Atšķirības starp "Apes kauja" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kauja pie Apes''' - militāra sadursme 1919. gada 7. aprīlī starp Igaunijas armijas sastāvā karojošās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s spēkiem un [[LSPR armija]]s daļām pie Apes, kurā uzvaru guva lielinieki. | '''Kauja pie Apes''' - militāra sadursme 1919. gada 7. aprīlī starp Igaunijas armijas sastāvā karojošās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s spēkiem un [[LSPR armija]]s daļām pie Apes, kurā uzvaru guva lielinieki. | ||
| − | 7. aprīlī 1. Valmieras kājnieku pulks (1.V.k.p.) saņēma 2. divīzijas komandiera pulkveža V.Puskara pavēli nostiprināt panākumus un no ieņemtās Apes 04:30 sākt uzbrukumu Alūksnes virzienā, lai atspiestu pretinieku. Izrādījās, ka tajā pašā laikā arī lielinieku spēki šajā frontes iecirknī saņēma papildinājumu un 6. latviešu strēlnieku pulka daļas sāka pretuzbrukumu lai atgūtu Api. Kaujas pirmajā etapā Pie Koruļu mājām tika no ierindas izsists Nr.4. Igaunijas [[Igaunijas armijas bruņuvilcieni|bruņuvilciens]] (komanda noņēma ložmetējus un pat šautenes un atkāpās uz Api), kas atbalstīja 1.V.k.p. 5. un 6. rotas virzīšanos Lūšu kroga virzienā (kur bija izvietojusies pretinieka 5 ložmetēju komanda. 5. un 6. rotas palikušas bez bruņotā vilciena artilērijas pabalsta, ieņēma aizstāvēšanās pozīciju Gavaru-Koruļu māju līnijā. Vēlāk no pulka rezerves pienāca 7. rota. Ar 7. rotas palīdzību 2. rotai Lūšu krogu pēcpusdienāizdevās ieņemt. Savukārt 1.V.k.p. 8. rotas uzbrukums apstājās pie Anču dzirnavām, un nācās palikt pozīcijā netālu no Cekuļu mājām. Arī abu rotu (7. un 8.) apvienotais uzbrukums Ančkām panākumus nedeva. Labajā flangā lielinieki uzbruka Vosu krogam un Jaunai muižai, kur Rēveles bataljona 5. rota neizturēja. un sāka atkāpties. Lielinieki straujā uzbrukumā ieņēma Apes muižu un Lāču mājas, no kurienes uzsāka uzbrukumu Apei no ziemeļiem. Kaut arī 1.V.k.p. izdevās pretinieku apturēt uz Apes robežas (gar dzelzceļu). 6. latviešu strēlnieku pulka daļas, sāka Api apiet caur mežiņu no rietumiem. Ap plkst. 16:30 lielinieki jau tuvojās Apes-Jaunrozes lielceļam. 1.V.k.p. komandieris [[pulkvedis-leitnants]] J.Jansons | + | 7. aprīlī 1. Valmieras kājnieku pulks (1.V.k.p.) saņēma 2. divīzijas komandiera pulkveža V.Puskara pavēli nostiprināt panākumus un no ieņemtās Apes 04:30 sākt uzbrukumu Alūksnes virzienā, lai atspiestu pretinieku. Izrādījās, ka tajā pašā laikā arī lielinieku spēki šajā frontes iecirknī saņēma papildinājumu un 6. latviešu strēlnieku pulka daļas sāka pretuzbrukumu lai atgūtu Api. Kaujas pirmajā etapā Pie Koruļu mājām tika no ierindas izsists Nr.4. Igaunijas [[Igaunijas armijas bruņuvilcieni|bruņuvilciens]] (komanda noņēma ložmetējus un pat šautenes un atkāpās uz Api), kas atbalstīja 1.V.k.p. 5. un 6. rotas virzīšanos Lūšu kroga virzienā (kur bija izvietojusies pretinieka 5 ložmetēju komanda. 