Blankī Luijs Ogists
Luijs Ogists Blankī (Louis Auguste Blanqui, 1805.-1881.) – utopiskais komunists, publicists, revolucionārs. Dzimis 1805. gada 8. februārī Pužē-Tenjērā (Puget-Théniers), Francijas Alpos. 1815.-1830. gados studējis Parīzē, sākumā Kārļa Lielā koledžā, pēc tam universitātē studējis jurisprudenci un medicīnu. Iestājies karbonāriju slepenajā organizācijā, 1827. gadā bruņotas sacelšanās laikā ievainots. Piedalījies 1830. gada revolūcijā. Iestājies radikālajā Tautas draugu biedrībā (Amis du peuple), aktīvi publicējās biedrības avīzē. 1831. gadā par publikācijās pausto arestēts un ieslodzīts uz gadu cietumā. 1836. gadā arestēts par sprāgstvielu izgatavošanu un ieslodzīts cietumā uz 2 gadiem. 1839. gadā pēc Tautas draugu biedrības neveiksmīgā sacelšanās mēģinājuma arestē†s un 1840. gadā notiesāts uz nāvi, spriedumu nomainot ar mūža ieslodzījumu, kurā atradās līdz 1848. gada revolūcijai. 1848. gadā izveidojis Centrālo republikāņu biedrību (Societe republicaine centrale), maijā arestēts atkal un notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījumā, pēc neveiksmīga bēgšanas mēģinājuma ieslodzīts cietoksnī Korsikā, kur sabija līdz 1859. gada amnestijai. Pēc amnestijas atbrīvots un turpinājis aktīvi darboties ar mērķi gāzt varu valstī, līdz arestēts un notiesāts uz 4 gadiem ieslodzījumā cietuoksnī. 1865. gadā emigrēja uz Beļģiju, no kurienes vadīja paša organizētu strādnieku un studentu slepenu organizāciju Parīzē. Francijas-Prūsijas kara laikā izdeva avīzi "La patrie en danger" ("Tēvija briesmās"). Piedalījies 1870. gada 31. oktobra dumpī, 1871. gada 17. martā arestēts un ieslodzīts. Viņa sekotājiem, t.s. blankistiem bija visai ievērojama loma Parīzes Komūnā, kas ievēlēja Blankī par savu prezidentu, taču valdība atteicās atbrīvot viņu un apmainīt pret komunāru saņemtajiem ķīlniekiem. 1872. gadā viņam piespriests izsūtījums uz Jaunkaledoniju, taču veselības stāvokļa dēļ izsūtījums tika nomainīts ar ieslodzījumu cietoksnī. 1879. gadā kļuva par Bordo (Bordeaux) deputātu parlamentā (valdība neatzina vēlēšanu rezultātus un viņa deputāta mandāts netika apstiprināts). Miris Parīzē 1881. gada 1. janvārī. Savos uzskatos balstījās uz XVIII gs. materiālisma, ateisma, racionālisma izpratni un utopisko sociālismu (galvenokārt babefismu). Par vēstures progresa cēloni uzskatīja Apgaismības izplatīšanos. Vēstures gaitu aplūkoja kā evolūciju no pirmatnējās kopienas, cauri nākošajām fāzēm (feodālisms > kapitālisms > sociālisms) uz komunismu. Šī vēstures procesa paātrināšanas iespējas saskatīja organizētā bruņotā dumpī. Marksisti kritizēja Blankī par to, ka viņš neatzina "tautas masu vadošo lomu revolūcijā". Neatzina vispārēju vēlēšanu tiesību nozīmi uzskatot, ka valsti jāpārvalda "saprātīgā mazākuma diktatūrai". Viņa idejas (t.s. blankisms) ietekmēja XIX gs. radikālās politiskās kustības gan Francijā, gan arī citur Eiropā (piemēram, Krievijā t.s. narodņicismu).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 52. lpp.
- Karl Hans Bergmann. Blanqui, Ein Rebell im 19. Jahrhundert. - Frankfurt am Main, 1986; ISBN 3-593-33593-X
- Auguste Blanqui. Instruktionen für den Aufstand. - Frankfurt am Main, 1968
- Frank Deppe. Verschwörung, Aufstand und Revolution, Blanqui und das Problem der sozialen Revolution. - Frankfurt am Main, 1970
- Maurice Dommanget. Auguste Blanqui, Des origines à la Révolution de 1848 (Premiers combats et premières prisons) - Mouton, Paris, 1969
- Maurice Paz. Un révolutionnaire professionnel, Auguste Blanqui. - Fayard, Paris, 1984
- Défense du citoyen Louis-Auguste Blanqui devant la cour d’assises. - Paris, 1832
- Молчанов Н. Огюст Бланки. - Молодая гвардия, Москва, 1984
Resursi internetā par šo tēmu
- Auguste Blanqui (French socialist) -- Britannica Online Encyclopedia
- Louis-Auguste Blanqui Archive - Marxists Internet Archive
- Introduction to the Leaflet of L. A. Blanqui's Toast Sent to the Refugee Committee (1851.)
- Auguste Blanqui. Warning to the People (1851.)
- Auguste Blanqui - Ohio University
