Atšķirības starp "Morelli Etjēns Gabriels" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | '''Etjēns Gabriels Morelli''' (''Etienne Gabriel Morelly'', XVIII gs.) – domātājs, [[Utopiskais sociālisms|utopiskais sociālists]]. | |
| − | '''Etjēns Gabriels Morelli''' (''Etienne Gabriel Morelly'', XVIII gs.) – domātājs, utopiskais | ||
| − | Dzimis ap 1718. gadu. Informācija par dzīvesgājumu minimāla – pieņemts uzskatīt, ka dzīvojis Vitrī le Fransuā (''Vitry-le-François''), kur bijis skolotājs. Autors pieciem apcerējumiem, kas izdoti laikā no 1743. līdz 1778. gadam. No tiem zināmākie ir „Baziliada jeb kuģa katastrofa pie peldošajām salām“ (''La Basiliade ou le Naufrage des îles flottantes''. 1753.), un tās kritikai veltītais „Dabas kodekss jeb īstais tās likumu gars“ (''Code de La Nature ou le véritable Esprit de ses Loix''. 1755.). Savos teorētiskajos uzskatos Morelli balstījās uz racionālismu, iestājās par saprātīgu sociālo iekārtu, pretstatot nesaprātīgai. Pastāvošā iekārta neesot saprātīga, jo esot maldu rezultāts, tāpēc jārada „teorētisku“ modeli jaunai, cilvēka dabai atbilstošākai iekārtai, un tās principus jādara zināmus sabiedrībai. Morelli pats par optimālāko uzskatīja centralizētu lauksaimniecības komūnu, ko pārvalda, pamatojoties uz vienotu saimniecisku plānu, ar ko regulē ražošanu un ienākumu sadali. Formulēja trīs galvenos sabiedrības pamatlikumus, kas viņaprā† atbilst dabas un saprāta prasībām: 1) jālikvidē privātīpašumu; 2) cilvēkiem jādod „eksistences tiesības“ un „tiesības uz darbu“; 3) visiem pilsoņiem obligāti jāstrādā. Hugenotu tradīcijā sludināja mērenību ēšanā, rotu, greznuma priekšmetu un izpriecu aizliegšanu, striktu sadzīves un laulības reglamentāciju. Viņa ietekme saskatāma XVIII-XIX gs. [[Utopiskais | + | Dzimis ap 1718. gadu. Informācija par dzīvesgājumu minimāla – pieņemts uzskatīt, ka dzīvojis Vitrī le Fransuā (''Vitry-le-François''), kur bijis skolotājs. Autors pieciem apcerējumiem, kas izdoti laikā no 1743. līdz 1778. gadam. No tiem zināmākie ir „Baziliada jeb kuģa katastrofa pie peldošajām salām“ (''La Basiliade ou le Naufrage des îles flottantes''. 1753.), un tās kritikai veltītais „Dabas kodekss jeb īstais tās likumu gars“ (''Code de La Nature ou le véritable Esprit de ses Loix''. 1755.). Savos teorētiskajos uzskatos Morelli balstījās uz racionālismu, iestājās par saprātīgu sociālo iekārtu, pretstatot nesaprātīgai. Pastāvošā iekārta neesot saprātīga, jo esot maldu rezultāts, tāpēc jārada „teorētisku“ modeli jaunai, cilvēka dabai atbilstošākai iekārtai, un tās principus jādara zināmus sabiedrībai. Morelli pats par optimālāko uzskatīja centralizētu lauksaimniecības komūnu, ko pārvalda, pamatojoties uz vienotu saimniecisku plānu, ar ko regulē ražošanu un ienākumu sadali. Formulēja trīs galvenos sabiedrības pamatlikumus, kas viņaprā† atbilst dabas un saprāta prasībām: 1) jālikvidē privātīpašumu; 2) cilvēkiem jādod „eksistences tiesības“ un „tiesības uz darbu“; 3) visiem pilsoņiem obligāti jāstrādā. Hugenotu tradīcijā sludināja mērenību ēšanā, rotu, greznuma priekšmetu un izpriecu aizliegšanu, striktu sadzīves un laulības reglamentāciju. Viņa ietekme saskatāma XVIII-XIX gs. [[Utopiskais sociālisms|utopisko sociālistu]] – [[Babefs Grakhs|Babefa]], [[Kabē Etjēns|Kabē]], [[Blankī Luijs Ogists|Blankī]] u.c. – darbos. |
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Morelli Etjēns Gabriels. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 281. lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 8. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article078132.html Значение слова "Морелли (утопич. коммунист)" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article078132.html Значение слова "Морелли (утопич. коммунист)" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
* [http://filosof.historic.ru/enc/item/f00/s07/a000708.shtml Морелли (18 в.) - Электронная библиотека по философии] | * [http://filosof.historic.ru/enc/item/f00/s07/a000708.shtml Морелли (18 в.) - Электронная библиотека по философии] | ||
| − | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/bse/166531/Морелли - Словари и энциклопедии на Академике] | + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/bse/166531/Морелли Морелли - Словари и энциклопедии на Академике] |
[[Kategorija:M]] | [[Kategorija:M]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 12.37
Etjēns Gabriels Morelli (Etienne Gabriel Morelly, XVIII gs.) – domātājs, utopiskais sociālists.
Dzimis ap 1718. gadu. Informācija par dzīvesgājumu minimāla – pieņemts uzskatīt, ka dzīvojis Vitrī le Fransuā (Vitry-le-François), kur bijis skolotājs. Autors pieciem apcerējumiem, kas izdoti laikā no 1743. līdz 1778. gadam. No tiem zināmākie ir „Baziliada jeb kuģa katastrofa pie peldošajām salām“ (La Basiliade ou le Naufrage des îles flottantes. 1753.), un tās kritikai veltītais „Dabas kodekss jeb īstais tās likumu gars“ (Code de La Nature ou le véritable Esprit de ses Loix. 1755.). Savos teorētiskajos uzskatos Morelli balstījās uz racionālismu, iestājās par saprātīgu sociālo iekārtu, pretstatot nesaprātīgai. Pastāvošā iekārta neesot saprātīga, jo esot maldu rezultāts, tāpēc jārada „teorētisku“ modeli jaunai, cilvēka dabai atbilstošākai iekārtai, un tās principus jādara zināmus sabiedrībai. Morelli pats par optimālāko uzskatīja centralizētu lauksaimniecības komūnu, ko pārvalda, pamatojoties uz vienotu saimniecisku plānu, ar ko regulē ražošanu un ienākumu sadali. Formulēja trīs galvenos sabiedrības pamatlikumus, kas viņaprā† atbilst dabas un saprāta prasībām: 1) jālikvidē privātīpašumu; 2) cilvēkiem jādod „eksistences tiesības“ un „tiesības uz darbu“; 3) visiem pilsoņiem obligāti jāstrādā. Hugenotu tradīcijā sludināja mērenību ēšanā, rotu, greznuma priekšmetu un izpriecu aizliegšanu, striktu sadzīves un laulības reglamentāciju. Viņa ietekme saskatāma XVIII-XIX gs. utopisko sociālistu – Babefa, Kabē, Blankī u.c. – darbos.
Literatūra par šo tēmu
- Morelli Etjēns Gabriels. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 281. lpp.
