Atšķirības starp "Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome''' - 1918. gada novembra sākumā Irkutskā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē<ref>Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.</ref> izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, [[Latviešu baltie strēlnieki|latviešu bruņoto vienību]] organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm. Pirms tam Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu sabiedrisko dzīvi vadīja divas atsevišķas organizācijas: [[Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome]] ar sēdekli Omskā un [[Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs]] ar sēdekli Vladivostokā. Padomes centrālbiroja darbībā kā sekretārs aktīvu dalību ņēma jurists [[Švābe Arveds|A.Švābe]], informācijas nodaļas pārzinis E.Šķipsna<ref>LVVA, 1313. f., 1. apr., 21. l., 29., 30. lp.),</ref> u.c.
+
[[Attēls:CentrBrirojs_1919.jpg|right|thumb|300px|Tālo Austrumu Latviešu centrālā biroja locekļi]]
 +
'''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP)''' - 1918. gada 23.-28. novembrī Irkutskā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē<ref>Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.</ref> izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, [[Latviešu baltie strēlnieki|latviešu nacionālā karaspēka]] organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm.  
 +
 
 +
1919. gada 23.-28. martā Irkutskā sanāca notikušajā Sibīrijā dzīvojošo latviešu nacionālo organizāciju kongress, kurā apvienojās [[Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome]] (dibināta 11.10. ar sēdekli Omskā) un [[Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs]] (ar sēdekli Vladivostokā). Kongress nodibināja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes Centrālo biroju: priekšsēdētājs J.Mazpolis, goda priekšsēdētājs P.Šmits, vietnieks R.Zariņš, sekretārs [[Švābe Arveds|A.Švābe]], kasieris A.Stihevics, ārlietu nodaļas vadītājs V.Salnais, kara padomes priekšsēdētājs pulkv. J.Kurelis, bēgļu nodaļas vadītājs J.Zariņš, informācijas juridiskās nodaļas vadītājs E.Šķipsna, atašejs pie franču ģenerāļa M.Žanēna štāba leitn. J.Ozols.<ref>LVVA, 1313. f., 1. apr., 21. l., 29., 30. lp.),</ref>
 +
* SULNP Centrālā Biroja Kara padome (priekšsēdētājs pulkvedis J.Kurelis (05.04.-07.09.1919.)
 +
* SULNP Centrālā Biroja Koloniju nodaļa
 +
* SULNP Centrālā Biroja Izglītības nodaļa
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====
7. rindiņa: 13. rindiņa:
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 +
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
 
* Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 319 lpp.
 
* Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 319 lpp.
  
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 29. maijs, plkst. 19.22

Tālo Austrumu Latviešu centrālā biroja locekļi

Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP) - 1918. gada 23.-28. novembrī Irkutskā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē[1] izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, latviešu nacionālā karaspēka organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm.

1919. gada 23.-28. martā Irkutskā sanāca notikušajā Sibīrijā dzīvojošo latviešu nacionālo organizāciju kongress, kurā apvienojās Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome (dibināta 11.10. ar sēdekli Omskā) un Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs (ar sēdekli Vladivostokā). Kongress nodibināja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes Centrālo biroju: priekšsēdētājs J.Mazpolis, goda priekšsēdētājs P.Šmits, vietnieks R.Zariņš, sekretārs A.Švābe, kasieris A.Stihevics, ārlietu nodaļas vadītājs V.Salnais, kara padomes priekšsēdētājs pulkv. J.Kurelis, bēgļu nodaļas vadītājs J.Zariņš, informācijas juridiskās nodaļas vadītājs E.Šķipsna, atašejs pie franču ģenerāļa M.Žanēna štāba leitn. J.Ozols.[2]

  • SULNP Centrālā Biroja Kara padome (priekšsēdētājs pulkvedis J.Kurelis (05.04.-07.09.1919.)
  • SULNP Centrālā Biroja Koloniju nodaļa
  • SULNP Centrālā Biroja Izglītības nodaļa

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.
  2. ↑ LVVA, 1313. f., 1. apr., 21. l., 29., 30. lp.),

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 319 lpp.
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Sibīrijas_un_Urālu_latviešu_nacionālā_padome&oldid=47083"