Atšķirības starp "Pļehanovs Georgijs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra par šo tēmu)
m
 
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Georgijs Pļehanovs''' (''Плеханов Георгий Валентинович'') – kreisais domātājs, publicists, sociāldemokrātijas kustības aizsācējs un viens no vadītājiem [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]].
+
[[Attēls:Georgi_Plechanow.jpg‎|right|thumb|200px|]]
 +
'''Georgijs Pļehanovs''' (''Плеханов Георгий Валентинович''; 1856.-1918.) – kreisais domātājs, publicists, sociāldemokrātijas kustības aizsācējs un viens no vadītājiem [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]].
  
−
Dzimis 1856. gada 29. novembrī (11. decembrī) Gudalovkas ciemā (''Гудаловка''), Tambovas guberņā. Tēvs - atvaļināts virsnieks ([[štabskapitans]]). 1874. gadā uzsāka studijas Pēterburgas kalnu institūtā (''Петербургский горный институт''), taču to neabsolvēja, studijas pametot, 1876. gadā iestājoties [[Narodņicisms|narodņiku]] organizācijā „Zeme un brīvība“ (''Земля и воля'') un pievēršoties sabiedriskai darbībai. 1879. gadā, narodņikiem sašķeļoties, izveidoja pats savu nelegālu radikāļu grupu "Melnā pārdale" (''Чёрный передел''). 1880. gadā emigrēja uz Eiropu, kur iepazinās ar Marksa atziņām un kļuva par aktīvu marksistu. 1883. gadā Šveicē kopā ar domubiedriem izveidoja „Darba atbrīvošanas“ (''Освобождение труда'') grupu, ar mērķi propagandēt marksisma idejas Krievijā. 1894.-1895. gadu mijā bija viens no [[Krievu sociāldemokrātu savienība ārzemēs|Krievu sociāldemokrātu savienības]] izveidošanas iniciatoriem. 1900.-1903. gados darbojās sociāldemokrātu laikrakstā "Iskra" (''Искра'' - tulk. "dzirkstele"). Publicējās ar pseidonīmiem "Beltovs", "Maksimovs-Družbiņins" (''Н. Бе́льтов, А. С. Максимов-Дружбинин'') u.c. 1901. gadā viens no [[Krievu sociāldemokrātu ārzemju līga]]s dibinātājiem. 1903. gadā, sākot šķelties Krievijas sociāldemokrātijai radikāļos un mērenajos, pieslējās t.s. [[mazinieki]]em, uzņemoties vadīt to ideoloģisko pretstāvi [[lielinieki]]em. 1917. gada martā atgriezās Krievijā, taču netika pielaists darboties Pēterburgas strādnieku un zemnieku padomes izpildkomitejā un viņam nācās pievērsties publicistikai, strādājot laikrakstā "Jedinstvo"  (''Единство'' - tulk. "kopība"). Šajā laikā saasinājās viņa pretstāve lieliniekiem, ko tas, ka Pļehanovs nodēvēja [[Ļeņins|Ļeņina]] "Aprīļa tēzes" par "murgiem", tikai veicināja. [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsumu]] uzņēmis noliedzoši, un paredzot politiskās krīzes saasināšanos, pameta Pēterburgu. Miris 1918. gada 30. maijā Pitekjarvī, [[Somijas lielkņaziste|Somijas lielkņazistē]].
+
Dzimis 1856. gada 29. novembrī (11. decembrī) Gudalovkas ciemā (''Гудаловка''), Tambovas guberņā. Tēvs - atvaļināts virsnieks ([[štabskapitans]]). 1873. gadā absolvējis militāro ģimnāziju Voroņežā un iestājās Konstantina junkuru skolā Pēterburgā (''Константиновское юнкерское уч-ще''). 1874. gadā uzsāka studijas Pēterburgas kalnu institūtā (''Петербургский горный институт''), taču to neabsolvēja, studijas pametot, 1876. gadā iestājoties [[Narodņicisms|narodņiku]] organizācijā „Zeme un brīvība“ (''Земля и воля'') un pievēršoties sabiedriskai darbībai. 1879. gadā, narodņikiem sašķeļoties, izveidoja pats savu nelegālu radikāļu grupu "Melnā pārdale" (''Чёрный передел''). 1880. gadā emigrēja uz Eiropu, kur iepazinās ar Marksa atziņām un kļuva par aktīvu marksistu. 1883. gadā Šveicē kopā ar domubiedriem izveidoja „Darba atbrīvošanas“ (''Освобождение труда'') grupu, ar mērķi propagandēt marksisma idejas Krievijā. 1894.-1895. gadu mijā bija viens no [[Krievu sociāldemokrātu savienība ārzemēs|Krievu sociāldemokrātu savienības]] izveidošanas iniciatoriem. 1900.-1903. gados darbojās sociāldemokrātu laikrakstā "Iskra" (''Искра'' - tulk. "dzirkstele"). Publicējās ar pseidonīmiem "Beltovs", "Maksimovs-Družbiņins" (''Н. Бе́льтов, А. С. Максимов-Дружбинин'') u.c. 1901. gadā viens no [[Krievu sociāldemokrātu ārzemju līga]]s dibinātājiem. 1903. gadā, sākot šķelties Krievijas sociāldemokrātijai radikāļos un mērenajos, pieslējās t.s. [[mazinieki]]em, uzņemoties vadīt to ideoloģisko pretstāvi [[lielinieki]]em. 1917. gada martā atgriezās Krievijā, taču netika pielaists darboties Pēterburgas strādnieku un zemnieku padomes izpildkomitejā un viņam nācās pievērsties publicistikai, strādājot laikrakstā "Jedinstvo"  (''Единство'' - tulk. "kopība"). Šajā laikā saasinājās viņa pretstāve lieliniekiem, ko tas, ka Pļehanovs nodēvēja [[Ļeņins|Ļeņina]] "Aprīļa tēzes" par "murgiem", tikai veicināja. [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsumu]] nepieņēma un pameta Pēterburgu. Miris 1918. gada 30. maijā sanatorijā Pitekjarvī, [[Somijas lielkņaziste|Somijas lielkņazistē]].
  
