Atšķirības starp "Saliešu likumi" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Saliešu | + | '''Saliešu likumi''' (viduslat. ''Lex Salica'') jeb '''Saliešu tiesa''' (''Pactus legis Salicae'') - saliešu ([[Franki|franku]]) paražu tiesību krājums, pierakstīts 508.-511. gados (vēlāk papildināts ar [[Franku valsts]] karaļu [[Kapitulārijs|kapitulārijiem]]). Senākais [[Ģermāņi|ģermāņu]] tiesību avots, sarakstīts sliktā latīņu valodā ar franku vārdu iestarpinājumiem. Tiek uzskatīts par [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] un [[Kanoniskās tiesības|kanonisko tiesību]] vismazāk ietekmēto ģermāņu tiesību kopojumu. Sastāv galvenokārt no krimināltiesību un procesuāltiesību normām. Nenošķīra krimināl- un civilprocesu, nosakot to akuzācijas formu - lietu ierosināja tikai tad, ja pieprasīja prasītājs. Nepastāvēja iepriekšējā izmeklēšana. |
| − | Process bija mutisks, atklāts un formāls. Abām procesa pusēm bija vienlīdzīgas tiesības (t.sk. iesniegt pierādījumus /arī dokumentus/, uzaicināt lieciniekus utt.), kuras realizēja sacensības veidā. Galvenie tiesas pierādījumi bija tiesājamā atzīšanās (''confessio''). Vēl pieļāva [[Asinsatriebība|asinsatriebību]], taču jau bija raksturīga tā sauktā kompozīcijas jeb izlīguma sistēma: par tiesību pārkāpumiem bija paredzēts naudas sods (solīdos un denārijos), ko tiesa piesprieda vainīgajam - t.i. sīki atrunāta naudas sodu sistēma par dažādu fizisku kaitējumu nodarīšanu (arī morālu: likums aizliedza lamāties, apvainot otru lamuvārdiem). Tiesvedība paredzēja tiesu divkaujas (sievietēm atļāva savā vietā nolīgt cīnītājus), [[ordālijas]] u.c. rituālas darbības. Liela daļa veltīta lauksaimniecībai un lopkopībai. Likumā minētas tīrumu aizsardzības metodes pret robežpārkāpumiem, runāts par cūku ganāmpulka aizsardzība pret zagļiem u.c. Izteikta kazuistika, kas nozīmē, ka vispārīgu principiālu normu nav, bet katrs noteikums nosaka īpašu gadījumu. Ja kāds izdarīja noziegumu kādā citā zemē vai cilšu apmetnē, viņam bija tiesības pieprasīt, lai viņu tiesā pēc tādiem likumiem, kādi ir viņa zemē. Kārļa Lielā laikā | + | Process bija mutisks, atklāts un formāls. Abām procesa pusēm bija vienlīdzīgas tiesības (t.sk. iesniegt pierādījumus /arī dokumentus/, uzaicināt lieciniekus utt.), kuras realizēja sacensības veidā. Galvenie tiesas pierādījumi bija tiesājamā atzīšanās (''confessio''). Vēl pieļāva [[Asinsatriebība|asinsatriebību]], taču jau bija raksturīga tā sauktā kompozīcijas jeb izlīguma sistēma: par tiesību pārkāpumiem bija paredzēts naudas sods (solīdos un denārijos), ko tiesa piesprieda vainīgajam - t.i. sīki atrunāta naudas sodu sistēma par dažādu fizisku kaitējumu nodarīšanu (arī morālu: likums aizliedza lamāties, apvainot otru lamuvārdiem). Tiesvedība paredzēja tiesu divkaujas (sievietēm atļāva savā vietā nolīgt cīnītājus), [[ordālijas]] u.c. rituālas darbības. Liela daļa veltīta lauksaimniecībai un lopkopībai. Likumā minētas tīrumu aizsardzības metodes pret robežpārkāpumiem, runāts par cūku ganāmpulka aizsardzība pret zagļiem u.c. Izteikta kazuistika, kas nozīmē, ka vispārīgu principiālu normu nav, bet katrs noteikums nosaka īpašu gadījumu. Ja kāds izdarīja noziegumu kādā citā zemē vai cilšu apmetnē, viņam bija tiesības pieprasīt, lai viņu tiesā pēc tādiem likumiem, kādi ir viņa zemē. Pirmā ''Lex Salica'' redakcija tapusi Hlodviga laikā pirms 511. gada, bet būtiskākie tās papildinājumi un grozījumi veikti karaļa Pipina Īsā laikā (763.