Pāvesta diktāti
No ''Vēsture''
Pāvesta diktāti (lat. Dictates Papae) - 1075. gadā pāvesta Gregora VII 27 pantos noformulēts Svētā Krēsla statuss un pāvesta augstākās varas princips kristietībā, Baznīcas neatkarība no laicīgās varas un garīgās varas pārākums pār laicīgo.
Sv. Romas Vācu impērijas ķeizari noraidīja Diktātus, tā aizsākot pāvesta un ķeizara Investitūras karus, kurus izbaidza tikai Vormsas konkordāts 1122. gdā.
Skat. arī kanoniskās tiesības
Literatūra par šo tēmu
- Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 341.-343. lpp.
- Johann Friedrich von Schulte. Die Geschichte der Quellen und Literatur des canonischen Rechts. 3 Bände. - Akademische Druck- und Verlags-Anstalt: Graz, 1956