Atšķirības starp "Prokls no Konstantinopoles" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
 
(5 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Proclus.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Proclus.png‎|right|thumb|200px|]]
−
'''Prokls no Konstantinopoles''' jeb '''Prokls Diadohs''' (''Πρόκλος ὁ Διάδοχος, Proclus hō Diādohos'', 410.-485.) – [[Neoplatonisms|filosofs]], neoplatoniķu Atēnu skolas vadītājs, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] sistematizētājs un [[Misticisms|mistiķis]].
+
'''Prokls no Konstantinopoles''' jeb '''Prokls Diadohs''' (''Πρόκλος ὁ Διάδοχος, Próklos ho Diádochos'', 412-485) – [[Neoplatonisms|filosofs]], neoplatoniķu Atēnu skolas vadītājs, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] sistematizētājs un [[Misticisms|mistiķis]].
  
−
Dzimis 412. gada 8. februārī<ref>Šo datumu min viņa skolnieks un biogrāfs Marins no Neapoles (''Μαρῖνος ὁ Νεάπολίτης''). </ref> Konstantinopolē, turīga likumziņa no Likijas (''Λυκία'') ģimenē. Gatavojoties turpināt tēva karjeru, puzaudža gados devās studēt retoriku Aleksandrijā, taču tur aizrāvās ar filosofiju ( skat. [[Aleksandrijas skola]]), sākot mācīties pie Olimpiodora jaunākā (''Ὀλύμπιόδωρος ὁ Νεώτερος''). Aptuveni 20 gadu vecumā Prokls devās uz Atēnām, kur mācījās [[Platona Akadēmija|Akadēmijā]], kuru tajā laikā vadīja [[Plutarhs no Atēnām]]. Kļuvis vispāratzīts kā spēcīgākais sava laika domātājs, viņš ap 450. gadu kļuva par skolas vadītāju. Aizrāvies ar vēlīnā pagānisma kultu [[Mistērijas|mistērijām]], interesējies par [[Astroloģija|astroloģiju]] un [[Maģija|maģiju]]. Visai aktīvi iesaistījies neoplatoniķu intelektuālajā pretstāvē [[kristietība]]s uzspiešanai, sarakstījis "Iebildumi pret kristiešiem" (darbs nav saglabājies), līdz bijis spiest bēgt uz [[Mazāzija|Mazāziju]], kur pavadījis vairākus gadus. Miris 485. gadā Atēnās.
+
Dzimis 412. gada 8. februārī<ref>Šo datumu min viņa skolnieks un biogrāfs Marins no Neapoles (''Μαρῖνος ὁ Νεαπολίτης''). </ref> Konstantinopolē, turīga likumziņa no Ksantas (''Ξάνθος'') Likijā (''Λυκία'') ģimenē. Gatavojoties turpināt tēva karjeru, pusaudža gados devās studēt retoriku un matemātiku Aleksandrijā, taču tur aizrāvās ar filosofiju ( skat. [[Aleksandrijas skola]]), sākot mācīties pie Olimpiodora Jaunākā (''Ὀλυμπιόδωρος ὁ Νεώτερος''). Aptuveni 20 gadu vecumā Prokls devās uz Atēnām, kur mācījās [[Platona Akadēmija|Akadēmijā]], kuru tajā laikā vadīja [[Plutarhs no Atēnām]]. Kļuvis vispāratzīts kā spēcīgākais sava laika domātājs, viņš ap 450. gadu kļuva par skolas vadītāju. Aizrāvies ar vēlīnā pagānisma kultu [[Mistērijas|mistērijām]], interesējies par [[Astroloģija|astroloģiju]] un [[Maģija|maģiju]]. Visai aktīvi iesaistījies neoplatoniķu intelektuālajā pretstāvē [[kristietība]]s uzspiešanai, sarakstījis "Iebildumi pret kristiešiem" (darbs nav saglabājies), līdz bijis spiest bēgt uz [[Mazāzija|Mazāziju]], kur pavadījis aptuveni gadu. Miris 485. gada 17. aprīlī Atēnās.
  
−
Izstrādāja dialektisko triaditātes koncepciju. Balstīdamies uz [[Platons|Platona]] domu, ka dievišķais atklājas daudzajā un daudzais tiecas pēc vienības, Prokls visa pastāvošā attīstībā atzina 3 pakāpes: atrašanos noteiktā stāvoklī, tiekšanos uz priekšu (attīstību) un tiekšanos atpakaļ (stabilitāti). Attīstība, pēc viņa domām, noris nevis dalīšanās vai pārveidošanās ceļā, bet gan spēku pārpilnības dēļ, vienam radot otru un pašam nemainoties. Galvenie darbi ir: "Teoloģiskais pirmpamats", "Par Platona teoloģiju".
+
Izstrādāja dialektisko triaditātes koncepciju. Balstīdamies uz [[Platons|Platona]] domu, ka dievišķais atklājas daudzajā un daudzais tiecas pēc vienības, Prokls visa pastāvošā attīstībā atzina trīs pakāpes: atrašanos noteiktā stāvoklī, tiekšanos uz priekšu (attīstību) un tiekšanos atpakaļ (stabilitāti). Attīstība, pēc viņa domām, noris nevis dalīšanās vai pārveidošanās ceļā, bet gan spēku pārpilnības dēļ, vienam radot otru un pašam nemainoties. Galvenie darbi ir: "Teoloģiskais pirmpamats" (''Στοιχείωσις θεολογική''), "Par Platona teoloģiju" (''Περὶ τῆς κατὰ Πλάτωνα θεολογίας'').
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====
13. rindiņa: 13. rindiņa:
  
 
* Prokls. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.
 