 
Savos darbos „Kā attīstījies monistiskais uzskats par vēsturi“ (1895.), „Apcerējumi par materiālisma vēsturi“ (1896.), „Jautājums par personības lomu vēsturē“ (1898.) u.c. papildināja marksistisko domu, uzsvēra masu psiholoģijas nozīmi Eiropu pārņēmušanā ideju un koncepciju cīņā. Bija viens no marksistiskās estētikas un mākslas kritikas aizsācējiem, izveidoja savu koncepciju par mākslas izcelšanos, par mākslu kā īpašu sabiedrības dzīves atspoguļošanas formu, par reālismu kā tās būtību. Māksla marksismam ir daļa no „virsbūves”. Tā ir daļa no sabiedrības ideoloģijas (ar dažiem izņēmumiem) - elements sarežģītajā sociālās percepcijas struktūrā, kurš rāda, ka situāciju, kurā vienai sociālajai šķirai ir vara pār pārējām, vairums sabiedrības locekļu vai nu uzskata par „dabisku”, vai arī nesaskata to vispār. Tas nozīmē, ka lai saprastu literatūru, ir jāsaprot sociālais process kopumā, jo literatūra ir tā daļa. Pļehanovs to skaidro: „Laikmeta sociālo mentalitāti nosaka šā laikmeta sociālās attiecības. Tas nekur neparādās tik uzskatāmi kā mākslas un literatūras vēsturē”. No materiālistiskās kritikas viedokļa  pievērsās arī reliģijas lomai un vēsturei. Atzina t.s. hieroglifu jeb siblolu teoriju (tajā pirmais sāka lietot jēdzienu "hieroglifs"). Pedagoģijā pirmais pamatoja rotaļu sociālo būtību: rotaļas saturu nosaka sabiedriskie apstākļi, apkārtējo cilvēku darbs; bērns uzreiz nepiedalās, neiesaistās darbā, vispirms viņi rotaļās attēlo šo pieaugušo darbu un tikai pēc tam paši iesaistās. Tātad rotaļa ir sociāla gan pēc rakstura, gan pēc izcelšanās.  
 
