Atšķirības starp "Taisnīguma tiesības" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Taisnīguma tiesības''' (an. ''law of equity'') - tiesību sistēma Lielbritānijā, kurā galvenais tiesību avots ir [[vispārējās tiesības]], [[kanoniskās tiesības]] vai [[romiešu tiesības]], vadoties no teisnīguma. Izveidojās XIV gs. beigās, kad prasītāji, nerodot aizstāvību vispārējo tiesību tiesās, vērsās tieši pie [[Karalis|karaļa]], lai tas iztiesā "taisnīgi un žēlsirdīgi" | + | '''Taisnīguma tiesības''' (an. ''law of equity'') - tiesību sistēma Lielbritānijā, kurā galvenais tiesību avots ir [[vispārējās tiesības]], [[kanoniskās tiesības]] vai [[romiešu tiesības]], vadoties no teisnīguma. Izveidojās XIV gs. beigās, kad prasītāji, nerodot aizstāvību vispārējo tiesību tiesās, vērsās tieši pie [[Karalis|karaļa]], lai tas iztiesā "taisnīgi un žēlsirdīgi", kas šo pienākumu deleģēja [[Lorda kanclera tiesa|lorda kanclera tiesai]]. Lords kanclers, kurš pildīja karaļa [[Biktstēvs|biktstēva]] pienākumus un savā darbībā nebija saistīts ar vispārējo tiesu precedentiem, šīs lietas izstiesāja "pēc savas sirdsapziņas". Pastāvēja līdz XIX gs. otrajai pusei, kad ''taisnīguma tiesības'' saplūda ar vispārējām tiesībām. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://ingun4ik.blogspot.com/2008/11/tiesbu-sistmu-tiesbu-avotu-raksturojums.html Tiesību sistēmu tiesību avotu raksturojums un analīze.] | ||
| + | * [http://www.tm.gov.lv/lv/documents/petijumi/Work.Final-Supplemented.2009-11-23.lv.ievaba.pdf Bērziņa-Andersone I., Repšs A., Paparinskis M. Starptatiskās līgumtiesības. (.pdf)] | ||
[[Kategorija:Tiesību sistēmas]] | [[Kategorija:Tiesību sistēmas]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 30. novembris, plkst. 10.00
Taisnīguma tiesības (an. law of equity) - tiesību sistēma Lielbritānijā, kurā galvenais tiesību avots ir vispārējās tiesības, kanoniskās tiesības vai romiešu tiesības, vadoties no teisnīguma. Izveidojās XIV gs. beigās, kad prasītāji, nerodot aizstāvību vispārējo tiesību tiesās, vērsās tieši pie karaļa, lai tas iztiesā "taisnīgi un žēlsirdīgi", kas šo pienākumu deleģēja lorda kanclera tiesai. Lords kanclers, kurš pildīja karaļa biktstēva pienākumus un savā darbībā nebija saistīts ar vispārējo tiesu precedentiem, šīs lietas izstiesāja "pēc savas sirdsapziņas". Pastāvēja līdz XIX gs. otrajai pusei, kad taisnīguma tiesības saplūda ar vispārējām tiesībām.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 158. lpp.
