Atšķirības starp "Runas vīri" versijām
m (Jauna lapa: '''Runas vīri, pagasta vietnieki, pagasta aizstāvji, vietnieku pulks''' - pagasta sapulcē uz 3 adiem ievēlētas pagasta pašvaldības amatpersonas, 8-...) |
m |
||
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Runas vīri, pagasta vietnieki, pagasta aizstāvji, vietnieku pulks''' - [[pagasta sapulce|pagasta sapulcē]] uz 3 | + | '''Runas vīri, pagasta vietnieki, pagasta aizstāvji, vietnieku pulks''' - [[pagasta sapulce|pagasta sapulcē]] uz 3 gadiem ievēlētas [[Pagasts|pagasta]] pašvaldības amatpersonas, 8-24 pagasta vecākā vietnieki (atkarībā no iedzīvotāju skaita pagastā). Ievēlēšanas kārtību un ievēlēto pienākumus no teica 1866. gada 19. februāra [[Baltijas guberņu pagastu likums]]. Puse ''runas vīru'' bija saimnieki, bet otra puse - bezzemnieki. Katru gadu pārvēlēja 1/3 ''runasvīru''. To sapulces sasauca pagasta vecākais ne retāk kā reizi gadā. ''Runas vīri'' pārzināja pagasta saimnieciskos un sabiedriskos jautājumus, lēma par pagasta zemes izmantošanu, pagasta līdzekļu izlietošanu, uzturamo iestāžu darbību, noteica nodokļu apjomu un to iekasēšanas kārtību, algas pagasta amatpersonām u.c. pašpārvaldes jautājumus. ''Runas vīru'' lēmumus īstenoja pagasta vecākais. 1917. gada decembrī ''runas vīru'' funkcijas pārņēma [[pagasta padome]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Pašreizējā versija, 2010. gada 22. oktobris, plkst. 19.27
Runas vīri, pagasta vietnieki, pagasta aizstāvji, vietnieku pulks - pagasta sapulcē uz 3 gadiem ievēlētas pagasta pašvaldības amatpersonas, 8-24 pagasta vecākā vietnieki (atkarībā no iedzīvotāju skaita pagastā). Ievēlēšanas kārtību un ievēlēto pienākumus no teica 1866. gada 19. februāra Baltijas guberņu pagastu likums. Puse runas vīru bija saimnieki, bet otra puse - bezzemnieki. Katru gadu pārvēlēja 1/3 runasvīru. To sapulces sasauca pagasta vecākais ne retāk kā reizi gadā. Runas vīri pārzināja pagasta saimnieciskos un sabiedriskos jautājumus, lēma par pagasta zemes izmantošanu, pagasta līdzekļu izlietošanu, uzturamo iestāžu darbību, noteica nodokļu apjomu un to iekasēšanas kārtību, algas pagasta amatpersonām u.c. pašpārvaldes jautājumus. Runas vīru lēmumus īstenoja pagasta vecākais. 1917. gada decembrī runas vīru funkcijas pārņēma pagasta padome.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 140. lpp.