Savos darbos „Kā attīstījies monistiskais uzskats par vēsturi“ (1895.), „Apcerējumi par materiālisma vēsturi“ (1896.), „Jautājums par personības lomu vēsturē“ (1898.) u.c. papildināja marksistisko domu, uzsvēra masu psiholoģijas nozīmi Eiropu pārņēmušanā ideju un koncepciju cīņā. Bija viens no marksistiskās estētikas un mākslas kritikas aizsācējiem, izveidoja savu koncepciju par mākslas izcelšanos, par mākslu kā īpašu sabiedrības dzīves atspoguļošanas formu, par reālismu kā tās būtību. Māksla marksismam ir daļa no „virsbūves”. Tā ir daļa no sabiedrības ideoloģijas (ar dažiem izņēmumiem) - elements sarežģītajā sociālās percepcijas struktūrā, kurš rāda, ka situāciju, kurā vienai sociālajai šķirai ir vara pār pārējām, vairums sabiedrības locekļu vai nu uzskata par „dabisku”, vai arī nesaskata to vispār. Tas nozīmē, ka lai saprastu literatūru, ir jāsaprot sociālais process kopumā, jo literatūra ir tā daļa. Pļehanovs to skaidro: „Laikmeta sociālo mentalitāti nosaka šā laikmeta sociālās attiecības. Tas nekur neparādās tik uzskatāmi kā mākslas un literatūras vēsturē”. No materiālistiskās kritikas viedokļa  pievērsās arī reliģijas lomai un vēsturei. Atzina t.s. hieroglifu jeb siblolu teoriju (tajā pirmais sāka lietot jēdzienu "hieroglifs"). Pedagoģijā pirmais pamatoja rotaļu sociālo būtību: rotaļas saturu nosaka sabiedriskie apstākļi, apkārtējo cilvēku darbs; bērns uzreiz nepiedalās, neiesaistās darbā, vispirms viņi rotaļās attēlo šo pieaugušo darbu un tikai pēc tam paši iesaistās. Tātad rotaļa ir sociāla gan pēc rakstura, gan pēc izcelšanās.  
18. rindiņa: 19. rindiņa:
 
* Baron Samuel H. Plekhanov: The Father of Russian Marxism. - Stanford University Press: Stanford, 1963
 
* Baron Samuel H. Plekhanov: The Father of Russian Marxism. - Stanford University Press: Stanford, 1963
 
* Georgi Plekhanov. Selected Philosophical Works in Five Volumes. - Progress Publishers: Moscow, 1974
 
* Georgi Plekhanov. Selected Philosophical Works in Five Volumes. - Progress Publishers: Moscow, 1974
 +
----
 +
* Fomin Vera. Die philosophischen Anschauungen G. W. Plechanows. - Dietz: Berlin, 1957
 +
* Predrag M. Grujic.: Čičerin, Plechanov und Lenin : Studien zur Geschichte des Hegelianismus in Russland. - Fink: München, 1985; ISBN 3-7705-1753-9
 +
* Detlef Jena. Georgi Walentinowitsch Plechanow: Historisch-politische Biographie. -  Dt. Verl. d. Wiss.: Berlin, 1989; ISBN 3-326-00325-0
 +
* Michail Jowtschuk, Irina Kurbatowa. Georgi Plechanow: Eine Biographie. - Dietz: Berlin, 1983
 +
* Richard Lorenz. Georgi Walentinowitsch Plechanow. // Klassiker des Sozialismus; München. / Walter Euchner (Hrsg.) - C.H. Beck: München, 1991; ISBN 3-406-35089-5; S. 251–263
 +
* Thies Ziemke. Marxismus und Narodničestvo: Entstehung und Wirken der Gruppe „Befreiung der Arbeit“. - Lang: Frankfurt am Main/Bern, 1980; ISBN 3-8204-6681-9
 
----
 
----
 
* Аптекман О.В. Георгий Валентинович Плеханов. Из личных воспоминаний. - Ленинград, 1924
 
* Аптекман О.В. Георгий Валентинович Плеханов. Из личных воспоминаний. - Ленинград, 1924
24. rindiņa: 32. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.marxists.org/archive/plekhanov/ Georgi Plekhanov - Marxists’ Internet Archive]
 +
* [http://www.spartacus.schoolnet.co.uk/RUSplekhanov.htm George Plekhanov - spartacus.schoolnet]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/plekhanov/1889/champ/index.htm Plekhanov Georgi. A New Champion of Autocracy, Or Mr. L. Tikhomirov’s Grief]
 +
* [http://www.archive.org/details/BourgeoisRevolution Plekhanov Georgi. Bourgeois Revolution.]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/plekhanov/1897/history/part1.htm Plekhanov G.V. The Materialist Conception of History.]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/plekhanov/1895/monist/index.htm Plekhanov G.V. The Development of the Monist View of History.]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/plekhanov/1897/belinski/index.htm Plekhanov G.V. Belinski and Rational Reality.]
 +
* [http://www.nlr.ru/eng/coll/manuscripts/plekhanov/ The Plekhanov House. - The National Library of Russia.]
 +
----
 +
* [http://www.marxists.org/deutsch/archiv/plechanow/index.htm Georgi Plechanow -  Marxists’ Internet Archive]
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118594982&method=simpleSearch Literatur von und über Georgi Walentinowitsch Plechanow im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
----
 
* [http://www.plehanovfond.ru/plekhanov1.html Плеханов Георгий Валентинович, биография.]
 
