Atšķirības starp "Mērings Francis" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:FranzMehring.jpg|right|thumb|200px|]] |
'''Francis Mērings''' (''Franz Mehring'', 1846.-1919.) - vēsturnieks, literatūrzinātnieks un publicists. | '''Francis Mērings''' (''Franz Mehring'', 1846.-1919.) - vēsturnieks, literatūrzinātnieks un publicists. | ||
Dzimis 1846. gada 27. februārī [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistes]] Pomerānijas zemes mazpilsētā Šlavē (''Schlawe'', mūsd. Polijas Rietumpomožes vojevodiste, Slavno). Tēvs - atvaļināts virsnieks, nodokļu inspekcijas ierēdnis. Pamatizglītību Francis ieguva Graifenbergas (''Greifenberg'') ģimnāzijā. No 1866. līdz 1870. gadam studēja klasisko filoloģiju Leipcigas un Berlīnes universitātēs (studija laikā pievērsās žurnālistikai, kļūstot par liberāldemokrātiskas ievirzes laikraksta ''Die Zukunft'' līdzstrādnieku). Pēc filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanas Leipcigas universitātē, sāka strādāt laikrakstā ''Die Neue Zeit''. Prūsijas-Francijas kara (1870.-1871.) iespaidā savos uzskatos tuvinājās nacionālliberālismam. 1871,-1874. gados bija Oldenburgas korespondentbiroja (''Oldenberg’sche Korrespondenzbüro'') akreditētais reportieris [[Landtāgs|landtāgā]] un [[Reihstāgs|Reihstāgā]]. 80. gadu sākumā aizrāvās ar [[Markss Kārlis|Marksa]] un [[Engelss Frīdrihs|Engelsa]] idejām, pievēršoties [[Marksisms|marksismam]]. 1884. gadā Mērings kļuva par liberālā Berlīnes laikraksta ''Berliner Volkszeitung'' līdzstrādnieku (no 1889. gada tā redaktors), aktīvi kritizējot Bismarka kabineta īstenotās sociālās reformas. 1891. gadā iestājās Vācijas sociāldemokrātiskajā partijā, aktīvi pievēršoties publicistikai. 1902.-1907. gados sociāldemokrātu laikraksta ''Leipziger Volkszeitung'' redaktors. Mērings izdeva pirmos Marksa un Engelsa darbus. Iesaistījās [[Spartaka savienība]]s darbā, ''Die Internationale'' līdzizdevējs, viens no Vācijas komunistiskās partijas dibinātājiem 1918. gadā. Miris 1919. gada 28. janvārī Berlīnē. | Dzimis 1846. gada 27. februārī [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistes]] Pomerānijas zemes mazpilsētā Šlavē (''Schlawe'', mūsd. Polijas Rietumpomožes vojevodiste, Slavno). Tēvs - atvaļināts virsnieks, nodokļu inspekcijas ierēdnis. Pamatizglītību Francis ieguva Graifenbergas (''Greifenberg'') ģimnāzijā. No 1866. līdz 1870. gadam studēja klasisko filoloģiju Leipcigas un Berlīnes universitātēs (studija laikā pievērsās žurnālistikai, kļūstot par liberāldemokrātiskas ievirzes laikraksta ''Die Zukunft'' līdzstrādnieku). Pēc filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanas Leipcigas universitātē, sāka strādāt laikrakstā ''Die Neue Zeit''. Prūsijas-Francijas kara (1870.