Atšķirības starp "Logoss" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Logoss''' (sengr. ''λόγος'' – vārds, doma, saprāts) – termins, kas [[Antīkā filosofija|filosofijā]] sākotnēji apzīmēja vispārēju likumu, pasaules pamatu. Šajā nozīmē par to raksta [[Hērakleits no Efesas]]: viss notiek saskaņā ar ''logosu'', kas ir mūžīgs, vispārējs un nepieciešams. Metafiziķi (Hēgelis, Vindelbands, Trubeckojs u.c.) Hērakleita ''logosu'' traktē kā vispārējo saprātu. [[Stoiķi|Stoiķu]] mācībā ar terminu „logoss“ apzīmē fiziskās pasaules un garīgās pasaules likumu, ciktāl šīs pasaules saplust [[Panteisms|panteistiskā]] vienībā. [[Aleksandrijas skola]]s pārstāvis Filons (I gs.) izveidoja mācību par ''logosu'' kā par [[Platons|Platona]] ideju kopumu, kā arī par radošu spēku – starpnieku starp Dievu un pasauli. Līdzīga interpretācija sastopama [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] un [[Gnosticisms| | + | '''Logoss''' (sengr. ''λόγος'' – vārds, doma, saprāts) – termins, kas [[Antīkā filosofija|filosofijā]] sākotnēji apzīmēja vispārēju likumu, pasaules pamatu. Šajā nozīmē par to raksta [[Hērakleits no Efesas]]: viss notiek saskaņā ar ''logosu'', kas ir mūžīgs, vispārējs un nepieciešams. Metafiziķi (Hēgelis, Vindelbands, Trubeckojs u.c.) Hērakleita ''logosu'' traktē kā vispārējo saprātu. [[Stoiķi|Stoiķu]] mācībā ar terminu „logoss“ apzīmē fiziskās pasaules un garīgās pasaules likumu, ciktāl šīs pasaules saplust [[Panteisms|panteistiskā]] vienībā. [[Aleksandrijas skola]]s pārstāvis Filons (I gs.) izveidoja mācību par ''logosu'' kā par [[Platons|Platona]] ideju kopumu, kā arī par radošu spēku – starpnieku starp Dievu un pasauli. Līdzīga interpretācija sastopama [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] un [[Gnosticisms|gnostiķu]] mācībās un vēlāk [[kristietība]]s literatūrā, t.sk. ari [[Sholasti|sholastu]] mācībā ([[Erigena Joanns Skots|Erigena]] u.c.). Jaunajos laikos Hēgelis ar terminu „logoss“ apzīmēja absolūto jēdzienu. Austrumu filosofiskajās sistēmās paralēles šim jēdzienam var saskatīt terminu „[[dao]]“ un „[[dharma]]“ traktējumā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* [http://archimedes.fas.harvard.edu/cgi-bin/dict?name=lsj&lang=el&word=lo%2fgos&filter=GreekXlit Logos - Greek-English Lexicon] | * [http://archimedes.fas.harvard.edu/cgi-bin/dict?name=lsj&lang=el&word=lo%2fgos&filter=GreekXlit Logos - Greek-English Lexicon] | ||
---- | ---- | ||
| − | + | * [http://www.cultinfo.ru/fulltext/1/001/008/071/081.htm Логос - из Большой советской энциклопедии] | |
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Filosofijas vēsture]] |
Pašreizējā versija, 2010. gada 29. oktobris, plkst. 10.18
Logoss (sengr. λόγος – vārds, doma, saprāts) – termins, kas filosofijā sākotnēji apzīmēja vispārēju likumu, pasaules pamatu. Šajā nozīmē par to raksta Hērakleits no Efesas: viss notiek saskaņā ar logosu, kas ir mūžīgs, vispārējs un nepieciešams. Metafiziķi (Hēgelis, Vindelbands, Trubeckojs u.c.) Hērakleita logosu traktē kā vispārējo saprātu. Stoiķu mācībā ar terminu „logoss“ apzīmē fiziskās pasaules un garīgās pasaules likumu, ciktāl šīs pasaules saplust panteistiskā vienībā. Aleksandrijas skolas pārstāvis Filons (I gs.) izveidoja mācību par logosu kā par Platona ideju kopumu, kā arī par radošu spēku – starpnieku starp Dievu un pasauli. Līdzīga interpretācija sastopama neoplatonisma un gnostiķu mācībās un vēlāk kristietības literatūrā, t.sk. ari sholastu mācībā (Erigena u.c.). Jaunajos laikos Hēgelis ar terminu „logoss“ apzīmēja absolūto jēdzienu. Austrumu filosofiskajās sistēmās paralēles šim jēdzienam var saskatīt terminu „dao“ un „dharma“ traktējumā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 238.-239. lpp.
- Rosemary Desjardins. The Rational Enterprise: Logos in Plato’s Theaetetus. - Albany, 1990
- Joel Wilcox. The Origins of Epistemology in Early Greek Thought. - Lewiston: New York, 1994
- Anathon Aall. Geschichte der Logosidee in der griechischen Philosophie, 2 Bde. - Minerva: Frankfurt am Main, 1968
- Kelber W. Die Logos-lehre von Heraklit bis Origenes. - Stuttgart, 1958
- Трубецкой С.Н. Учение о логосе в его истории. - Москва, 1906
