|1771. gadā gleznots portrets]]
 
'''Gotholds Efraims Lesings''' (''Gotthold Ephraim Lessing'', 1729.-1781.) – [[apgaismotājs]], filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis.
 
'''Gotholds Efraims Lesings''' (''Gotthold Ephraim Lessing'', 1729.-1781.) – [[apgaismotājs]], filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis.
  
−
Dzimis 1729. gada 22. janvārī Saksijas pilsētiņā Kamencā (''Kamenz''), luterāņu mācītāja Johana Gotfrīda (''Johann Gottfried Lessing'') ģimenē. 1737.-1741. gados mācījās dzimtās pilsētas skolā (''Lateinschule''). No 1737. gada mācījās pašmācības ceļā, līdz 1741. gada 22. jūnijā, ar tēva gādību saņēmis mācību stipendiju no fon karlovicu (''von Carlowitz'') ģimenes, uzsāka mācības ģimnāzijā Meisenē (''Fürstenschule St. Afra in Meißen''). 1746. gada 20 septembrī uzsāka teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Šajā laikā sāka interesēties par teātri, viņa pirmā komēdija "Jaunais zinātnieks" guva visai lielus panākumus.  
+
Dzimis 1729. gada 22. janvārī Saksijas pilsētiņā Kamencā (''Kamenz''), luterāņu mācītāja Johana Gotfrīda (''Johann Gottfried Lessing'') ģimenē. 1737.-1741. gados mācījās dzimtās pilsētas skolā (''Lateinschule''). No 1737. gada mācījās pašmācības ceļā, līdz 1741. gada 22. jūnijā, ar tēva gādību saņēmis mācību stipendiju no fon Karlovicu (''von Carlowitz'') ģimenes, uzsāka mācības ģimnāzijā Meisenē (''Fürstenschule St. Afra in Meißen''). 1746. gada 20 septembrī uzsāka teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Šajā laikā sāka interesēties par teātri, viņa pirmā komēdija "Jaunais zinātnieks" guva visai lielus panākumus. 1748. gadā pameta teoloģiju, lai studētu medicīnu Vitenbergas (''Wittenberg'') universitātē, paralēli studējot arī fiziku, filosofiju un retoriku. Absolvēja augstskolu 1752. gada 29. aprīlī, kā septiņu brīvo mākslu (''Seven Liberal Arts'') maģistrs. 1752. gada novembrī devās uz Berlīni, taču 1755. gada oktobrī atgriezās Leipcigā. Nākamajā gadā viņš kā Johana Vinklera (''Johann Gottfried Winkler'') kompanjons devās izglītības ceļojumā pa Eiropu, taču jau Amsterdamā [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] dēļ ceļojumu bija jāpārtrauc. 1758. gadā atgriezās Berlīnē, kur veltīja sevi literārajai darbībai. No 1760. līdz 1765. gadam strādāja Breslavā (''Breslau'') kā ģenerāļa Fridriha Tauencīna (''General Friedrich Bogislav von Tauentzien'') sekretārs. 1765. gadā atgriezās Berlīnē. No 1767. līdz 1769. gadam bija dramaturgs un konsultants Hamburgas Nacionālajā teātrī (līdz teātra bankrotam). Strādādams teātrī, iepazinās ar savu nākamo sievu Evu (''Eva King''), vēl precētu ar Engelbertu Kingu (''Engelbert King''). 1769. gadā  ievēlēts par Prūsijas karaliskās Zinātņu akadēmijas (''Königlich-Preußische Akademie der Wissenschaften'') ārzemju locekli. No 1770. gada 7. maija viņš ir bibliotekārs Volfenbitelas, (''Wolfenbüttel'') Braunšveigas un lineburgas (''Braunschweig und Lüneburg'') hercogistē, hercoga Augusta bibliotēkā (''Herzog August Bibliothek''). 14 Oktobris 1771. gada 14. oktobrī uzņemts [[Masoni|masonu]] [[Loža|ložā]] "Trīs Rozes" Hamburgā (savos darbos jūsmoja par teorētisko masonismu, taču nebija sajūsmā par organizācijas reālo darbību un dalībniekiem). 1771. gadā saderinājies ar atraitni Evu Kingu. Kopā ar līgavu vairākkārt apceļoja Itāliju, apstājoties uz laiku Milānā, Venēcijā, Florencē, Dženovā, Turīnā, Romā, Neapolē un Korsikā. 1776. gada 8. oktobrī salaulājās. 1777. gada Ziemassvētku vakarā piedzima dēls Traugots (''Traugott''), bet 1778. gada 10. janvārī Eva mira no dzemdību komplikācijām. 1779. gadā Lesinga veselība strauji pasliktinājās, līdz viņš mira 1781. gada 15. februārī.
−
 
