Atšķirības starp "Inkvizīcija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Inkvizīcija''' (lat. ''inquisitio'' - "izmeklēšana") - | + | '''Inkvizīcija''' (lat. ''inquisitio'' - "izmeklēšana") - kopš 13. gs. [[Romas Katoļu baznīca]]s ieviesta pirmstiesas izmeklēšana [[Viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā. Atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' Laicīgajās tiesās izmeklēšanu parasti veica no "uzticamiem" pilsoņiem izveidota ''inkvizīcija''. | * '''1.''' Laicīgajās tiesās izmeklēšanu parasti veica no "uzticamiem" pilsoņiem izveidota ''inkvizīcija''. | ||
| − | * '''2.''' Reliģiskos ([[herēze]]s gadījumus) | + | * '''2.''' Reliģiskos ([[herēze]]s gadījumus) pārkāpumu izmeklēšanu - ''inkvizīciju'' īstenoja īpaši šim uzdevumam deleģēti garīdznieki ([[inkvizītori]]), jeb t.s. [[Svētā inkvizīcija]]. |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | Līdz tam tiesas balstījās uz citas privātpersonas izvirzītu apsūdzību un piestādītajiem pierādījumiem (akuzācijas process), bet inkvizīcija pirms tiesas speciāli izmeklēja konkrēto gadījumu, meklējot pierādījumus apsūdzētā vainai vai nevainīgumam. Pati inkvizīcija nevienu netiesāja: savāktie pierādījumi un atzinums tiek nodoti tiesai, kas lēma par apsūdzētā vainu. Laikabiedri ([[Tomass Mors]] u.c.) uzskatīja inkvizīcijas tiesu par daudz objektīvāku un juridiski korektāku, jo, atšķirībā no laicīgās tiesas, tā ļāva apsūdzētajam sevi aizstāvēt. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 271. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 271. lpp. | ||
[[Kategorija:Likumdošana]] | [[Kategorija:Likumdošana]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 06.36
Inkvizīcija (lat. inquisitio - "izmeklēšana") - kopš 13. gs. Romas Katoļu baznīcas ieviesta pirmstiesas izmeklēšana viduslaiku Eiropā. Atkarībā no konteksta:
- 1. Laicīgajās tiesās izmeklēšanu parasti veica no "uzticamiem" pilsoņiem izveidota inkvizīcija.
- 2. Reliģiskos (herēzes gadījumus) pārkāpumu izmeklēšanu - inkvizīciju īstenoja īpaši šim uzdevumam deleģēti garīdznieki (inkvizītori), jeb t.s. Svētā inkvizīcija.
Līdz tam tiesas balstījās uz citas privātpersonas izvirzītu apsūdzību un piestādītajiem pierādījumiem (akuzācijas process), bet inkvizīcija pirms tiesas speciāli izmeklēja konkrēto gadījumu, meklējot pierādījumus apsūdzētā vainai vai nevainīgumam. Pati inkvizīcija nevienu netiesāja: savāktie pierādījumi un atzinums tiek nodoti tiesai, kas lēma par apsūdzētā vainu. Laikabiedri (Tomass Mors u.c.) uzskatīja inkvizīcijas tiesu par daudz objektīvāku un juridiski korektāku, jo, atšķirībā no laicīgās tiesas, tā ļāva apsūdzētajam sevi aizstāvēt.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 271. lpp.