* [http://www.plehanovfond.ru/plekhanov1.html Плеханов Георгий Валентинович, биография.]
 +
* [http://www.hrono.ru/biograf/bio_p/plehanov_gv.php Плеханов Георгий Валентинович - hrono.ru]
 +
* [http://www.rea.ru/Main.aspx?page=Plekhanov_Georgijj_Valentinovich Плеханов Георгий Валентинович - rea.ru]
 +
* [http://galo.admlr.lipetsk.ru/Pages/kalendar2006/Decabr_11.htm Плеханов Георгий Валентинович - К 150-летию со дня рождения.]
 
* [http://www.plekhanovfound.ru/library/24t.htm Плеханов Г.В. Собрание сочинений. - Фонд Плеханова]
 
* [http://www.plekhanovfound.ru/library/24t.htm Плеханов Г.В. Собрание сочинений. - Фонд Плеханова]
 
* [http://www.marxists.org/russkij/plekhano/1895/tierry.htm Плеханов Г.В. Огюстен Тьерри и материалистическое понимание истории. (1895)]
 
* [http://www.marxists.org/russkij/plekhano/1895/tierry.htm Плеханов Г.В. Огюстен Тьерри и материалистическое понимание истории. (1895)]

Pašreizējā versija, 2010. gada 27. oktobris, plkst. 07.55

Georgi Plechanow.jpg

Georgijs Pļehanovs (Плеханов Георгий Валентинович; 1856.-1918.) – kreisais domātājs, publicists, sociāldemokrātijas kustības aizsācējs un viens no vadītājiem Krievijas impērijā.

Dzimis 1856. gada 29. novembrī (11. decembrī) Gudalovkas ciemā (Гудаловка), Tambovas guberņā. Tēvs - atvaļināts virsnieks (štabskapitans). 1873. gadā absolvējis militāro ģimnāziju Voroņežā un iestājās Konstantina junkuru skolā Pēterburgā (Константиновское юнкерское уч-ще). 1874. gadā uzsāka studijas Pēterburgas kalnu institūtā (Петербургский горный институт), taču to neabsolvēja, studijas pametot, 1876. gadā iestājoties narodņiku organizācijā „Zeme un brīvība“ (Земля и воля) un pievēršoties sabiedriskai darbībai. 1879. gadā, narodņikiem sašķeļoties, izveidoja pats savu nelegālu radikāļu grupu "Melnā pārdale" (Чёрный передел). 1880. gadā emigrēja uz Eiropu, kur iepazinās ar Marksa atziņām un kļuva par aktīvu marksistu. 1883. gadā Šveicē kopā ar domubiedriem izveidoja „Darba atbrīvošanas“ (Освобождение труда) grupu, ar mērķi propagandēt marksisma idejas Krievijā. 1894.-1895. gadu mijā bija viens no Krievu sociāldemokrātu savienības izveidošanas iniciatoriem. 1900.-1903. gados darbojās sociāldemokrātu laikrakstā "Iskra" (Искра - tulk. "dzirkstele"). Publicējās ar pseidonīmiem "Beltovs", "Maksimovs-Družbiņins" (Н. Бе́льтов, А. С. Максимов-Дружбинин) u.c. 1901. gadā viens no Krievu sociāldemokrātu ārzemju līgas dibinātājiem. 1903. gadā, sākot šķelties Krievijas sociāldemokrātijai radikāļos un mērenajos, pieslējās t.s. maziniekiem, uzņemoties vadīt to ideoloģisko pretstāvi lieliniekiem. 1917. gada martā atgriezās Krievijā, taču netika pielaists darboties Pēterburgas strādnieku un zemnieku padomes izpildkomitejā un viņam nācās pievērsties publicistikai, strādājot laikrakstā "Jedinstvo" (Единство - tulk. "kopība"). Šajā laikā saasinājās viņa pretstāve lieliniekiem, ko tas, ka Pļehanovs nodēvēja Ļeņina "Aprīļa tēzes" par "murgiem", tikai veicināja. Oktobra apvērsumu nepieņēma un pameta Pēterburgu. Miris 1918. gada 30. maijā sanatorijā Pitekjarvī, Somijas lielkņazistē.