 
−
No 1767. līdz 1769. gadam dzīvoja Hamburgā un aktīvi piedalījās teātra dzīvē. Strādāja par bibliotekāru Volfenbitelā, Braunšveigā. Miris tur 1781. gada 15. februārī.
 
  
 
Filosofijā Lesings nostājās pret ortodoksālo [[Garīdzniecība|garīdzniecību]], taču pieņēma Dievu kā "pasaules dvēseli". Tomēr reliģijai, pēc viņa domām, ir tikai ētiska nozīme. Savā darbā „Cilvēces audzināšana“ (1780.) kā mērķi postulēja tādu nākotnes sabiedrību, kas būtu brīva no piespiešanas un kurā reliģiju būtu nomainījis apgaismotais saprāts. Ar lugu "Zāras Sampsones jaunkundze" aizsāka drāmas žanru vācu teātrī. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Darbos „Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām“ (1766.) un „Hamburgas dramaturģija“ (1767.-1769.) postulēja reālisma principus dzejā un dramaturģijā, tēlotāja mākslu priekšmetu ierobežojot tikai ar skaistā sfēru. Lielu nozīmi piešķīra mākslas, it sevišķi teātra apgaismojošajai lomai. Centās definēt dažādu mākslas veidu un žanru daiļrades objektīvos likumus. Ar Lesinga devumu dramaturģijā sākās vācu klasiskā literatūra.
 
Filosofijā Lesings nostājās pret ortodoksālo [[Garīdzniecība|garīdzniecību]], taču pieņēma Dievu kā "pasaules dvēseli". Tomēr reliģijai, pēc viņa domām, ir tikai ētiska nozīme. Savā darbā „Cilvēces audzināšana“ (1780.) kā mērķi postulēja tādu nākotnes sabiedrību, kas būtu brīva no piespiešanas un kurā reliģiju būtu nomainījis apgaismotais saprāts. Ar lugu "Zāras Sampsones jaunkundze" aizsāka drāmas žanru vācu teātrī. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Darbos „Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām“ (1766.) un „Hamburgas dramaturģija“ (1767.-1769.) postulēja reālisma principus dzejā un dramaturģijā, tēlotāja mākslu priekšmetu ierobežojot tikai ar skaistā sfēru. Lielu nozīmi piešķīra mākslas, it sevišķi teātra apgaismojošajai lomai. Centās definēt dažādu mākslas veidu un žanru daiļrades objektīvos likumus. Ar Lesinga devumu dramaturģijā sākās vācu klasiskā literatūra.
13. rindiņa: 12. rindiņa:
 
* Tomēr savējie : dzeja : no cittautu literatūras pūra / sast., latviskojis Zintis Zīme - Celtne: Sigulda, 2006. - 141 lpp.
 
* Tomēr savējie : dzeja : no cittautu literatūras pūra / sast., latviskojis Zintis Zīme - Celtne: Sigulda, 2006. - 141 lpp.
 
* Lesings Gotholds Efraims. Nātans Gudrais: dramatiska dzeja 5 cēlienos. / tulk. J.Rainis. - A.Gulbja apgādība: Pēterburga, 1912.
 
