Atšķirības starp "Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pārstrādātās bruņinieku tiesības''' jeb '''Sistematizētās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das ungearbeitete oder systematische Ritterrecht'') - XVI gs. 20. vai 30. gados tapis [[Vidējās bruņinieku tiesības|Vidējo bruņinieku tiesību]] sistematizējums, kas Vidzemē līdz 1648. gadam, bet Igaunijā līdz XIX gs. vidum bija galvenais tiesību avots. Pirmo reizi tās pieminējis 1539. gadā kāds [[advokāts]] Dionisijs Šmits (ar lattinizētu uzvārdu Fabri), saglabājušās XVII gs. augšvācu valodā tulkotā norakstā. Pēc tiesību vēsturnieku atzinuma "Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības" ir vājš darbs, jo autors bijis vājš jurists un slikts kodifikators - mainīts bija tikai Vidējo bruņinieku tiesību redakcionālais iedalījums | + | '''Pārstrādātās bruņinieku tiesības''' jeb '''Sistematizētās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das ungearbeitete oder systematische livländische Ritterrecht'') - XVI gs. 20. vai 30. gados tapis [[Vidējās bruņinieku tiesības|Vidējo bruņinieku tiesību]] sistematizējums (3 grāmatās pa 28-40 pantiem katrā), kas Vidzemē līdz 1648. gadam, bet Igaunijā līdz XIX gs. vidum bija galvenais tiesību avots. Pirmo reizi tās pieminējis 1539. gadā kāds [[advokāts]] Dionisijs Šmits (ar lattinizētu uzvārdu Fabri), saglabājušās XVII gs. augšvācu valodā tulkotā norakstā. Pēc tiesību vēsturnieku atzinuma "Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības" ir vājš darbs, jo autors bijis vājš jurists un slikts kodifikators - mainīts bija tikai Vidējo bruņinieku tiesību redakcionālais iedalījums |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 28. februāris, plkst. 15.14
Pārstrādātās bruņinieku tiesības jeb Sistematizētās bruņinieku tiesības (vāc. Das ungearbeitete oder systematische livländische Ritterrecht) - XVI gs. 20. vai 30. gados tapis Vidējo bruņinieku tiesību sistematizējums (3 grāmatās pa 28-40 pantiem katrā), kas Vidzemē līdz 1648. gadam, bet Igaunijā līdz XIX gs. vidum bija galvenais tiesību avots. Pirmo reizi tās pieminējis 1539. gadā kāds advokāts Dionisijs Šmits (ar lattinizētu uzvārdu Fabri), saglabājušās XVII gs. augšvācu valodā tulkotā norakstā. Pēc tiesību vēsturnieku atzinuma "Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības" ir vājš darbs, jo autors bijis vājš jurists un slikts kodifikators - mainīts bija tikai Vidējo bruņinieku tiesību redakcionālais iedalījums
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp.
