Atšķirības starp "Lietuvas Statūti" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lietuvas Statūti''' jeb '''Lietuvas Statūts''' (kr. ''Литовский статут'') - [[Lietuvas lielkņaziste]]s tiesību krājums, kas sākotnējā variantā stājās spēkā 1529. gada 29. septembrī (no 1544. lidz 1566. gadam izstrādāja otro redakciju, kas stājās spēkā 1566. gada 11. martā). Lietuvai apvienojoties ar Poliju un izveidojot [[Žečpospoļita|Žečpospoļitu]], 1588 . | + | [[Attēls:1_Lithuanian_Statute.jpg|right|thumb|200px|1529.]] |
| + | '''Lietuvas Statūti''' jeb '''Lietuvas Statūts''' (bltkr. ''Статута Літоўскага'', lit. ''Lietuvos statutai'', pol. ''Statuty litewskie'', kr. ''Литовский статут'', angl. ''Statutes of Lithuania'', vāc. ''Litauisches Statut'') - [[Lietuvas lielkņaziste]]s tiesību krājums, kas sākotnējā variantā stājās spēkā 1529. gada 29. septembrī (no 1544. lidz 1566. gadam izstrādāja otro redakciju, kas stājās spēkā 1566. gada 11. martā). Lietuvai apvienojoties ar Poliju un izveidojot [[Žečpospoļita|Žečpospoļitu]], 1588. gadā Statūtu pārstrādāja, papildinot ar poļu tiesībām. Trešā redakcija stājās spēkā 1589. gada 6. janvārī un bija spēkā līdz 1840. gadam. Viena no labākajām tā laika [[Kodifikācija|kodifikācijām]] Eiropā, sastāvēja no 14 nodaļām (Par valdnieka personu; Par karaklausību; Par šļahtas brīvībām; Par tiesnešiem un tiesu; Par pūru un kāzu dāvanu; Par aizbildnību; Par saistību rakstiem un pārdošanām; Par testamentiem; Par robežu lietām; Par mežu lietām; Par šļahtas krimināltiesībām; Par vienkāršo cilvēku krimināltiesībām; Par laupīšanu; Par zādzību), aptverot valststiesību, civiltiesību, zemes tiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas. | ||
Sākot ar 1677. gadu Statūts bija spēkā arī Latgalē ([[Inflantija]]). | Sākot ar 1677. gadu Statūts bija spēkā arī Latgalē ([[Inflantija]]). | ||
| 6. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163.-164. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163.-164. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Irena Valikonytė, Stanislovas Lazutka, Edvardas Gudavičius. Pirmasis Lietuvos Statutas (1529m.) - Vilnius, 2001. ISBN 5-415-01552-3 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://litopys.org.ua/statut2/st1566.htm Статут Вялікага княства Літоўскага 1566 года] | ||
| + | * [http://starbel.narod.ru/statut1588.htm Статут Вялікага княства Літоўскага 1588 года] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article070797.html Значение слова "Литовские статуты" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://bibliotekar.ru/bel2/173.htm Литовский Статут // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона] | ||
| + | * [http://www.pravoteka.ru/enc/3097.html Литовский Статут // Юридическая энциклопедия] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/sie/9772/ЛИТОВСКИЕ Литовские статуты // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://vostlit.narod.ru/Texts/Dokumenty/Litva/XVI/1520-40/Statut1529/pred.htm Статут Великого княжества Литовского 1529 года] | ||
| + | * [http://femidacenter.info/istoriya-gosudarstvennogo-stroitelstva/litovskij-statut-i-magdeburgskoe-pravo-ih-rol-v-razvitii-torgovli-i-tamozhennogo-dela-na-kievwine-hv-hvii-vv.html Павлов А. Литовский статут и Магдебургское право: их роль в развитии торговли и таможенного дела на Киевщине (XV-XVII вв.)] | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 11. decembris, plkst. 18.59
Lietuvas Statūti jeb Lietuvas Statūts (bltkr. Статута Літоўскага, lit. Lietuvos statutai, pol. Statuty litewskie, kr. Литовский статут, angl. Statutes of Lithuania, vāc. Litauisches Statut) - Lietuvas lielkņazistes tiesību krājums, kas sākotnējā variantā stājās spēkā 1529. gada 29. septembrī (no 1544. lidz 1566. gadam izstrādāja otro redakciju, kas stājās spēkā 1566. gada 11. martā). Lietuvai apvienojoties ar Poliju un izveidojot Žečpospoļitu, 1588. gadā Statūtu pārstrādāja, papildinot ar poļu tiesībām. Trešā redakcija stājās spēkā 1589. gada 6. janvārī un bija spēkā līdz 1840. gadam. Viena no labākajām tā laika kodifikācijām Eiropā, sastāvēja no 14 nodaļām (Par valdnieka personu; Par karaklausību; Par šļahtas brīvībām; Par tiesnešiem un tiesu; Par pūru un kāzu dāvanu; Par aizbildnību; Par saistību rakstiem un pārdošanām; Par testamentiem; Par robežu lietām; Par mežu lietām; Par šļahtas krimināltiesībām; Par vienkāršo cilvēku krimināltiesībām; Par laupīšanu; Par zādzību), aptverot valststiesību, civiltiesību, zemes tiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas.
Sākot ar 1677. gadu Statūts bija spēkā arī Latgalē (Inflantija).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163.-164. lpp.
- Irena Valikonytė, Stanislovas Lazutka, Edvardas Gudavičius. Pirmasis Lietuvos Statutas (1529m.) - Vilnius, 2001. ISBN 5-415-01552-3
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Литовские статуты" в Большой Советской Энциклопедии
- Литовский Статут // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона
- Литовский Статут // Юридическая энциклопедия
- Литовские статуты // Словари и энциклопедии на Академике
- Статут Великого княжества Литовского 1529 года
- Павлов А. Литовский статут и Магдебургское право: их роль в развитии торговли и таможенного дела на Киевщине (XV-XVII вв.)