* Prokls. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.
 +
----
 +
* Rosan L.J. The philosophy of Proclus. The final phase of ancient thought. - New York, 1949
 +
* Gersh S.E. Kinesis akinetos. A study of spiritual motion in the philosophy of Proclus. - Brill: Leiden, 1973
 +
* Lowry J.M.P. The logical principles of Proclus’ Stoicheiosis theologikeas systematic ground of the cosmos. - Amsterdam, 1980
 +
* On Proclus and his influence in medieval philosophy. / Egbert P. Bos, Pieter A. Meijer (Ed.) - Brill: Leiden, 1992. ISBN 90-0409429-6
 +
* Proklos. Methode, Seelenlehre, Metaphysik. / Matthias Perkams, Rosa Maria Piccione (Ed.) - Brill: Leiden, 2006. ISBN 90-04-15084-6
 +
* John Phillips. Order from Disorder. Proclus' Doctrine of Evil and its Roots in Ancient Platonism. - Brill: Leiden, 2007. ISBN 978-90-04-16018-7
 +
* Lucas Siorvanes. Proclus: Neo-Platonic Philosophy and Science. - Edinburgh University Press: Edinburgh, 1996. ISBN 0-7486-07684
 +
----
 +
* Beierwaltes W. Proklos. Grundzuge seiner Metaphysik. - Klostermann: Frankfurt am Main, 1979
 +
* Werner Beierwaltes. Procliana. Spätantikes Denken und seine Spuren. - Klostermann: Frankfurt am Main, 2007. ISBN 978-3-465-03513-8
 +
* Werner Beierwaltes. Proklos. Grundzüge seiner Metaphysik. - Klostermann: Frankfurt am Main, 1979. ISBN 3-465-01353-0
 +
* Gyburg Radke. Das Lächeln des Parmenides. Proklos' Interpretationen zur Platonischen Dialogform. -Gruyter: Berlin, 2006. ISBN 3-11-019014-1
 +
* Markus Schmitz. Euklids Geometrie und ihre mathematiktheoretische Grundlegung in der neuplatonischen Philosophie des Proklos. - Königshausen & Neumann: Würzburg, 1997. ISBN 3-8260-1268-2
 +
----
 +
* Петров А.В. К истории религиозно-философской мысли поздней античности (учение Прокла о магических именах). // Вестник СПбГУ, сер. 2, 1995, вып. 4, с. 15-21
 +
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://www-history.mcs.st-andrews.ac.uk/Biographies/Proclus.html Proclus Diadochus. // MacTutor History of Mathematics archive]
 +
* [http://www.kheper.net/topics/Neoplatonism/Proclus-lifeof.html Proclus's Life and Teachings.]
 +
* [http://www.hiw.kuleuven.ac.be/dwmc/plato/proclus/proclusbiblio.html Bibliography: Proclus (covering the years 1990–2008)]
 +
* [http://www.tertullian.org/fathers/marinus_01_life_of_proclus.htm Marinus of Samaria. Proclus or Concerning Happiness.]
 +
* [http://www.archive.org/details/ProclusOnTheTheologyOfPlato-ElectronicEdition Proclus on the Theology of Plato.]
 +
* [http://www.archive.org/details/ProcluscommentaryOnTheTimaeusOfPlato Proclus:Commentary on the Timaeus of Plato.]
 +
* [http://www.archive.org/details/ProclusTenDoubtsConcerningProvidenceAndTheNatureOfEvil Proclus. Ten Doubts concerning Providence and the Nature of Evil.]
 +
* [http://www.archive.org/details/ThomasTaylorFragmentsThatRemainOfTheLostWritingsOfProclus Thomas Taylor. Fragments that Remain of the Lost Writings of Proclus.]
 +
* [http://www.hiw.kuleuven.be/dwmc/plato/proclus/proclused.html Editions and Translations Proclus]
 +
* [http://www.esotericism.co.uk/proclus-sacred.htm Stephen Ronan. Proclus and his On the Sacred Art.]
 +
* [http://www.esotericism.co.uk/proclus-signs.htm Stephen Ronan. Proclus Diadochus and his On the Signs of Divine Possession.]
 +
* [http://myweb.cableone.net/subru/platonictheology.html Proclus. Theologia Platonis.]
 +
----
 +
* [http://www.bautz.de/bbkl/p/proklos.shtml Proklos. // Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118641778&method=simpleSearch Literatur von und über Proklos im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
----
 +
* [http://psylib.org.ua/books/diogenl/txt14.htm Марин. Прокл, или О счастье.]
 +
* [http://www.centant.pu.ru/plat/proklos/index.htm Прокл Диадох - проект.]
  