5. un 6. rotas palikušas bez bruņotā vilciena artilērijas pabalsta, ieņēma aizstāvēšanās pozīciju Gavaru-Koruļu māju līnijā. Vēlāk no pulka rezerves pienāca 7. rota. Ar 7. rotas palīdzību 2. rotai Lūšu krogu pēcpusdienāizdevās ieņemt. Savukārt 1.V.k.p. 8. rotas uzbrukums apstājās pie Anču dzirnavām, un nācās palikt pozīcijā netālu no Cekuļu mājām. Arī abu rotu (7. un 8.) apvienotais uzbrukums Ančkām panākumus nedeva. Labajā flangā lielinieki uzbruka Vosu krogam un Jaunai muižai, kur Rēveles bataljona 5. rota neizturēja. un sāka atkāpties. Lielinieki straujā uzbrukumā ieņēma Apes muižu un Lāču mājas, no kurienes uzsāka uzbrukumu Apei no ziemeļiem. Kaut arī 1.V.k.p. izdevās pretinieku apturēt uz Apes robežas (gar dzelzceļu). 6. latviešu strēlnieku pulka daļas, sāka Api apiet caur mežiņu no rietumiem. Ap plkst. 16:30 lielinieki jau tuvojās Apes-Jaunrozes lielceļam. 1.V.k.p. komandieris [[pulkvedis-leitnants]] J.Jansons ap plkst. 17:00 deva pavēli par atkāpšanos uz Jaunrozes muižu. Ape kaujā tika zaudēta. |
| − | |||
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 23. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
| + | [[Kategorija:Kaujas]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 19. oktobris, plkst. 21.30
Kauja pie Apes - militāra sadursme 1919. gada 7. aprīlī starp Igaunijas armijas sastāvā karojošās Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem un LSPR armijas daļām pie Apes, kurā uzvaru guva lielinieki.
7. aprīlī 1. Valmieras kājnieku pulks (1.V.k.p.) saņēma 2. divīzijas komandiera pulkveža V.Puskara pavēli nostiprināt panākumus un no ieņemtās Apes 04:30 sākt uzbrukumu Alūksnes virzienā, lai atspiestu pretinieku. Izrādījās, ka tajā pašā laikā arī lielinieku spēki šajā frontes iecirknī saņēma papildinājumu un 6. latviešu strēlnieku pulka daļas sāka pretuzbrukumu lai atgūtu Api. Kaujas pirmajā etapā Pie Koruļu mājām tika no ierindas izsists Nr.4. Igaunijas bruņuvilciens (komanda noņēma ložmetējus un pat šautenes un atkāpās uz Api), kas atbalstīja 1.V.k.p. 5. un 6. rotas virzīšanos Lūšu kroga virzienā (kur bija izvietojusies pretinieka 5 ložmetēju komanda. 5. un 6. rotas palikušas bez bruņotā vilciena artilērijas pabalsta, ieņēma aizstāvēšanās pozīciju Gavaru-Koruļu māju līnijā. Vēlāk no pulka rezerves pienāca 7. rota. Ar 7. rotas palīdzību 2. rotai Lūšu krogu pēcpusdienāizdevās ieņemt. Savukārt 1.V.k.p. 8. rotas uzbrukums apstājās pie Anču dzirnavām, un nācās palikt pozīcijā netālu no Cekuļu mājām. Arī abu rotu (7. un 8.) apvienotais uzbrukums Ančkām panākumus nedeva. Labajā flangā lielinieki uzbruka Vosu krogam un Jaunai muižai, kur Rēveles bataljona 5. rota neizturēja. un sāka atkāpties. Lielinieki straujā uzbrukumā ieņēma Apes muižu un Lāču mājas, no kurienes uzsāka uzbrukumu Apei no ziemeļiem. Kaut arī 1.V.k.p. izdevās pretinieku apturēt uz Apes robežas (gar dzelzceļu). 6. latviešu strēlnieku pulka daļas, sāka Api apiet caur mežiņu no rietumiem. Ap plkst. 16:30 lielinieki jau tuvojās Apes-Jaunrozes lielceļam. 1.V.k.p. komandieris pulkvedis-leitnants J.Jansons ap plkst. 17:00 deva pavēli par atkāpšanos uz Jaunrozes muižu. Ape kaujā tika zaudēta.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 55. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
