Investitūra
No ''Vēsture''
Investitūra (lat. investitura, no investire - "ietērpt") - atkarībā no konteksta:
- 1. Zemes valdījuma tiesību nodošanas svinīgs akts, ar ko lēņa kungs vasaļu tiesas priekšā (mantāgā) nodeva lēni topošajam vasalim, kurš savukārt deva uzticības zvērestu un kļuva par lēņa vīru.
- 2. Svinīga iecelšana Baznīcas amatā, pasniedzot amata insignijas.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 333. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 265. lpp.