Savos darbos „Kā attīstījies monistiskais uzskats par vēsturi“ (1895.), „Apcerējumi par materiālisma vēsturi“ (1896.), „Jautājums par personības lomu vēsturē“ (1898.) u.c. papildināja marksistisko domu, uzsvēra masu psiholoģijas nozīmi Eiropu pārņēmušanā ideju un koncepciju cīņā. Bija viens no marksistiskās estētikas un mākslas kritikas aizsācējiem, izveidoja savu koncepciju par mākslas izcelšanos, par mākslu kā īpašu sabiedrības dzīves atspoguļošanas formu, par reālismu kā tās būtību. Māksla marksismam ir daļa no „virsbūves”. Tā ir daļa no sabiedrības ideoloģijas (ar dažiem izņēmumiem) - elements sarežģītajā sociālās percepcijas struktūrā, kurš rāda, ka situāciju, kurā vienai sociālajai šķirai ir vara pār pārējām, vairums sabiedrības locekļu vai nu uzskata par „dabisku”, vai arī nesaskata to vispār. Tas nozīmē, ka lai saprastu literatūru, ir jāsaprot sociālais process kopumā, jo literatūra ir tā daļa. Pļehanovs to skaidro: „Laikmeta sociālo mentalitāti nosaka šā laikmeta sociālās attiecības. Tas nekur neparādās tik uzskatāmi kā mākslas un literatūras vēsturē”. No materiālistiskās kritikas viedokļa pievērsās arī reliģijas lomai un vēsturei. Atzina t.s. hieroglifu jeb siblolu teoriju (tajā pirmais sāka lietot jēdzienu "hieroglifs"). Pedagoģijā pirmais pamatoja rotaļu sociālo būtību: rotaļas saturu nosaka sabiedriskie apstākļi, apkārtējo cilvēku darbs; bērns uzreiz nepiedalās, neiesaistās darbā, vispirms viņi rotaļās attēlo šo pieaugušo darbu un tikai pēc tam paši iesaistās. Tātad rotaļa ir sociāla gan pēc rakstura, gan pēc izcelšanās.

Literatūra par šo tēmu

  • Pļehanovs. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 332.-333. lpp.
  • Pļehanovs G.V. Filozofisko darbu izlase : 5 sējumos / I sēj. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1958. - 750 lpp.
  • Pļehanovs G.V. Filozofisko darbu izlase : 5 sējumos / II sēj. - Latvijas Valsts Izdevniecība: Rīga, 1959. - 728 lpp.
  • Pļehanovs G.V. Filozofisko darbu izlase : 5 sējumos / III sēj. - Latvijas Valsts Izdevniecība: Rīga, 1961. - 700 lpp.
  • Pļehanovs G.V. Filozofisko darbu izlase : 5 sējumos / IV sēj. - Latvijas Valsts Izdevniecība: Rīga, 1962. - 826 lpp.
  • Pļehanovs G.V. Filozofisko darbu izlase : 5 sējumos / V sēj. - Latvijas Valsts Izdevniecība: Rīga, 1963. - 824 lpp.
  • Pļehanovs G.V. Māksla un literatūra. - Latvijas Valsts izdevniecība: Rīga, 1959.- 523 lpp.
  • Baron Samuel H. Plekhanov in Russian history and soviet historiography. - University of Pittsburgh Press: Pittsburgh, 1995. - 274 p.
  • Baron Samuel H. Plekhanov: The Father of Russian Marxism. - Stanford University Press: Stanford, 1963
  • Georgi Plekhanov. Selected Philosophical Works in Five Volumes. - Progress Publishers: Moscow, 1974
  • Fomin Vera. Die philosophischen Anschauungen G. W. Plechanows. - Dietz: Berlin, 1957
  • Predrag M. Grujic.: Čičerin, Plechanov und Lenin : Studien zur Geschichte des Hegelianismus in Russland. - Fink: München, 1985; ISBN 3-7705-1753-9
  • Detlef Jena. Georgi Walentinowitsch Plechanow: Historisch-politische Biographie. - Dt. Verl. d. Wiss.: Berlin, 1989; ISBN 3-326-00325-0
  • Michail Jowtschuk, Irina Kurbatowa. Georgi Plechanow: Eine Biographie. - Dietz: Berlin, 1983
  • Richard Lorenz. Georgi Walentinowitsch Plechanow. // Klassiker des Sozialismus; München. / Walter Euchner (Hrsg.) - C.H. Beck: München, 1991; ISBN 3-406-35089-5; S. 251–263
  • Thies Ziemke. Marxismus und Narodničestvo: Entstehung und Wirken der Gruppe „Befreiung der Arbeit“. - Lang: Frankfurt am Main/Bern, 1980; ISBN 3-8204-6681-9
  • Аптекман О.В. Георгий Валентинович Плеханов. Из личных воспоминаний. - Ленинград, 1924
  • Тютюкин С.В. Г.В. Плеханов. Судьба русского марксиста . - РОССПЭН: Москва, 1997. - 376 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Pļehanovs_Georgijs&oldid=28332"