-1871.) iespaidā savos uzskatos tuvinājās nacionālliberālismam. 1871,-1874. gados bija Oldenburgas korespondentbiroja (''Oldenberg’sche Korrespondenzbüro'') akreditētais reportieris [[Landtāgs|landtāgā]] un [[Reihstāgs|Reihstāgā]]. 80. gadu sākumā aizrāvās ar [[Markss Kārlis|Marksa]] un [[Engelss Frīdrihs|Engelsa]] idejām, pievēršoties [[Marksisms|marksismam]]. 1884. gadā Mērings kļuva par liberālā Berlīnes laikraksta ''Berliner Volkszeitung'' līdzstrādnieku (no 1889. gada tā redaktors), aktīvi kritizējot Bismarka kabineta īstenotās sociālās reformas. 1891. gadā iestājās Vācijas sociāldemokrātiskajā partijā, aktīvi pievēršoties publicistikai. 1902.-1907. gados sociāldemokrātu laikraksta ''Leipziger Volkszeitung'' redaktors. Mērings izdeva pirmos Marksa un Engelsa darbus. Iesaistījās [[Spartaka savienība]]s darbā, ''Die Internationale'' līdzizdevējs, viens no Vācijas komunistiskās partijas dibinātājiem 1918. gadā. Miris 1919. gada 28. janvārī Berlīnē. | ||
| − | Uzskatos vērojama [[Vācu klasiskā filosofija|vācu klasiskās filosofijas]] pamats, kā arī [[Lasāls Ferdinands|Lasāla]] | + | Uzskatos vērojama [[Vācu klasiskā filosofija|vācu klasiskās filosofijas]] pamats, kā arī [[Lasāls Ferdinands|Lasāla]] ideju ietekme. Uzskatīja, ka dabas izzināšanai pietiek ar mehānistiskā materiālisma pamatu. Kā [[Marksisms|marksists]] pārstāvēja šīs ideoloģijas kreiso, radikālo spārnu. Publikācijās aktīvi apkaroja [[Revizionisms|revizionistiskās]] idejas ([[Bernšteins Eduards|Bernšteins]], Kamfmeijers u.c.), vērsās pret moderno socioloģiju ([[Brentano Francis|Brentano]], Barts u.c.) un pret neokantismu ("ētiskais sociālisms", "Vēsturiskais materiālisms", "Kants un sociālisms", "Kants, Dīcgens, Mahs un vēsturiskais materiālisms" u.c.). Centās pierādīt, ka savā būtībā [[Šopenhauers Arturs|Šopenhauera]], [[Nīče Fridrihs|Nīčes]], E.Hartmaņa koncepcijas bijušas reakcionāras un apspiestajām šķirām naidīgas. Pievērsies arī jauno laiku vēsturei, sarakstot "Vācijas sociāldemokrātijas vēsture" (4 sēj., 1897.-1898.), "Kārlis Markss" (1918.), "Leģenda par Lesingu" (1892.), "Apcerējumi par kara vēsturi un kara mākslu" u.c. Darbojās arī literatūrzinātnē, kur viņa zināmākais devums ir "Izlūkgājiens estētikā" (1898.-1899.) "Šillers" (1905.) u.c., kuros kritizēja Kanta estētiku, ideju par "mākslu mākslai", naturālismu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 28. februāris, plkst. 16.28
Francis Mērings (Franz Mehring, 1846.-1919.) - vēsturnieks, literatūrzinātnieks un publicists.
