Misticisms

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Misticisms jeb mistika (no gr. μυστικος, mistikōs - "noslēpums") - iracionāls pasaules skatījums, kura pamatā ir ticība pārdabiskiem spēkiem un cilvēka spējai gan kontaktēt ar tiem (gaišredzības, ekstāzes, atklāsmes ceļā), gan ietekmēt apkārtējo vidi un notikumus, pildot mistērijas, maģijas rituālus u.tml.

Pasaule tiek skaidrota nevis izmantojot analizējot faktus, filosofijas dedukciju, izziņu un loģiku, bet atbilstošī sākumā izdomātai teorijai, apkār vērojamos fenomenus piemērojot tai, nevis otrādi. Uztver pasauli kā nefoiksējamu un neizskaidrojamu pārdabisku spēku un to dažādāko izpausmju apkopojumu (ko nevar izskaidrot fiksēt un izmērīt, bet var tikai uztvert ar atklāsmes, ekstāzes palīdzību, ieejot transā, zīlējot, izmantojot zīlēšanas, maģijas, astroloģijas u.tml. metodes). Misticisma elementi ir lielākajā daļā seno laiku filosofijas sistēmu, visās reliģijās. Viduslaiku Rietumeiropas misticisms filosofijā saistās ar Bernāru no Klervo (1091.-1153.), Ekartu (1260.-1327.), Tauleru (1300.-1361.) u.c., jaunajos laikos - ar Bēmi, Svēdenborgu, brīvmūrniecību. Krievijā liela misticisma deva bija slavofilu koncepcijā (Solovjovs, Berdjajevs, Trubeckojs u.c.). Īpašu uzplaukumu piedzīvoja XIX-XX gs. mijā, kad radās virkne jaunu modernā misticisma jeb ezoterikas novirzienu (interese par spiritismu, telepātiju, gaišredzību u.c.). Jaunākajos laikos misticisms ievērojami ietekmēja nacisma ideoloģiju. Sadzīvē misticisms lielākā vai mazākā mērā pastāvējis lielākās daļas cilvēces pasaules uzskatā visos laikos un kultūrās, tā ietekmei mazliet samazinoties tikai jaunākajos laikos, un arī tad tikai sabiedrības izglītotākajā daļā. Tomēr ticība pārdabiskajam un pārliecība, ka to var saprast nevis ilgas izziņas procesā (un tam nepieciešamo zināšanu bāzes apgūšanā), bet ātri un viegli intuitīvas atklāsmes ceļā, ir populāra sabiedrības vairumā vēl joprojām.

Skat. arī okultisms, teosofija

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 277. lpp.
  • Mūks R. Reliģija un misticisms. - Cīrulis: Rīga, 1994. - 149 lpp.

  • Norman R. Rediscovery of Mysticism. // The Blackwell Companion to Modern Theology. / Gareth Jones ed. - Blackwell Publishing, 2004, 459 p.
  • Michael Sells. Mystical Languages of Unsaying. - University of Chicago Press: Chicago, 1994
  • Fanning Steven. Mystics of the Christian Tradition. - Routledge Press: New York, 2001
  • Louth Andrew. The Origins of the Christian Mystical Tradition. - Oxford University Press: Oxford, 2007. ISBN 978-0-19-929140-3
  • Mysticism, the Experience of the Devine: Medieval Wisdom. // Chronicle Books. - Labyrinth Publishing: London, 1994. ISBN 0-8118-0484-4
  • Elior Rachel. Jewish Mysticism: The Infinite Expression of Freedom. - The Littman Library of Jewish Civilization: Oxford/Portland/Oregon, 2007. ISBN 978-1-906764-04-3

  • Wörterbuch der Mystik. / Peter Dinzelbacher Hrsg. - Kröner: Stuttgart, 1998, ISBN 3-520-45602-8
  • Karl Albert. Einführung in die philosophische Mystik. - WBG: Darmstadt, 1996, ISBN 3-534-12948-2

  • Мистицизм: теория и история. - ИФРАН: Москва, 2008. - 203 с. ISBN 978-5-9540-0127-3
  • Басилов В.Н. Шаманство как ранняя форма мистицизма. // Вопросы научного атеизма. Вып.33. Москва, 1989. с. 94-108.
  • Энциклопедия мистицизма. - Литера: СПб., 1996.- 480 с. ISBN 5-86-617-050-7
  • Энциклопедия мистических терминов. / Авт. сост. С.Васильев и др. - АСТ: Москва, 2001. - 576 с.
  • Минин П. Главные направления древне-христианской мистики. - Сергиев Посад, 1916

Resursi internetā par šo tēmu