* Lesings Gotholds Efraims. Nātans Gudrais: dramatiska dzeja 5 cēlienos. / tulk. J.Rainis. - A.Gulbja apgādība: Pēterburga, 1912.
 +
----
 +
* Wilfried Barner, Gunter E. Grimm, Helmut Kiesel und Martin Kramer. Lessing. Epoche – Werk – Wirkung. - C.H. Beck: München, 1998
 +
* Monika Fick. Lessing-Handbuch. Leben – Werk – Wirkung. - Metzler: Stuttgart, 2004, ISBN 3-476-01885-7
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/337309/Gotthold-Ephraim-Lessing Gotthold Ephraim Lessing (German author) - Britannica online encyclopedia]
 +
* [http://www.answers.com/topic/gotthold-ephraim-lessing Gotthold Ephraim Lessing - Biography from Answers.com]
 +
* [http://www.kirjasto.sci.fi/lessing.htm Gotthold Ephraim Lessing (1729-1781) - Books and Writers]
 +
----
 +
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/0001/bsb00016332/images/index.html?seite=355 Lessing, Gotthold Ephraim - Neue Deutsche Biographie]
 +
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00008377/images/index.html?seite=758 Lessing, Gotthold Ephraim - Allgemeine Deutsche Biographie]
 +
* [http://www.bbkl.de/l/Lessing_g_e.shtml Lessing, Gotthold Ephraim. - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118572121&method=simpleSearch Literatur von und über Gotthold Ephraim Lessing im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.zeno.org/Literatur/M/Lessing,+Gotthold+Ephraim Werke von Gotthold Ephraim Lessing - Zeno.org]
 +
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/l#a990 Werke von Gotthold Ephraim Lessing als Online-Texte - Project Gutenberg]
 +
* [http://www.bildungsserver.de/zeigen.html?seite=4167 Deutscher Bildungsserver: Pädagogische Materialien zu Gotthold Ephraim Lessing]
 +
----
 
* [http://www.philolog.ru/filolog/lessing.htm Лессинг Готхольд Эфраим. Лаокоон, или о границах живописи и поэзии.]
 
* [http://www.philolog.ru/filolog/lessing.htm Лессинг Готхольд Эфраим. Лаокоон, или о границах живописи и поэзии.]
 +
* [http://www.krugosvet.ru/enc/kultura_i_obrazovanie/literatura/LESSING_GOTHOLD_EFRAIM.html Лессинг Готхольд Эфраим - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»]
  
 
[[Kategorija:L]]
 
[[Kategorija:L]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 19. janvāris, plkst. 11.48

1771. gadā gleznots portrets

Gotholds Efraims Lesings (Gotthold Ephraim Lessing, 1729.-1781.) – apgaismotājs, filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis.

