Romas Katoļu Baznīca

Romas Katoļu Baznīca - viena no kristietības pamatkonfesijām, kas izveidojās, 1054. gadā kristīgajai Baznīcai sašķeļoties (Lielā Shizma) Austrumu Baznīcā un Rietumu Baznīcā jeb katolicismā. Lielākās atšķirības no pārējiem kristietības virzieniem ir garīdzniecības celibāts, Baznīcas virspriestera - pāvesta - atzīšana par Kristus vietnieku zemes virsū, tā atzīšana par nemaldīgu ticības lietās, teokrātiskā principa atzīšana valsts lietās, kā arī atšķirības liturģijā, Baznīcas struktūrā, Baznīcas tiesībās u.c.

XVI gs. Reformācijas rezultātā no Romas katoļu Baznīcas atšķēlās virkne protestantisko sektu, kas laika gaitā pārtapa patstāvīgās konfesijās.

Skat. arī: tomisms, kanoniskās tiesības, Svētais Krēsls, Pāvesta diktāti, svētā inkvizīcija

Literatūra par šo tēmu

• Thomson John A.F. The Western Church in the Middle Ages. - Arnold: London, 1998. ISBN 0-340-60118-3

Resursi internetā par šo tēmu

• Čerpinska Anita. Romas katoļticīgie Rīgā 18. gadsimta pirmajā pusē. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2014., Nr.2.

---

• Омэнн Дж. Христианская духовность в католической традиции. - Издательство Святого Креста Рим-Люблин 1994, - 416 с.
• Католицизм. // Электронная библиотека «Религиоведение и русская религиозная философия в изданиях XVIII – н. XX вв.»
• Григулевич И.Р. Крест и меч. Католическая церковь в Испанской Америке, XVI-XVIII вв. - Наука: Москва, 1977 - с. 295