Atšķirības starp "Karadraudze" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=32&Itemid=4 Buks A. Vikingi – korporatīvās saites un goda kodekss.] | * [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=32&Itemid=4 Buks A. Vikingi – korporatīvās saites un goda kodekss.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.sno.grsu.by/Docs/zbornik/nauka-2009/02-voen.pdf Мельников Е.В. История развития славянских дружин в период с VI по XIII вв. (.pdf)] | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] |
Pašreizējā versija, 2012. gada 6. jūnijs, plkst. 08.01
Karadraudze - (no gotu drauhts - "karakunga draugi"; kr. дружина, liet. draugè, draugyste, pol. družyna) - pastāvīga bruņotu karavīru grupa militāro un policejisko funkciju veikšanai, ko cilts līderis, klana vadonis vēlāk protovalsts valdnieks senjorālā monarhijā organizējis uz privāttiesību pamata. Visbiežāk pildīja arī garnizona funkcijas sava karakunga pilī. Par savu dienestu saņem uzturu un atalgojumu. Jau Senajā Romā lielie latifundisti uzturēja privātu karadraudzi (lat. buccellarii), kas ar uzticības zvērestu bija piesaistīti savam kungam. Arī citu Eiropas tautu aristokrātiem bija savas privātas karadraudzes, kuru locekļus franki dēvēja par pueri, langobardi - par gasindi, angļi un sakši - par thegn, ķelti - par vassus (acīmredzot no pēdējā cēlies bruņniecības vēlākais apzīmējums "vasalis"). Līdzīgas struktūras sabiedrībā parādās visai sen, sākot jau no Tacita pieminētajām ģermāņu karavīru kulta savienībām, kuras sastopamas jau III-V gs., ja ne agrāk.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 122 lpp.
