Atšķirības starp "Valdemāra-Ērika lēņu tiesības" versijām
m |
m |
||
| (16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Valdemāra-Ērika lēņu tiesības''' - līdz 1241. gadam izveidots, viduslejasvācu valodā sarakstīts bruņinieku tiesību krājums Dānijas karaļa valdījumiem [[Livonija|Ziemeļlivonijā]] (mūsdienu Ziemeļigaunija), bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām. Galvenokārt sastāv no lēņtiesiskās attiecības regulējošām normām, tiesu iekārtas noteikumiem un procesuālo tiesību normām | + | '''Valdemāra-Ērika lēņu tiesības''' (vc. ''Waldemar-Erich'schen Lehnrecht, Waldemar-Erich'schen Dienstrechts'') - līdz 1241. gadam izveidots, 1315. gadā kodificēts viduslejasvācu valodā sarakstīts [[Bruņinieku tiesības|bruņinieku tiesību]] krājums Dānijas karaļa valdījumiem [[Livonija|Ziemeļlivonijā]] (mūsdienu Ziemeļigaunija), bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām. Galvenokārt sastāv no lēņtiesiskās attiecības regulējošām normām, tiesu iekārtas noteikumiem un procesuālo tiesību normām: 60 pantu lielajā kodeksā pirmie 42 panti satur materiālās lēņa tiesības ([[Vasalis|vasaļa]] tiesības uz viņam [[Lēnis|izlēņoto objektu]]), bet 43.-60. panti bija veltīti tiesu iekārtai un tiesāšanas procesam (krimināltiesību nav). Par "Voldemāra-Ērika lēņu tiesībām" nodēvēja fon Bunge XIX gs., pamatojoties uz tiesību krājuma priekšvārdā minētajiem [[dāņi|dāņu]] [[Karalis|karaļiem]] Valdemāru II (1202.-1241.) un Ēriku VI (1286.-1319.), kuri bijuši šī tiesību avota iniciatori un apstiprinātāji. Pēc vispārpieņemtās tradīcijas tiek uzskatīts, ka šo tiesību lielākā daļa sastādīta XIII gs. (ap 1238.-1241.), bet XIV gs. pēc Ērika VI rīkojuma tās papildinātas. Kaut arī jau 1346. gadā Valdemārs IV pārdeva Ziemeļigauniju [[Livonijas ordenis|Ordenim]], tikai 1397. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs Konrads no Jungingenas apstiprināja tās - Valdemāra-Ērika lēņu tiesības paredzēja plašas tiesības vasaļiem, bet maz aplūkoja vasaļu pienākumus. |
| − | == Literatūra == | + | Pirmais šo tiesību kodeksu publicējis J.G.Everss (''Ewers. Des Herzoghtums Ehsten Ritter- und Landrechte'' - 1821), vēlāk Fr.G.Bunge (''Altlivländische Rechtsbucher'' - 1879). Labākā šo tiesību analīze ir Karla Šilinga izdevumā (''Schilling Carl. Die Lehn- und erbrechtlichen Satzungen des Waldemar-Erich'schen Rechts. - Johann Friedrich Steffenhagen: Mitau, 1879 - 450 S.'') |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 13. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 13. lpp. | ||
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 58.-59. lpp. | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 58.-59. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Schilling Carl. Die Lehn- und erbrechtlichen Satzungen des Waldemar-Erich'schen Rechts. - Johann Friedrich Steffenhagen: Mitau, 1879 - 450 S. (Leipzig, 1881) | ||
| + | * Schoeler Robert. Ueber das Verhaltniss des ältesten livländischen Ritterrechts zum Waldemar-Erich'schen Lehnrecht. // Zeitschrift, V, S. 159 ff. | ||
| + | * Bunge Friedrich Georg von. Das Herzogthum Estland unter den Königen von Dänemark. - (Gotha, 1877; Hirschheydt, 1973) Adamant Media Corporation, 2002 - 408 S. ISBN 1421227770 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.] | + | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs. : Bruņniecības, muižniecības un muižas izcelšanās Livonijā] |
* [http://turiba2.valsts.lv/vesture/5.1.php Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma] | * [http://turiba2.valsts.lv/vesture/5.1.php Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma] | ||
[[Kategorija:Bruņinieku tiesības]] | [[Kategorija:Bruņinieku tiesības]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 14. janvāris, plkst. 12.59
Valdemāra-Ērika lēņu tiesības (vc. Waldemar-Erich'schen Lehnrecht, Waldemar-Erich'schen Dienstrechts) - līdz 1241. gadam izveidots, 1315. gadā kodificēts viduslejasvācu valodā sarakstīts bruņinieku tiesību krājums Dānijas karaļa valdījumiem Ziemeļlivonijā (mūsdienu Ziemeļigaunija), bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām. Galvenokārt sastāv no lēņtiesiskās attiecības regulējošām normām, tiesu iekārtas noteikumiem un procesuālo tiesību normām: 60 pantu lielajā kodeksā pirmie 42 panti satur materiālās lēņa tiesības (vasaļa tiesības uz viņam izlēņoto objektu), bet 43.-60. panti bija veltīti tiesu iekārtai un tiesāšanas procesam (krimināltiesību nav). Par "Voldemāra-Ērika lēņu tiesībām" nodēvēja fon Bunge XIX gs., pamatojoties uz tiesību krājuma priekšvārdā minētajiem dāņu karaļiem Valdemāru II (1202.-1241.) un Ēriku VI (1286.-1319.), kuri bijuši šī tiesību avota iniciatori un apstiprinātāji. Pēc vispārpieņemtās tradīcijas tiek uzskatīts, ka šo tiesību lielākā daļa sastādīta XIII gs. (ap 1238.-1241.), bet XIV gs. pēc Ērika VI rīkojuma tās papildinātas. Kaut arī jau 1346. gadā Valdemārs IV pārdeva Ziemeļigauniju Ordenim, tikai 1397. gadā Vācu ordeņa lielmestrs Konrads no Jungingenas apstiprināja tās - Valdemāra-Ērika lēņu tiesības paredzēja plašas tiesības vasaļiem, bet maz aplūkoja vasaļu pienākumus.
Pirmais šo tiesību kodeksu publicējis J.G.Everss (Ewers. Des Herzoghtums Ehsten Ritter- und Landrechte - 1821), vēlāk Fr.G.Bunge (Altlivländische Rechtsbucher - 1879). Labākā šo tiesību analīze ir Karla Šilinga izdevumā (Schilling Carl. Die Lehn- und erbrechtlichen Satzungen des Waldemar-Erich'schen Rechts. - Johann Friedrich Steffenhagen: Mitau, 1879 - 450 S.)
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 13. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 58.-59. lpp.
- Schilling Carl. Die Lehn- und erbrechtlichen Satzungen des Waldemar-Erich'schen Rechts. - Johann Friedrich Steffenhagen: Mitau, 1879 - 450 S. (Leipzig, 1881)
- Schoeler Robert. Ueber das Verhaltniss des ältesten livländischen Ritterrechts zum Waldemar-Erich'schen Lehnrecht. // Zeitschrift, V, S. 159 ff.
- Bunge Friedrich Georg von. Das Herzogthum Estland unter den Königen von Dänemark. - (Gotha, 1877; Hirschheydt, 1973) Adamant Media Corporation, 2002 - 408 S. ISBN 1421227770
