Atšķirības starp "Jura krusts" versijām
m |
m |
||
| (18 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb| | + | [[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|300px|]] |
| − | ''' | + | '''Jura krusts (Sv.Jk)''' jeb '''Sv. Jura kara ordeņa izcilības zīme''' (''Знак отличия Военного ордена Святого Георгия''), '''kara ordeņa goda zīme''' jeb '''Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') - t.s. '''zaldātu krusts''' (''солдатский Георгиевский крест'') - [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] zemākajām [[Čina|činām]] (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Zelta vai sudraba [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeņa]] zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa [[kameja]], bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий'') vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (''иноверцы''), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Pagaidu valdības un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras ''Sv. Jura krusta'' šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (''жёлтый металл'' - dzeltens metāls) vai "БМ" (''белый металл'' - balts metāls). Saņemot I šķiras krustu, kareivis automātiski tika paaugstināts par [[Praporščiks|podpraporščiku]]. Bez tam Jura krusta kavalieriem tika piešķirtas ikgadējas pensijas: IV šķirai - 36 rubļi, III šķirai - 60 rubļi, II šķirai - 96 rubļi, bet I šķirai - 120 rubļi katru gadu. |
| − | + | Tika vērtēts augstāk par [[Annas medaļa|Annas medaļu]]. Ar ''Sv. Jura krustu'' apbalvoti arī daudzi [[latviešu strēlnieki]]. | |
| − | + | <center><gallery> | |
| − | + | Attēls:Strelnieks_Jura_lenta.jpg|Jura krusta kavalieris, ar ģimeni | |
| − | + | Attēls:Karlis_Gailis_1916.jpg|1. Daugavgrīvas bataljona jaunākais apakšvirsnieks Kārlis Gailis | |
| − | + | Attēls:Strelnieku_Jura_krusti_1916.jpg|latviešu strēlnieki saņem Sv. Jura krustus un medaļas | |
| − | + | Attēls:Briedis_un_Jura_krusta_kavalieri.jpg|štabskapitans [[Fridrihs Briedis]] un viņa komandētās rotas karavīri, kuri bija apbalvoti ar Sv. Jura krustiem un medaļām | |
| + | </gallery></center> | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp. | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993 | ||
| + | * ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:Apbalvojumi]] | [[Kategorija:Apbalvojumi]] | ||
| + | [[Kategorija:Faleristika]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 14. novembris, plkst. 19.43
Jura krusts (Sv.Jk) jeb Sv. Jura kara ordeņa izcilības zīme (Знак отличия Военного ордена Святого Георгия), kara ordeņa goda zīme jeb Jura krusts (kr. Георгиевский крест) - t.s. zaldātu krusts (солдатский Георгиевский крест) - Krievijas impērijā zemākajām činām (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Zelta vai sudraba Sv. Jura ordeņa zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. Святой Георгий) vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (иноверцы), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Pagaidu valdības un pilsoņu kara laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras Sv. Jura krusta šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (жёлтый металл - dzeltens metāls) vai "БМ" (белый металл - balts metāls). Saņemot I šķiras krustu, kareivis automātiski tika paaugstināts par podpraporščiku. Bez tam Jura krusta kavalieriem tika piešķirtas ikgadējas pensijas: IV šķirai - 36 rubļi, III šķirai - 60 rubļi, II šķirai - 96 rubļi, bet I šķirai - 120 rubļi katru gadu.
Tika vērtēts augstāk par Annas medaļu. Ar Sv. Jura krustu apbalvoti arī daudzi latviešu strēlnieki.
Jura krusta kavalieris, ar ģimeni
1. Daugavgrīvas bataljona jaunākais apakšvirsnieks Kārlis Gailis
latviešu strēlnieki saņem Sv. Jura krustus un medaļas
štabskapitans Fridrihs Briedis un viņa komandētās rotas karavīri, kuri bija apbalvoti ar Sv. Jura krustiem un medaļām
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp.
- Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
- ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991