 
[[Kategorija:P]]
 
[[Kategorija:P]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 3. novembris, plkst. 10.24

Attēls:Proclus.png

Prokls no Konstantinopoles jeb Prokls Diadohs (Πρόκλος ὁ Διάδοχος, Próklos ho Diádochos, 412-485) – filosofs, neoplatoniķu Atēnu skolas vadītājs, antīkās filosofijas sistematizētājs un mistiķis.

Dzimis 412. gada 8. februārī[1] Konstantinopolē, turīga likumziņa no Ksantas (Ξάνθος) Likijā (Λυκία) ģimenē. Gatavojoties turpināt tēva karjeru, pusaudža gados devās studēt retoriku un matemātiku Aleksandrijā, taču tur aizrāvās ar filosofiju ( skat. Aleksandrijas skola), sākot mācīties pie Olimpiodora Jaunākā (Ὀλυμπιόδωρος ὁ Νεώτερος). Aptuveni 20 gadu vecumā Prokls devās uz Atēnām, kur mācījās Akadēmijā, kuru tajā laikā vadīja Plutarhs no Atēnām. Kļuvis vispāratzīts kā spēcīgākais sava laika domātājs, viņš ap 450. gadu kļuva par skolas vadītāju. Aizrāvies ar vēlīnā pagānisma kultu mistērijām, interesējies par astroloģiju un maģiju. Visai aktīvi iesaistījies neoplatoniķu intelektuālajā pretstāvē kristietības uzspiešanai, sarakstījis "Iebildumi pret kristiešiem" (darbs nav saglabājies), līdz bijis spiest bēgt uz Mazāziju, kur pavadījis aptuveni gadu. Miris 485. gada 17. aprīlī Atēnās.

Izstrādāja dialektisko triaditātes koncepciju. Balstīdamies uz Platona domu, ka dievišķais atklājas daudzajā un daudzais tiecas pēc vienības, Prokls visa pastāvošā attīstībā atzina trīs pakāpes: atrašanos noteiktā stāvoklī, tiekšanos uz priekšu (attīstību) un tiekšanos atpakaļ (stabilitāti). Attīstība, pēc viņa domām, noris nevis dalīšanās vai pārveidošanās ceļā, bet gan spēku pārpilnības dēļ, vienam radot otru un pašam nemainoties. Galvenie darbi ir: "Teoloģiskais pirmpamats" (Στοιχείωσις θεολογική), "Par Platona teoloģiju" (Περὶ τῆς κατὰ Πλάτωνα θεολογίας).

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Šo datumu min viņa skolnieks un biogrāfs Marins no Neapoles (Μαρῖνος ὁ Νεαπολίτης).

Literatūra par šo tēmu

  • Prokls. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.
  • Rosan L.J. The philosophy of Proclus. The final phase of ancient thought. - New York, 1949
  • Gersh S.E. Kinesis akinetos. A study of spiritual motion in the philosophy of Proclus. - Brill: Leiden, 1973
  • Lowry J.M.P. The logical principles of Proclus’ Stoicheiosis theologikeas systematic ground of the cosmos. - Amsterdam, 1980
  • On Proclus and his influence in medieval philosophy. / Egbert P. Bos, Pieter A. Meijer (Ed.) - Brill: Leiden, 1992. ISBN 90-0409429-6
  • Proklos. Methode, Seelenlehre, Metaphysik. / Matthias Perkams, Rosa Maria Piccione (Ed.) - Brill: Leiden, 2006. ISBN 90-04-15084-6
  • John Phillips. Order from Disorder. Proclus' Doctrine of Evil and its Roots in Ancient Platonism. - Brill: Leiden, 2007. ISBN 978-90-04-16018-7
  • Lucas Siorvanes. Proclus: Neo-Platonic Philosophy and Science. - Edinburgh University Press: Edinburgh, 1996. ISBN 0-7486-07684
  • Beierwaltes W. Proklos. Grundzuge seiner Metaphysik. - Klostermann: Frankfurt am Main, 1979
  • Werner Beierwaltes. Procliana. Spätantikes Denken und seine Spuren. - Klostermann: Frankfurt am Main, 2007. ISBN 978-3-465-03513-8
  • Werner Beierwaltes. Proklos. Grundzüge seiner Metaphysik. - Klostermann: Frankfurt am Main, 1979. ISBN 3-465-01353-0
  • Gyburg Radke. Das Lächeln des Parmenides. Proklos' Interpretationen zur Platonischen Dialogform. -Gruyter: Berlin, 2006. ISBN 3-11-019014-1
  • Markus Schmitz. Euklids Geometrie und ihre mathematiktheoretische Grundlegung in der neuplatonischen Philosophie des Proklos. - Königshausen & Neumann: Würzburg, 1997. ISBN 3-8260-1268-2
  • Петров А.В. К истории религиозно-философской мысли поздней античности (учение Прокла о магических именах). // Вестник СПбГУ, сер. 2, 1995, вып. 4, с. 15-21

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Prokls_no_Konstantinopoles&oldid=28673"