Atšķirības starp "Ulems" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ulems''' (ar. ''عالم - alim'' - "zinātājs, zinātņu vīrs") - [[Musulmaņi|musulmaņu]] zemēs kopapzīmējums izglītotiem ļaudīm, teoloģijas, tiesību u.c. zinātņu ekspertiem. | + | '''Ulems''' (ar. ''عالم - alim'' - "zinātājs, zinātņu vīrs"; an. ''ulama'', vc. ''Ulama'', kr. ''улем'') - [[Musulmaņi|musulmaņu]] zemēs kopapzīmējums izglītotiem ļaudīm, teoloģijas, tiesību u.c. zinātņu ekspertiem. |
Viduslaikos ''ulemi'' veidoja ko līdzīgu [[kārta]]i, sīkāk daloties nosacītās korporācijās (bez izteiktas struktūras, drīzāk kā piederība amatam) pēc nodarbes veida (tiesvedībā, administrācijā vai izglītības sistēmā) un piederības kādai [[mazbaha]]i. Norobežojās no filosofiem un [[Sufisms|sufijiem]]. Kopš XVI gs., izveidoja kārtu ar savu sociālo un tiesisko statusu, kopīgām interesēm. [[Senā Irāna|Irānā]], kur izveidojās visai sarežģīta garīdzniecības hierarhija ([[mudžtahids]], [[mulla]] u.c.), visu garīdzniecības kopumu dēvēja par ''ulemiem''. [[Osmanu impērija|Osmanu impērijā]], kur sabiedrība bija centralizēta un strukturizēta, ''ulemu'' vadītājs un priekšnieks bija Stambulas [[muftijs]], kam tika piešķirts tituls "šeih-ulislam". Jaunajos laikos biežāk vienkārši cieņpilns apzīmējums sabiedrībā cienījamam cilvēkam, autoritātei prāta spēju ziņā. | Viduslaikos ''ulemi'' veidoja ko līdzīgu [[kārta]]i, sīkāk daloties nosacītās korporācijās (bez izteiktas struktūras, drīzāk kā piederība amatam) pēc nodarbes veida (tiesvedībā, administrācijā vai izglītības sistēmā) un piederības kādai [[mazbaha]]i. Norobežojās no filosofiem un [[Sufisms|sufijiem]]. Kopš XVI gs., izveidoja kārtu ar savu sociālo un tiesisko statusu, kopīgām interesēm. [[Senā Irāna|Irānā]], kur izveidojās visai sarežģīta garīdzniecības hierarhija ([[mudžtahids]], [[mulla]] u.c.), visu garīdzniecības kopumu dēvēja par ''ulemiem''. [[Osmanu impērija|Osmanu impērijā]], kur sabiedrība bija centralizēta un strukturizēta, ''ulemu'' vadītājs un priekšnieks bija Stambulas [[muftijs]], kam tika piešķirts tituls "šeih-ulislam". Jaunajos laikos biežāk vienkārši cieņpilns apzīmējums sabiedrībā cienījamam cilvēkam, autoritātei prāta spēju ziņā. | ||
| − | == Literatūra == | + | Skat. arī: [[islama filosofija]] |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Amit Bein. Ottoman Ulema, Turkish Republic: Agents of Change and Guardians of Tradition. - Stanford University Press, 2011 - 224 p. ISBN 0804773114 | ||
| + | * Inalcik Halil. Learning, the Medrese, and the Ulema. // The Ottoman Empire: The Classical Age 1300–1600. - Praeger: New York, 1973, pp. 165–178. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Godfrey H. Jansen. Islamischer Widerstand. Eine Untersuchung zur islamischen Konfrontation mit der westlichen Welt heute. - Kitab-Verlag: Köln, 1984, ISBN 3-88794-003-2 | ||
| + | * Denise Klein. Die osmanischen Ulema des 17. Jahrhunderts. Eine geschlossene Gesellschaft? - Klaus Schwarz Verlag: Berlin, 2007. ISBN 978-3-87997-337-8 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://askimam.ru/news/2009-02-07-2 Ценность алимов - askimam.ru] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 23. maijs, plkst. 13.05
Ulems (ar. عالم - alim - "zinātājs, zinātņu vīrs"; an. ulama, vc. Ulama, kr. улем) - musulmaņu zemēs kopapzīmējums izglītotiem ļaudīm, teoloģijas, tiesību u.c. zinātņu ekspertiem.
Viduslaikos ulemi veidoja ko līdzīgu kārtai, sīkāk daloties nosacītās korporācijās (bez izteiktas struktūras, drīzāk kā piederība amatam) pēc nodarbes veida (tiesvedībā, administrācijā vai izglītības sistēmā) un piederības kādai mazbahai. Norobežojās no filosofiem un sufijiem. Kopš XVI gs., izveidoja kārtu ar savu sociālo un tiesisko statusu, kopīgām interesēm. Irānā, kur izveidojās visai sarežģīta garīdzniecības hierarhija (mudžtahids, mulla u.c.), visu garīdzniecības kopumu dēvēja par ulemiem. Osmanu impērijā, kur sabiedrība bija centralizēta un strukturizēta, ulemu vadītājs un priekšnieks bija Stambulas muftijs, kam tika piešķirts tituls "šeih-ulislam". Jaunajos laikos biežāk vienkārši cieņpilns apzīmējums sabiedrībā cienījamam cilvēkam, autoritātei prāta spēju ziņā.
Skat. arī: islama filosofija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp.
- Amit Bein. Ottoman Ulema, Turkish Republic: Agents of Change and Guardians of Tradition. - Stanford University Press, 2011 - 224 p. ISBN 0804773114
- Inalcik Halil. Learning, the Medrese, and the Ulema. // The Ottoman Empire: The Classical Age 1300–1600. - Praeger: New York, 1973, pp. 165–178.
- Godfrey H. Jansen. Islamischer Widerstand. Eine Untersuchung zur islamischen Konfrontation mit der westlichen Welt heute. - Kitab-Verlag: Köln, 1984, ISBN 3-88794-003-2
- Denise Klein. Die osmanischen Ulema des 17. Jahrhunderts. Eine geschlossene Gesellschaft? - Klaus Schwarz Verlag: Berlin, 2007. ISBN 978-3-87997-337-8