Dzimis 1846. gada 27. februārī Prūsijas karalistes Pomerānijas zemes mazpilsētā Šlavē (Schlawe, mūsd. Polijas Rietumpomožes vojevodiste, Slavno). Tēvs - atvaļināts virsnieks, nodokļu inspekcijas ierēdnis. Pamatizglītību Francis ieguva Graifenbergas (Greifenberg) ģimnāzijā. No 1866. līdz 1870. gadam studēja klasisko filoloģiju Leipcigas un Berlīnes universitātēs (studija laikā pievērsās žurnālistikai, kļūstot par liberāldemokrātiskas ievirzes laikraksta Die Zukunft līdzstrādnieku). Pēc filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanas Leipcigas universitātē, sāka strādāt laikrakstā Die Neue Zeit. Prūsijas-Francijas kara (1870.-1871.) iespaidā savos uzskatos tuvinājās nacionālliberālismam. 1871,-1874. gados bija Oldenburgas korespondentbiroja (Oldenberg’sche Korrespondenzbüro) akreditētais reportieris landtāgā un Reihstāgā. 80. gadu sākumā aizrāvās ar Marksa un Engelsa idejām, pievēršoties marksismam. 1884. gadā Mērings kļuva par liberālā Berlīnes laikraksta Berliner Volkszeitung līdzstrādnieku (no 1889. gada tā redaktors), aktīvi kritizējot Bismarka kabineta īstenotās sociālās reformas. 1891. gadā iestājās Vācijas sociāldemokrātiskajā partijā, aktīvi pievēršoties publicistikai. 1902.-1907. gados sociāldemokrātu laikraksta Leipziger Volkszeitung redaktors. Mērings izdeva pirmos Marksa un Engelsa darbus. Iesaistījās Spartaka savienības darbā, Die Internationale līdzizdevējs, viens no Vācijas komunistiskās partijas dibinātājiem 1918. gadā. Miris 1919. gada 28. janvārī Berlīnē.
Uzskatos vērojama vācu klasiskās filosofijas pamats, kā arī Lasāla ideju ietekme. Uzskatīja, ka dabas izzināšanai pietiek ar mehānistiskā materiālisma pamatu. Kā marksists pārstāvēja šīs ideoloģijas kreiso, radikālo spārnu. Publikācijās aktīvi apkaroja revizionistiskās idejas (Bernšteins, Kamfmeijers u.c.), vērsās pret moderno socioloģiju (Brentano, Barts u.c.) un pret neokantismu ("ētiskais sociālisms", "Vēsturiskais materiālisms", "Kants un sociālisms", "Kants, Dīcgens, Mahs un vēsturiskais materiālisms" u.c.). Centās pierādīt, ka savā būtībā Šopenhauera, Nīčes, E.Hartmaņa koncepcijas bijušas reakcionāras un apspiestajām šķirām naidīgas. Pievērsies arī jauno laiku vēsturei, sarakstot "Vācijas sociāldemokrātijas vēsture" (4 sēj., 1897.-1898.), "Kārlis Markss" (1918.), "Leģenda par Lesingu" (1892.), "Apcerējumi par kara vēsturi un kara mākslu" u.c. Darbojās arī literatūrzinātnē, kur viņa zināmākais devums ir "Izlūkgājiens estētikā" (1898.-1899.) "Šillers" (1905.) u.c., kuros kritizēja Kanta estētiku, ideju par "mākslu mākslai", naturālismu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 269. lpp.
- Thomas Höhle. Franz Mehring — Sein Weg zum Marxismus. - Berlin, 1964
- Josef Schleifstein. Franz Mehring. Sein marxistisches Schaffen 1891-1919. - Berlin, 1959
- Wilhelm Heinz Schröder. Sozialdemokratische Parlamentarier in den deutschen Reichs- und Landtagen 1867-1933. Biographien, Chronik und Wahldokumentation. - Düsseldorf, 1995, S. 609. ISBN 3-7700-5192-0
- Меринг Франц. Литературно-критические статьи в двух томах. - Академия: Москва, 1934, 747+601 с.
Resursi internetā par šo tēmu
- Franz Mehring (German historian and journalist) - Britannica Online Enciclopedia
- Franz Mehring - Marxist Writers
- Glen R. McDougall. Franz Mehring and the Problems of liberal Social Reform in Bismarckian Germany 1884-90: The Origins of Radical Marxism
- Меринг Франц - Биографическая справка
- Меринг Франц - Биография
- Меринг Франц - Словари и энциклопедии на Академике
- Меринг Франц. История войн и военного искусства.
- Меринг Франц. Карл Маркс - История его жизни. - Государственное издательство Политической литературы: Москва, 1957
- Франц Меринг. Биография Гейне.