-764.) un Kārļa Lielā laikā (Āhenas reihstāgā 802.-803.), kad krājumis tika rediģēts, un tika izdots kā jauna versija ''Lex emendata'', ko apstiprināja par likumu. Vietām bija spēkā līdz pat XI-XII gs. (Lombardijā, Tirolē). |
| + | |||
| + | Skat. [[barbaru tiesības]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp. | ||
| − | * Zemītis G., Osipova S | + | * Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 152.-188. lpp. |
---- | ---- | ||
* Drew Katherine Fischer. The laws of the Salian Franks (Pactus legis Salicae). - University of Pennsylvania Press: Philadelphia, 1991, ISBN 0-8122-8256-6/ISBN 0-8122-1322-X | * Drew Katherine Fischer. The laws of the Salian Franks (Pactus legis Salicae). - University of Pennsylvania Press: Philadelphia, 1991, ISBN 0-8122-8256-6/ISBN 0-8122-1322-X | ||
| 30. rindiņa: | 32. rindiņa: | ||
* [http://openlibrary.org/books/OL6943735M/Lex_salica Lex salica (Open Library)] | * [http://openlibrary.org/books/OL6943735M/Lex_salica Lex salica (Open Library)] | ||
* [http://worid-of-books.com/?id=ShErAAAAYAAJ Capitularien zur Lex Salica. / Jakob Friedrich Behrend, Alfred Boretius Ed. - Guttentag, 1874 - 163 p. (free download)] | * [http://worid-of-books.com/?id=ShErAAAAYAAJ Capitularien zur Lex Salica. / Jakob Friedrich Behrend, Alfred Boretius Ed. - Guttentag, 1874 - 163 p. (free download)] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.uni-protokolle.de/Lexikon/Lex_Salica.html Die Lex Salica (Pactus Legis Salicae) - protokolle.de] | ||
| + | * [http://www.zeno.org/Meyers-1905/A/Salisches+Gesetz Salisches Gesetz - zeno.org] | ||
| + | * [http://www.worldlingo.com/ma/dewiki/de/Lex_Salica Die Lex Salica (Pactus Legis Salicae) - worldlingo.com] | ||
| + | * [http://www.enzyklo.de/Begriff/Salisches%20Gesetz Salisches Gesetz - Enzyklopädie] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.hist.msu.ru/ER/Etext/salic.htm Салическая правда] | * [http://www.hist.msu.ru/ER/Etext/salic.htm Салическая правда] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 19. februāris, plkst. 15.01
Saliešu likumi (viduslat. Lex Salica) jeb Saliešu tiesa (Pactus legis Salicae) - saliešu (franku) paražu tiesību krājums, pierakstīts 508.-511. gados (vēlāk papildināts ar Franku valsts karaļu kapitulārijiem). Senākais ģermāņu tiesību avots, sarakstīts sliktā latīņu valodā ar franku vārdu iestarpinājumiem. Tiek uzskatīts par romiešu tiesību un kanonisko tiesību vismazāk ietekmēto ģermāņu tiesību kopojumu. Sastāv galvenokārt no krimināltiesību un procesuāltiesību normām. Nenošķīra krimināl- un civilprocesu, nosakot to akuzācijas formu - lietu ierosināja tikai tad, ja pieprasīja prasītājs. Nepastāvēja iepriekšējā izmeklēšana. Process bija mutisks, atklāts un formāls. Abām procesa pusēm bija vienlīdzīgas tiesības (t.sk. iesniegt pierādījumus /arī