Atšķirības starp "Teokrātija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (papildinu)
m
 
(6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Teokrātija''' (gr. ''Theos'' - Dievs, ''kratos'' - vara) - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā [[garīdzniecība]], pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c.
+
'''Teokrātija''' (gr.''θεοκρατία'' no ''θεος'', ''Theos'' - Dievs un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''theocracy'', fr. ''Théocratie'', vāc. ''Theokratie'', kr. ''теократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā [[garīdzniecība]], pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas [[Senā Ēģipte]], [[Senā Ķīna]], [[Izraēļu valsts]], arābu Kalifāts, Tibeta, [[Vatikāns]], [[Minsteres republika]], [[Ženēvas republika]] u.c. Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] vadīja [[Bīskaps|arhibīskaps]] un [[domkungi]], taču teritorijas [[sizerens]] bija [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas Sv. Romas impērijas]] [[imperators]], t.i. tā bija klasiska [[lēņa valsts]].
  
−
== Komentāri ==
+
== Literatūra par šo tēmu ==
  
−
Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] vadīja [[Bīskaps|arhibīskaps un [[domkungi]], taču teritorijas [[sizerens]] bija [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas Sv. Romas impērijas]] [[imperators]], t.i. tā bija klasisks [[Feodālisms|feodāls]] valstisks veidojums.
+
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.
 +
----
 +
* Ankerl, Guy. Global communication without universal civilization. INU societal research, vol. 1: Coexisting contemporary civilizations: Arabo-Muslim, Bharati, Chinese, and Western. Geneva: INU Press. 2000, ISBN 2-88155-004-5.
 +
* Kevin Phillips: American Theocracy. The Peril and Politics of Radical Religion, Oil, and Borrowed Money in the 21st Century. - Viking Books, März 2006. - ISBN 0-67003-486-X
 +
----
 +
* Erkens, Franz-Reiner. Herrschersakralität im Mittelalter. von den Anfängen bis zum Investiturstreit. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006
 +
----
 +
* Marcel Pacaut. La Théocratie. L'Église et le Pouvoir au Moyen Âge. - Desclée: Paris, 1989, rééd. 2002
  
−
== Ieteicamā literatūra ==
+
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
−
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
+
* [http://bse.sci-lib.com/article109831.html Значение слова "Теократия" в Большой Советской Энциклопедии]
−
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.
+
* [http://calvinism.ru/gov.htm Библейский Уголовный Кодекс - Калвинизм]
 +
* [http://www.krotov.info/libr_min/05_d/dag/ron_01.htm Жильбер Дагрон. Восточный цезаропапизм]
 +
----
 +
* [http://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2184/jewish/Is-Judaism-a-Theocracy.htm Yanki Tauber. Is Judaism a Theocracy?]
 +
* [http://www.nytimes.com/2007/08/19/magazine/19Religion-t.html?_r=1&pagewanted=print&oref=slogin Mark Lilla: The Politics of God ("New York Times", 19. August, 2007].
 +
----
 +
* [http://www.reichtum-und-religion.de/relkult/ Ulrich Enderwitz. Reichtum und Religion. Zweites Buch 2 (Der religiöse Kult). Freiburg: Ça ira Verlag, 1991. - ISBN 3-92462-727-4]
  
 
[[Kategorija:Valsts]]
 
[[Kategorija:Valsts]]
 
[[Kategorija:Reliģija]]
 
[[Kategorija:Reliģija]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 3. jūnijs, plkst. 20.07

Teokrātija (gr.θεοκρατία no θεος, Theos - Dievs un κρατειν, krateio - vara; angl. theocracy, fr. Théocratie, vāc. Theokratie, kr. теократия) - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā garīdzniecība, pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Izraēļu valsts, arābu Kalifāts, Tibeta, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c. Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, Rīgas arhibīskapiju vadīja arhibīskaps un domkungi, taču teritorijas sizerens bija Vācu nācijas Sv. Romas impērijas imperators, t.i. tā bija klasiska lēņa valsts.

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.
  • Ankerl, Guy. Global communication without universal civilization. INU societal research, vol. 1: Coexisting contemporary civilizations: Arabo-Muslim, Bharati, Chinese, and Western. Geneva: INU Press. 2000, ISBN 2-88155-004-5.
  • Kevin Phillips: American Theocracy. The Peril and Politics of Radical Religion, Oil, and Borrowed Money in the 21st Century. - Viking Books, März 2006. - ISBN 0-67003-486-X
  • Erkens, Franz-Reiner. Herrschersakralität im Mittelalter. von den Anfängen bis zum Investiturstreit. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006
  • Marcel Pacaut. La Théocratie. L'Église et le Pouvoir au Moyen Âge. - Desclée: Paris, 1989, rééd. 2002

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Teokrātija&oldid=17045"