Dzimis 1729. gada 22. janvārī Saksijas pilsētiņā Kamencā (Kamenz), luterāņu mācītāja Johana Gotfrīda (Johann Gottfried Lessing) ģimenē. 1737.-1741. gados mācījās dzimtās pilsētas skolā (Lateinschule). No 1737. gada mācījās pašmācības ceļā, līdz 1741. gada 22. jūnijā, ar tēva gādību saņēmis mācību stipendiju no fon Karlovicu (von Carlowitz) ģimenes, uzsāka mācības ģimnāzijā Meisenē (Fürstenschule St. Afra in Meißen). 1746. gada 20 septembrī uzsāka teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Šajā laikā sāka interesēties par teātri, viņa pirmā komēdija "Jaunais zinātnieks" guva visai lielus panākumus. 1748. gadā pameta teoloģiju, lai studētu medicīnu Vitenbergas (Wittenberg) universitātē, paralēli studējot arī fiziku, filosofiju un retoriku. Absolvēja augstskolu 1752. gada 29. aprīlī, kā septiņu brīvo mākslu (Seven Liberal Arts) maģistrs. 1752. gada novembrī devās uz Berlīni, taču 1755. gada oktobrī atgriezās Leipcigā. Nākamajā gadā viņš kā Johana Vinklera (Johann Gottfried Winkler) kompanjons devās izglītības ceļojumā pa Eiropu, taču jau Amsterdamā Septiņgadu kara dēļ ceļojumu bija jāpārtrauc. 1758. gadā atgriezās Berlīnē, kur veltīja sevi literārajai darbībai. No 1760. līdz 1765. gadam strādāja Breslavā (Breslau) kā ģenerāļa Fridriha Tauencīna (General Friedrich Bogislav von Tauentzien) sekretārs. 1765. gadā atgriezās Berlīnē. No 1767. līdz 1769. gadam bija dramaturgs un konsultants Hamburgas Nacionālajā teātrī (līdz teātra bankrotam). Strādādams teātrī, iepazinās ar savu nākamo sievu Evu (Eva King), vēl precētu ar Engelbertu Kingu (Engelbert King). 1769. gadā ievēlēts par Prūsijas karaliskās Zinātņu akadēmijas (Königlich-Preußische Akademie der Wissenschaften) ārzemju locekli. No 1770. gada 7. maija viņš ir bibliotekārs Volfenbitelas, (Wolfenbüttel) Braunšveigas un lineburgas (Braunschweig und Lüneburg) hercogistē, hercoga Augusta bibliotēkā (Herzog August Bibliothek). 14 Oktobris 1771. gada 14. oktobrī uzņemts masonu ložā "Trīs Rozes" Hamburgā (savos darbos jūsmoja par teorētisko masonismu, taču nebija sajūsmā par organizācijas reālo darbību un dalībniekiem). 1771. gadā saderinājies ar atraitni Evu Kingu. Kopā ar līgavu vairākkārt apceļoja Itāliju, apstājoties uz laiku Milānā, Venēcijā, Florencē, Dženovā, Turīnā, Romā, Neapolē un Korsikā. 1776. gada 8. oktobrī salaulājās. 1777. gada Ziemassvētku vakarā piedzima dēls Traugots (Traugott), bet 1778. gada 10. janvārī Eva mira no dzemdību komplikācijām. 1779. gadā Lesinga veselība strauji pasliktinājās, līdz viņš mira 1781. gada 15. februārī.

Filosofijā Lesings nostājās pret ortodoksālo garīdzniecību, taču pieņēma Dievu kā "pasaules dvēseli". Tomēr reliģijai, pēc viņa domām, ir tikai ētiska nozīme. Savā darbā „Cilvēces audzināšana“ (1780.) kā mērķi postulēja tādu nākotnes sabiedrību, kas būtu brīva no piespiešanas un kurā reliģiju būtu nomainījis apgaismotais saprāts. Ar lugu "Zāras Sampsones jaunkundze" aizsāka drāmas žanru vācu teātrī. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Darbos „Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām“ (1766.) un „Hamburgas dramaturģija“ (1767.-1769.) postulēja reālisma principus dzejā un dramaturģijā, tēlotāja mākslu priekšmetu ierobežojot tikai ar skaistā sfēru. Lielu nozīmi piešķīra mākslas, it sevišķi teātra apgaismojošajai lomai. Centās definēt dažādu mākslas veidu un žanru daiļrades objektīvos likumus. Ar Lesinga devumu dramaturģijā sākās vācu klasiskā literatūra.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 234. lpp.
  • Lesings Gotholds Efraims. Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām. - Zvaigzne: Rīga, 1986. - 209 lpp.
  • Tomēr savējie : dzeja : no cittautu literatūras pūra / sast., latviskojis Zintis Zīme - Celtne: Sigulda, 2006. - 141 lpp.
  • Lesings Gotholds Efraims. Nātans Gudrais: dramatiska dzeja 5 cēlienos. / tulk. J.Rainis. - A.Gulbja apgādība: Pēterburga, 1912.
  • Wilfried Barner, Gunter E. Grimm, Helmut Kiesel und Martin Kramer. Lessing. Epoche – Werk – Wirkung. - C.H. Beck: München, 1998
  • Monika Fick. Lessing-Handbuch. Leben – Werk – Wirkung. - Metzler: Stuttgart, 2004, ISBN 3-476-01885-7

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Lesings_Gotholds_Efraims&oldid=22383"