dokumentus/, uzaicināt lieciniekus utt.), kuras realizēja sacensības veidā. Galvenie tiesas pierādījumi bija tiesājamā atzīšanās (confessio). Vēl pieļāva asinsatriebību, taču jau bija raksturīga tā sauktā kompozīcijas jeb izlīguma sistēma: par tiesību pārkāpumiem bija paredzēts naudas sods (solīdos un denārijos), ko tiesa piesprieda vainīgajam - t.i. sīki atrunāta naudas sodu sistēma par dažādu fizisku kaitējumu nodarīšanu (arī morālu: likums aizliedza lamāties, apvainot otru lamuvārdiem). Tiesvedība paredzēja tiesu divkaujas (sievietēm atļāva savā vietā nolīgt cīnītājus), ordālijas u.c. rituālas darbības. Liela daļa veltīta lauksaimniecībai un lopkopībai. Likumā minētas tīrumu aizsardzības metodes pret robežpārkāpumiem, runāts par cūku ganāmpulka aizsardzība pret zagļiem u.c. Izteikta kazuistika, kas nozīmē, ka vispārīgu principiālu normu nav, bet katrs noteikums nosaka īpašu gadījumu. Ja kāds izdarīja noziegumu kādā citā zemē vai cilšu apmetnē, viņam bija tiesības pieprasīt, lai viņu tiesā pēc tādiem likumiem, kādi ir viņa zemē. Pirmā Lex Salica redakcija tapusi Hlodviga laikā pirms 511. gada, bet būtiskākie tās papildinājumi un grozījumi veikti karaļa Pipina Īsā laikā (763.-764.) un Kārļa Lielā laikā (Āhenas reihstāgā 802.-803.), kad krājumis tika rediģēts, un tika izdots kā jauna versija Lex emendata, ko apstiprināja par likumu. Vietām bija spēkā līdz pat XI-XII gs. (Lombardijā, Tirolē).
Skat. barbaru tiesības
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
- Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 152.-188. lpp.
- Drew Katherine Fischer. The laws of the Salian Franks (Pactus legis Salicae). - University of Pennsylvania Press: Philadelphia, 1991, ISBN 0-8122-8256-6/ISBN 0-8122-1322-X
- Hans Achim Roll. Zur Geschichte der Lex Salica-Forschung. - Scientia: Aalen, 1972, ISBN 3-511-02837-X
- Leges–Gentes–Regna. Zur Rolle von germanischen Rechtsgewohnheiten und lateinischer Schrifttradition bei der Ausbildung der frühmittelalterlichen Rechtskultur. / Dilcher G., Distler E.M. Hrsg. - Erich Schmidt Verlag: Berlin, 2006, ISBN 3-503-07973-4
- Hendrik Kern. Die Glossen In Der Lex Salica Und Die Sprache Der Salischen Franken. - Kessinger Publishing , 2010, ISBN 1161258698
- Салическая правда. - Образц. тип. им. Жданова: Москва, 1950
Resursi internetā par šo tēmu
- PACTUS LEGIS SALICAE
- Leges Francorum salicae et ripuariorum. - Service Commun de la Documentation University of Strasbourg - Digital old books
- LEX SALICA - LOI SALIQUE - manuscrit 65 (suppl. lat.)
- Salic Law (Germanic law) - Britannica Online Encyclopedia
- The Salic Law - heraldica.org
- Leges barbarorum // Catholic Encyclopedia
- Turnbull A. Lex Salica and the Carolingian ‘Frankish’ Past.
- Full text of "Lex salica: the ten texts with the glosses, and the lex emendata"
- Lex salica (Open Library)
- Capitularien zur Lex Salica. / Jakob Friedrich Behrend, Alfred Boretius Ed. - Guttentag, 1874 - 163 p. (free download)
- Die Lex Salica (Pactus Legis Salicae) - protokolle.de
- Salisches Gesetz - zeno.org
- Die Lex Salica (Pactus Legis Salicae) - worldlingo.com
- Salisches Gesetz - Enzyklopädie
