Atšķirības starp "Emancipācijas Porklamācija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Emancipācijas | + | [[Attēls:EmancipationProclamation.jpg|right|thumb|200px|]] |
| + | '''Emancipācijas Proklamācija''' (''Emancipation Proclamation'') - [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] laikā 1862. gada 22. septembrī pēc kara ministra Edvīna Stentona ieteikuma prezidenta Abrahama Linkolna izdots akts (stājās spēkā 01.01.1863.), ar kuru tika pasludināta kustamās mantas - vergu - nacionalizācija [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] štatos (Proklamācija neattiecās uz ASV lojālajiem štatiem, kuros verdzība bija legāla), šiem vergiem ''de iure'' nonākot valsts īpašumā. Tā kā miera laikā ASV prezidents šādu aktu izdot nevarēja, jo tas bija pretrunā ar Konstitūciju, Linkolns Proklamāciju parakstīja kā bruņoto spēku virspavēlnieks, konfiscējot dumpinieku īpašumus štatos, kas karoja pret ASV. Šo aktu pieņemts uzskatīt par [[verdzība]]s Ziemeļamerikā likvidācijas aizsākumu, jo tā to tradicionāli pasniedza pilsoņu kara laika propaganda, lai demonstrētu Eiropai ASV labo gribu un morālo pārākumu pār Konfederāciju (verdzību ASV likvidēja tikai 1865. gada decembrī, pieņemot [[ASV Konstitūcija]]s Trīspadsmito labojumu). | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Zemīte Lilita. Amerikas Savienoto Valstu Pilsoņu karš: 150. gadskārta. // Latvijas vēsture. 2011., 2.(82.), 86.-93. lpp. | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 23. februāris, plkst. 09.11
Emancipācijas Proklamācija (Emancipation Proclamation) - ASV pilsoņu kara laikā 1862. gada 22. septembrī pēc kara ministra Edvīna Stentona ieteikuma prezidenta Abrahama Linkolna izdots akts (stājās spēkā 01.01.1863.), ar kuru tika pasludināta kustamās mantas - vergu - nacionalizācija Konfederācijas štatos (Proklamācija neattiecās uz ASV lojālajiem štatiem, kuros verdzība bija legāla), šiem vergiem de iure nonākot valsts īpašumā. Tā kā miera laikā ASV prezidents šādu aktu izdot nevarēja, jo tas bija pretrunā ar Konstitūciju, Linkolns Proklamāciju parakstīja kā bruņoto spēku virspavēlnieks, konfiscējot dumpinieku īpašumus štatos, kas karoja pret ASV. Šo aktu pieņemts uzskatīt par verdzības Ziemeļamerikā likvidācijas aizsākumu, jo tā to tradicionāli pasniedza pilsoņu kara laika propaganda, lai demonstrētu Eiropai ASV labo gribu un morālo pārākumu pār Konfederāciju (verdzību ASV likvidēja tikai 1865. gada decembrī, pieņemot ASV Konstitūcijas Trīspadsmito labojumu).
Literatūra par šo tēmu
- Zemīte Lilita. Amerikas Savienoto Valstu Pilsoņu karš: 150. gadskārta. // Latvijas vēsture. 2011., 2.(82.), 86.-93. lpp.
