Atšķirības starp "Oktroētā harta" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Okroētā harta''' (fr. ''la Charte octroyée'') - Francijas karaļa Luija XVIII 1814. gada 4. jūnijā oktroētā (karaļa dāvinātā) [[konstitūcija]], ar kuru Francijā tika atjaunota [[monarhija]]. Par valsts galvu tika pasludināts karalis, kurš vadīja izpildvaru un | + | '''Okroētā harta''' (fr. ''la Charte octroyée'') - Francijas karaļa Luija XVIII 1814. gada 4. jūnijā oktroētā (karaļa dāvinātā) [[Francijas konstitūcija]], ar kuru Francijā tika atjaunota [[monarhija]]. Par valsts galvu tika pasludināts karalis, kurš vadīja izpildvaru un bruņotos spēkus, tam bija tiesības pieteikt karu, slēgt starptautiskos līgumus, iecelts valsts pārvaldes amatpersonas. Likumdošanas varu karalis dalīja ar divpalātu parlamentu, kas sastāvēja no Pēru un Pārstāvju palātas. [[Ministrs|Ministri]] bija atbildīgi tikai karalim, kuram vienīgajam bija likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tika deklarēta visu pavalstnieku vienlīdzība likuma priekšā, ekonomiskās un politiskās tiesības un brīvības. Tās darbība tika apturēta no 1815. gada marta līdz jūnijam, kad pie varas atgriezās Napoleons I. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Francijas Harta]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 16. marts, plkst. 06.35
Okroētā harta (fr. la Charte octroyée) - Francijas karaļa Luija XVIII 1814. gada 4. jūnijā oktroētā (karaļa dāvinātā) Francijas konstitūcija, ar kuru Francijā tika atjaunota monarhija. Par valsts galvu tika pasludināts karalis, kurš vadīja izpildvaru un bruņotos spēkus, tam bija tiesības pieteikt karu, slēgt starptautiskos līgumus, iecelts valsts pārvaldes amatpersonas. Likumdošanas varu karalis dalīja ar divpalātu parlamentu, kas sastāvēja no Pēru un Pārstāvju palātas. Ministri bija atbildīgi tikai karalim, kuram vienīgajam bija likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tika deklarēta visu pavalstnieku vienlīdzība likuma priekšā, ekonomiskās un politiskās tiesības un brīvības. Tās darbība tika apturēta no 1815. gada marta līdz jūnijam, kad pie varas atgriezās Napoleons I.
Skat. arī: Francijas Harta
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 192. lpp.
- Markus J. Prutsch. Die Revision der französischen Verfassung im Jahre 1830. Zur Frage der Bewährung des Verfassungssystems der „Charte constitutionnelle“ von 1814. // Der Staat. Zeitschrift für Staatslehre und Verfassungsgeschichte, deutsches und europäisches öffentliches Recht. 47. Bd., 2008, H. 1, S. 85–107
